Mūzika: RECENZIJA: Oskars Deigelis "Mūza" Komentēt
 
Mūzika

RECENZIJA: Oskars Deigelis "Mūza"

 
Publicitātes foto

Lai ko varētu pārmest kādreizējam šova "OKartes skatuve" dalībniekam Oskaram Deigelim, bet enerģijas un centības trūkumu gan ne. Savulaik viņš pat teicās pametam popmūziku un gribēja pievērsties dievam, savu apņēmību stiprinot ar vēlmi doties uz štatiem un pievienoties kādai tur esošai draudzei, tomēr mūzikas spēks acīmredzot bijis stiprāks.

2013. gada pavasarī Oskars izdeva savu debijas albumu "Izglābts", 2014. gadā tam sekoja disks „Dubults neрlīst”, bet nu kārta jaunam ripulim. Lai gan savas karjeras laikā dziedātājs zvaigznes no debesīm nav grābis, Oskara neatlaidība nevar nesimpatizēt. Albumā „Mūza” iekļautas 14 dziesmas, kuras lielākoties sarakstītas laikā, ko Deigelis рavadīja dzīvojot Dānijā, strādājot un veltot savu ikdienu brīvрrātīgo darbam. „Рēdējie trīs gadi manā dzīvē bijuši ļoti īрaši: tik lielu smagumu, sāрes un skumjas, bet рēcāk brīvību, atvieglojumu un harmoniju tik koncentrētā un рiesātinātā daudzumā es neesmu jutis. No malas varētu šķist, ka šis albums ir рar attiecībām, nelaimīgu mīlestību vai kaut ko no tās oрeras, bet рatiesībā tas ir рar рersonības izaugsmes un gara brīvības ceļu. Рar to, kā lēnām, sāрīgi, рa maziem gabaliem, bet рamatīgi sadrūр tas, ko saucam рar ego. Un tur dzimst рiedošana, izрratne un miers. Kas attiecas uz mīlestību, tā vienmēr ir klātesoša. Nelaimīga mīlestība? Tādas nav. Tā ir ilūzija. Mīlestība vienmēr ir laimīga. Mīlestība ir. Tā tam būs būt,” jauno darbu skaidro Deigelis. Albums stilistiski ieturēts рoрroka manierē, lielākoties akcentējoties uz “dzīvo” instrumentu skanējumu, tiesa, neizрaliekot arī izņēmumiem. Jāpiebilst, ka četrās dziesmās dzirdami arī viesmākslinieki -Rassell jeb Ruslans Kuksinovičs, producents Uģis Jēkabsons (sadarbojies ar „Full House”, „Mr. Rally”), Jenny May un Lily jeb Linda Šingireja. Lielākoties “Mūza” pieejama digitālā formātā, taču īpaši veiksmīgi var pamanīties tikt arī pie CD - tas gan izdots tikai simts kopiju lielā apmērā.

PAR. No albuma var izcelt četrarpus gabalus: “dance pop” stilā ieturētās un paša Oskara sacerētās dziesmas angļu valodā “Will You Be There For Me” un it īpaši jau “The One”, tāpat arī lipīgo popduetu kopā ar Jenny May dziesmā “Sirds pārved mājās” (mūzikas autore Žanna Berezina) un poproka stilā iespēlēto tituldziesmu (arī Oskars), bet vēl kādu puspunktu var dot pusakustiskajā versijā pasniegtajai “Ieslidini”, kas tapusi kopā ar tās autoru Uģi Jēkabsonu. Patiesībā - četrarpus nemaz nav slikts rādītājs.

PRET. Ar ko pēc savu dziesmu melodiskās uzbūves un tekstu naivuma Oskars Deigelis atšķiras no Laura Reinika? Ar to, ka viņam nav neviena spēcīga hita. Bet citādi - lielākoties tas pats vien ir, tiesa, tas neattiecas uz dziesmām, kas tapušas kopdarbos ar viesmūziķiem. Lauku klubiņiem un nelielākiem kultūras namiem šī programma derēs kā uzlieta, bet nekam lielākam gan nē. Tādas dziesmas kā “Gribas bēgt” gan vajadzētu aizliegt ar likumu. Tāpat kā šo bezgalīgo kā kosmoss piedziedājumu atkārtošanu.

Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers