Klausītāji grupās ierasti vairāk pamana solistus – viņi taču ir visu skatu priekšā, un tieši viņi pauž vēstījumu no skatuves! Taču tādu ansambļu kā Sīpoli, Zodiaks un Turaidas roze ģitāristu Aivaru Gudro droši vien būs ievērojuši daudzi, ar citiem grūti sajaucamās spēles manieres dēļ.
Ar zvaigžņu plejādi
Ar vērienīgu koncertu Ādažos 6. maijā savu 60 gadu jubilejas koncerttūri Dvēseles 6 stīgas uzsāks viens kārtīgs rokmuzikants - ģitārists Aivars Gudrais. Vērienīgu, jo tajā vienkopus tiks pulcēti draugi un domubiedri, starp kuriem ir tādi komentārus neprasoši vārdi kā komponisti Mārtiņš Brauns un Jānis Lūsēns, dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels, Olga Rajecka, Uģis Roze, Zane Gudrā un Ieva Sutugova, vijolnieks Raimonds Ozols un daudzi citi. Koncertos skanēs dziesmas un instrumentālā mūzika no Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna un Mārtiņa Brauna 80. gadu un arī vēlākas daiļrades laikiem, piemēram, Lielais Alberts, Elpo, Nelaid, māte, bērnus mežā, Apvij rokas, fināls no mūzikas kinofilmai Pūt, vējiņi!, Taisnība, Tēvu zeme un citi pazīstami gabali. «Būtu melots, ja teiktu, ka visu mūžu esmu gaidījis koncertu par godu savai 60 gadu jubilejai,» saka jubilārs. «Dzīves laikā ir spēlēts ļoti daudzos projektos, bet šā koncerta priekšrocība ir tā, ka programmā skanēs pašam vistuvākais. Un īpašu prieku sagādā fakts, ka tieši uz šiem svētkiem iznāks mans un manas meitas Zanes Gudrās jaunais soloalbums Saucēja balss. Tajā ietvertas mazāk zināmas Mārtiņa Brauna, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa dziesmas, kurās ieklausoties, arvien var atrast ko dvēselisku un dziļu.»
Noklausoties albumā iekļauto materiālu, ir tikai jāpabrīnās, kāpēc šīs dziesmas līdz šim nav guvušas plašāku ievērību - tās nudien ir pelnījušas tapt izceltas plašākai muzikālai apskatei. Prieks, ka tajā pirmajā lomā izvirzīta Aivara meita Zane Gudrā - ļoti spēcīga soliste, kura gan līdz šim dažādos projektos lielākoties pildījusi tikai fona vokālistes funkcijas. «Patiesībā nejūtos tā, ka sēdētu tikai fonā un dziedātu tikai bekvokālus, piemēram, ar Olgu [Rajecku] mums arī bijuši vairāki dueti. Bet šis albums tiešām ir mans - parēķināju, ka jau kādus desmit gadus esmu gribējusi iedziedāt un ierakstīt tieši šīs dziesmas. Šis ir tas, ko esmu vēlējusies pateikt klausītājiem. Bet kopumā - man vienkārši patīk dziedāt! Es, protams, negribētu vienmēr dziedāt tikai fonā, lai gan nevarētu teikt, ka arī tas nav aizraujoši,» saka Zane. «Pēc izglītības esmu pianiste un arī šobrīd strādāju par koncertmeistari Ādažu mūzikas skolā.»
Ar savu pieeju
Kāpēc šādas svinības notiek tikai tagad - uz 60, nevis daudz apaļāko 50 gadu jubileju? «Dzīve uzstāda savus noteikumus,» smaida Aivars Gudrais. «Patiesībā es neko nebiju domājis pasākt arī uz 60, bet kolēģi ierosināja, un es izdomāju, ka jāsasparojas - diez vai uz 70 kaut kas līdzīgs sanāks.» Viņš uzsvēra, ka koncerta repertuārs ievērojami atšķirsies no diskā iekļautā (četras dziesmas no tā gan izskanēs), turklāt šajā programmā piedalīsies arī visi komponisti, ar kuriem bijusi sadarbība. Arī savā jubilejas tūrē Aivars negrasās kļūt par centrālo personāžu uz skatuves, bet viņš neuzskata, ka tas varētu radīt problēmas ar apmeklētību. «Es kāju nekad uz kontroles neesmu uzlicis un to arī nedarīšu, lai nekļūtu smieklīgs - Ainaram Virgam tas piestāv, bet man ne. Es ļoti labi jūtos arī aiz frontmeņiem, man tas nekad nav sagādājis problēmas. Taču es visos koncertos garantēju savu skaņu, un tie, kas mani pazīst, pateiks, kuros ierakstos spēlēju tieši es. Tas gandarī. Mani neuztrauc, ka es būšu it kā otrajā plānā, es priecājos, ka mani draugi būs ar mani - tā ir jubileja, tā nav izrādīšanās, ka es vēl esmu dzīvs un joprojām kaut ko daru. Man prieks, ka varu savākt šādu sastāvu, un Latvijai būtībā tā varētu būt viena no pēdējām iespējām redzēt vienkopus visus šos cilvēkus. Pietrūks tikai Imanta Kalniņa, lai gan Liepājā viņš varbūt tomēr pat kāps uz skatuves.»
Albuma prezentācijas pasākumā daudzi piesauca Aivara īpašo ģitārspēli un arī instrumentu - arī viņš ar to lepojas. «Šī ir īpaša Gibson ģitāra - 1974. gadā ražota. Nezinu, vai kādam tāda ir, vismaz Baltijā laikam noteikti ne. Bet viss jau ir atkarīgs no cilvēka. Daudzi kādreiz teikuši - iedodiet man labu instrumentu, tad es labi nospēlēšu! Bet ar to nepietiek, tieši cilvēks vada instrumentu,» norāda mūziķis. «Es ļoti iedziļinos katrā komponistā, līdz ar to mana spēles maniere atšķiras no tā, vai es spēlēju Jāņa Lūsēna vai Mārtiņa Brauna mūziku. Man katram sastāvam ir pavisam citādāka pieeja - vismaz domāšanā.»
Kolēģi dalās atmiņās
Uz Gudro albuma prezentāciju, kas pagājušajā nedēļā notika Latvijas 1. rokkafejnīcā, ieradās vairāki ģitārista senie cīņubiedri, tāpēc šis pasākums pārvērtās par tādu kā jautru atmiņu vakaru ar komentāriem par gaviļnieku. «Viņš piedalījās arī otrās Zodiaka plates ierakstā. Manu uzmanību jau tajā laikā Aivars piesaistīja ar kvalitatīvu instrumentu meklējumiem un savas īpašās tembrālās domāšanas īpatnībām. Viņa ģitāras skanējums tāpat kā īpašais balss tembrs ir atpazīstams un kļuvis par sava veida zīmi. Domāju, ka īpašs viņa pienesums kopējā skanējumā bija arī grupās Sīpoli un Turaidas Roze, un izteikti tas dominē sadarbībā ar komponistu Imantu Kalniņu,» pauž komponists Jānis Lūsēns, kurš ar Aivaru ir pazīstams kopš studiju laikiem Konservatorijā. «Aivaru Gudro ilgus gadus pazīstu kā savdabīgas un smalkas skaņas veidotāju, un tembrāli viņš ir ļoti interesants mūziķis,» uzsver Mārtiņš Brauns, piebilstot, ka ar Aivaru allaž bijis un ir patīkami sadarboties, jo «es nekad neesmu viņu redzējis sliktā garastāvoklī, lai gan zinu, ka Aivaram ne vienmēr viegli iet. Taču viņš vienmēr ir ļoti patīkams cilvēks». Mārtiņš Brauns minēja arī kādu interesantu faktu, proti, ka Aivars Konservatorijā ir beidzis klarnetes klasi. «Manuprāt, beidzamajā laikā Aivars klarneti nav spēlējis, taču Sīpolu laikā klarnetes solo viņš spēlēja gan dziesmā Mīla ir kā uguns, gan Mauglī, kur iejutās Pāva lomā. Tā ka Aivars nav tikai ģitārists vien.» Starp citu, minētā loma komponistam palikusi prātā tik ļoti, ka viņš joprojām Aivaru Gudro dēvē par Pāvu, kam gan nav nekāda sakara ar minētā putna iedomību - tādas rakstura īpašības ģitāristam nudien nav. Savukārt Turaidas Rozes solists Uģis Roze teic: «Aivars Gudrais ar savu ģitāras tembru krāsainību un toņa individualitāti ir neatņemama Turaidas Rozes sastāvdaļa. Katrai mūzikai viņš atrod savu skanējumu - gan Sīpolos Mārtiņa Brauna mūzikai, gan grupā Zodiaks Jāņa Lūsēna mūzikā. Un katrreiz viņš ir citādāks. Aivara ģitāras tembrs ir atpazīstams, un tā ir bagātība.» Te nu viņam taisnība - šī bagātība tiešām ir pat ar nespeciālista ausi atpazīstama.
***
Aivara Gudrā koncerttūre:
6. maijā Ādažu kultūras centrā
10. maijā Jelgavas kultūras namā
11. maijā Valmieras kultūras centrā
12. maijā Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē
18. maijā Rīgā, VEF Kultūras pilī
19. maijā Vidzemes koncertzālē Cēsis
2. jūnijā Latgales vēstniecībā Gors .
