Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Michael Bublé "NobodyButMe"

© Publicitātes foto

Kanādiešu «saldais puika» Maikls Bublē uz lielās skatuves parādījās jau šā gadsimta sākumā, savukārt pasaules mūzikas apritē pa īstam izlauzās 2005. gadā ar albumu «It’sTime».

Kopš tā laika viņa vārds nepagurstoši tiek locīts dažādu (pozitīvu) sasniegumu sakarā. Jāatzīst, ka viņam nudien viss iet no rokas, tāpēc nav brīnums, ka arī vairāku «Grammy» balvu ieguvēja pēc skaita devītajam studijas albumam klājies gluži labi, lai arī tas kopā lipināts no teorijas viedokļa diezgan nesakarīgi - diskā iekļautas deviņas kaverversijas un trīs paša Bublē sacerētas kompozīcijas. Starp no jauna iedziedātajām klasiskajām vērtības jāmin arī Braiena Vilsona «God OnlyKnows» un Džonija Merseraklasiko hitu «I WannaBeAround». «Līdz šim nekad neesmu tik daudz strādājis pie albuma ieraksta. Īpašu prieku sagādāja darbs ar manu pavadošo sastāvu, kas ļoti labi saprot manas vēlmes, un šoreiz uzstādījums bija skanēt labāk, kā jebkad esmu skanējis. Esmu arī ļoti lepns par savām radītajām jaunajām dziesmām, turklāt dubultprieks bija pašām tās producēt,» tā pats Bublē. Šī albuma tapšanā piedalījās vairākas pieaicinātas zvaigznes, tostarp Megana Treinore. Jāpiebilst, ka 22. februārī Bublē vadīs britu mūzikas balvu pasniegšanas ceremoniju.

PAR. Jāpabrīnās, cik Maiklam Bublē labi izdevies sakausēt šo muzikālo kokteili - pat nevar pateikt, kura ir viņa pašas dziesma, bet kura kāda no apdarinātajām dižgaru dziesmu versijām. Labākā gan tomēr ir viņa paša «NobodyButMe».

PRET. Šo te visu varētu iestudēt kopā ar varietē, kabarē un sazin ko vēl kādai jestrākai Ziemassvētku programmai. Pārējā laikā atvēlēt to šādas mūzikas (tas ir, Maikla Bublē daiļrades) cienītājiem, bet pārējiem gar to labāk negrābāties. Aizmirstam.

Sandris Vanzovičs

* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».