Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Marija Naumova "Uz ilūziju tilta"

© Publicitātes foto

Sadzīviskā ziņā jau gadiem nobāzējusies Parīzē, dziedātāja Marija Naumova tomēr nav aizmirsusi arī dzimto zemi, turklāt šī gada nogalē viņa ir it īpaši aktivizējusies.

Šoruden Marija pie saviem klausītājiem devās pat ar divām koncertprogrammām «Kādā jaukā dienā» un «Līdz gaišām asarām», savukārt nākamā gada pavasarī viņa iecerējusi kopā ar franču mūziķiem doties koncerttūrē pa Latviju, šajos koncertos klausītājiem piedāvājot dziesmas no jaunā albuma «Uz ilūziju tilta». Jau zināms, ka 8. aprīlī koncerts notiks Dailes teātrī. Šī albuma dziesmu tekstu autori ir dzejnieki Jānis Peters un Kārlis Vērdiņš, savukārt mūziku sarakstījis franču ģitārspēles virtuozs Sebastjens Žinjo. Ar šo francūzi Marijai ir izveidojusies laba sadarbība - viņš jau ir pazīstams Latvijas publikai no Marijas iepriekšējiem projektiem «Romani Rat» un «Pusnakts Parīzē». «Par albumu domāju jau ļoti sen, un vairākas reizes ķēros klāt šim projektam, taču dzīve visādi mainīja manus plānus. Varbūt tieši šo pārmaiņu rezultātā radās desmit jaunas un ļoti skaistas dziesmas. Jauno albumu ierakstīju Parīzē kopā ar lieliskiem franču muzikantiem,» par savu albumu stāsta Marija. «Teksti man vienmēr bijuši ļoti svarīgi. Ar Jāni Peteru lieliska un skaista sadarbība izveidojās jau pirms daudziem gadiem. Viņai dzejai piemīt dziļums, ko šobrīd meklēju. Savukārt ar Kārli Vērdiņu šī ir pirmā sadarbība. Viņam šajā projektā bija pavisam cits uzdevums nekā Petera kungam, Kārlim palūdzu vieglumu, un viņam tas kolosāli sanāca,» skaidro dziedātāja.

PAR. Albums padevies skaists - pat grūti tam piemeklēt citu apzīmējumu. Marijas balsij piemīt dzidrums un spēks, par ko vislabāk var pārliecināties liriski liegajā dziesmā «Divi». Dīvainā kārtā stilistiski te vairāk ieskanas nevis franču romances, bet gan Balkānu motīvi (piemēri - «Uz ilūziju tilta», «Šķiršanās balāde»). Labi, ka Marija palīgos ņēmusi īstus vārda meistarus, līdz ar to dziesmu teksti ir uz pieci ar krustu - no šī viedokļa viss ir labākajā kārtībā. Tāpat kā ar pavadījumu, jo piesaistītie mūziķi savu lietu prot.

PRET. It kā viss ir kārtībā, bet... Kaut kā nav vēlmes šo albumu klausīties vairāk par pāris reizēm. Droši vien tāpēc, ka tas domāts specifiskai auditorijai. Par tekstiem - slinkums skaitīt, cik reizes dziesmā «Uz ilūziju tilta» tiek atkārtots piedziedājums «Es apmaldījos cilvēkos/Kā puķēs priecīgs taurenis», taču to ir tik daudz, ka sāk jau mākt izmisums, vai šī frāze kādreiz beigs skanēt...