Mūzika: RECENZIJA: Very Cool People "Heya Some Kind Of Fish" 1 komentāri
 
Mūzika

RECENZIJA: Very Cool People "Heya Some Kind Of Fish"

 
Publicitātes foto

Labākā latvju džezfanka apvienība “Very Cool People” acīmredzot nav riskējusi gaidīt, vai par savu jaunāko garadarbu saņems Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvu “Zelta mikrofons” vai arī cita veida atzinību, tāpēc uzreiz nolēmusi ierakstīties latvju mūzikas vēsturē ar pašu garāko diska nosaukumu – tā pilnā versija ir “Heya Some Kind Of Fish! We Don’t Know The Name Of This Fish In English, But In Latvian It Is Vimbas”.

Šis albums ierakstīts 2016. gada vasarā “Sound Division Studio, ieraksta inženieris ir Ivars Ozols. Praktiski visu kompozīciju autors ir ģitārists Elvijs Grafcovs. Šis ir jau ceturtais “VCP” albums, kas seko 2009. gadā izdotajam debijas diskam “Very Cool People”, 2012. gadā klajā laistajam “Cruising In The Trolley” un 2015. gada rudenī izdotajam koncertniekam “Funkology”. Jaunajā ripulī ir iekļautas astoņas jaunas kompozīcijas, kā arī lielākam sastāvam ar pūšamo instrumentu sekciju pāraranžēts labi zināmais skaņdarbs “Hugo”, kas līdz šim dīvainā kārtā bija palicis ārpus grupas albumiem. “Šis mums pašiem ir ļoti interesants albums, kurā esam samiksējuši visdažādākās muzikālās ietekmes. Tieši tāpat, kā Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir pa vidu starp Austrumeiropu un Rietumeiropu, arī šā albuma mūzika ir pašā dažādu ietekmju viducī,” norāda mūziķi. Šajā ierakstā piedalījušies: Oskars Ozoliņš (trompete), Māris Jēkabsons (tenorsaksofons), Laura Rozenberga (trombons), Kristaps Ļubovs (baritonsaksofons), Elvijs Grafcovs (ģitāra), Valters Sprūdžs (bass), Māris Vitkus (taustiņi) un Andris Buiķis (bungas).

PAR. “Very Cool People” vienmēr spējuši piedāvāt dzīvespriecīgu labas mūzikas kokteili, kurā iespējams papriecāties gan par visu kompozīciju kopumā, gan arī par katru atsevišķu instrumentālo detaļu tās sastāvā. Piemēram, skaņdarbā “Spiediens” un balkāniskajā “Conde de Pimientos” sevi spoži demonstrē pūšamo instrumentu sekcijā, pastiprināti pievērsties “Bouncy Balls” stimulē basģitāra utt. Turklāt “VCP” mūzika nav elitāra, kā tas dažkārt šādiem stiliem piederas: tā ir kvalitatīva un profesionāla, taču visiem saprotama, pieejama un klausāma.

PRET. “Funkology” patika daudz labāk. Iemesls ir viens un pavisam vienkāršs - tajā bija vokālās partijas, kuras izpildīja pieaicinātie mūziķi. “Pliki” instrumentāls darbs tomēr tā nespēj aizraut.

Komentāri [1]
#
Interesanti 24.maijs 2017 9:43 atbildēt
"“Pliki” instrumentāls darbs tomēr tā nespēj aizraut" - pilnīgs muzikālais analfabētisms. Tātad noprotu, ka pliki instrumentāla mūzika ir neaizraujoša - Bēthovena 9tā simfonija, Šopēna noktirnes, gandrīz viss ko Debisī savā mūžā ir sarakstījis un saraksts turpinās bezgalīgi. Raksta autoram vajadzētu paklausīties mūziku!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers