Ceturtdiena, 18.aprīlis

redeem Jadviga, Laura

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: U2 "Songs Of Experience"

© Publicitātes foto

Leģendārā īru roka kvarteta “U2” studijas albumi droši vien pēc inerces vēl gadiem veikalos tiks pirkti kaudzēm, bet pēc tam apspriesti recenzijās un viedokļu sadursmēs internetā, ja pat nemaz nebūt tā vērti. Pagaidām gan par “U2” albumiem to vēl nevarētu teikt, lai gan šīs grupas darbības sākotnējā posma mūzikas produktu pielūdzēji jau sen saka, ka šis “U2” nav īstais “U2”.

Pēc skaita četrpadsmitais īru studijas ripulis kļuva par Nr.1 štatos, taču ieņēma “tikai” piekto pozīciju Britu salās - pēdējā trīsdesmitgadē sliktāk ir klājies tikai “Songs Of Experience” priekštecim “Songs Of Innocence” (2014). Kā viesmākslinieki un/vai producenti šajā ierakstā piedalījušies Komptonas reperis Kendriks Lamārs, britu blūzroka duets “Royal Blood”, Raiens Teders no “OneRepublic”, māsas no “Haim”, Endijs Barlovs (sadarbojies ar “Lamb”), Džeknaifs Lī un daudzi, daudzi citi. Pie albumā iekļautajiem gabaliem mūziķi vaiga sviedros strādājuši teju visu 2016. gadu, un tā izdošana bija plānota minētā gada nogalē, taču iegadījās aizķeršanās, turklāt globāla mēroga: skaidrs, ka aktīvu politisko nostāju vienmēr ieņēmušie “U2” nevarēja pieļaut, ka bez viņu iesaistes paietu garām tādi notikumi kā ASV prezidenta vēlēšanas un “breksits”. Nācās izvērtēt jauno dziesmu liriku, taču radikālas pārmaiņas “Songs Of Experience” saturā tomēr netika veiktas. Beigu galā albuma izdošana tika ievilkta līdz šā gada 1. decembrim. Kāpēc akurāt šis datums? Jo tas ir “Worlds AIDS Day” jeb Starptautiskā diena cīņai pret AIDS… Kritiķu atsauksmes par šo garadarbu ir pārsteidzoši atšķirīgas, sākot no četrarpus punktiem “Rolling Stone” vērtējumā līdz pat “NME” žēlīgi atmestajām divām zvaigznēm. Jāpiebilst, ka uz CD vāciņa redzami Bono dēls Elaidžs un ģitārista Edža meita Sīena.

PAR. Lai piedod “The Joshua Tree” un tamlīdzīgu “U2” garadarbu piekritēji, taču apskatniekam tieši pēdējie īru grupas albumi liekas aizvien simpātiskāki. Piemēram, laba ģitārroka garā ieturētie “Lights Of Home”, “American Soul” un it īpaši “The Blackout” - vienkārši izcilas dziesmas! “U2” koncertos lielajos stadionos labi skanēs rotaļīgi vieglās “You’re The Best Thing About Me” un “Get Out Of Your Own Way”, skaisti un liriski plūst “Summer Of Love” un “Red Flag Day”, par kurām skaudībā varētu noelsties Renārs Kaupers, sak, kāpēc tās nav iešāvušās viņa galvā utt. Ir labs!

PRET. Jau iepriekšējo “U2” albumu šīs grupas “patiesie un īstenie” fani gānīja, sava lamu gūzma tikusi arī jaunajam ripulim. Galvenais iemesls - albumā nav daudz augstās mākslas, lielākoties dziesmas ir vienkāršas un visiem saprotamas, tāpēc “U2” tiek sūtīti pensijā un draudēts turpmāk šo grupu klausīties tikai koncertos. Tiesa, tādu “ak!” un “vai!” izsaucienus izraisošu kompozīciju te tiešām gandrīz nav, bet tādas kuslas dziesmas kā “The Showman (Little More Better)”, “Landlady”, “The Little Things That Give You Away” un vēl dažas vispār raisa izbrīnu, ka tās sacerējuši “U2”.

Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu “Randoms”.