Šis ir septītais “Klaidoņa” studijas albums, ierakstīts šogad “Factory Sounds Studio”, producenta Ginta Stankeviča aizgādā. Ierakstā bez štata “klaidoņiem” Māra Slokas (vokāls, bass, ģitāra), Valda Rēbuka (ģitāra, balss), Vīganta Mureļa (ģitāra), Zigmunda Poguļa (taustiņi) un Elmāra Jirgensona (bungas) piedalījušies arī viesmuzikanti Dināra Rudāne (fona vokāls), Zanda Kudiņa (fona vokāls), Gundars Lintiņš (bungas), Marko Ojala (akordeons), Elita Kolča (vijole), Gints Žilinskis (klavieres), Juris Ārents (mutes harmonikas) un Gints Stankevičs (taustiņi).
Jaunajā albumā ir iekļautas 11 dziesmas, no kurām desmit mūziku rakstījis pats Māris Sloka, bet viena ir ģitārista Valda Rēbuka sarakstīta un arī paša izpildīta. Vārdus rakstījis pats Māris Sloka, kā arī dzejnieki Agnese Līcīte un Guntars Račs. Līdz šim publicētas tikai divas dziesmas, kurām ir uzfilmēti arī dziesmu video - “Aizvijas ceļš” un “Zarus nelauz”. Jāatgādina, ka grupas pirmsākumi meklējami 1999. gadā, līdz ar leģendārā Bauskas kantrīmuzikas festivāla pirmo gadu. Kopš tā laika grupa ir uzstājusies visos šī festivāla gados. Savu pašreizējo nosaukumu grupa ieguva 2001. gadā, kad sākās arī dziesmu fiksācija ierakstu studijās.
PAR. Apsveicami, ka “Klaidonis” cenšas savu izpildīto šlāgermūziku bagātināt ar kantrī elementiem - viņu piederību šlāgeristu saimei gan tas nemaina, tomēr vismaz patīkami izceļ uz virknes citu bēdubrāļu fona. Starp citu, dziesmai “Man patīk kost” teksts (Māris Sloka) sanācis visai “kantrisks”... No albumā iekļautā skaņu materiāla labākā dziesma ir “Zarus nelauz”, ballēs labi dancojama būs “Ja tev galva savā vietā” (šķiet, te savu pianista-virtuoza roku pielicis Žilinskis). Savējiem patiks.
PRET. Vecrīgas muzikālajā restorānā “Moonshine” rīkotajā albuma prezentācijas pasākumā raugoties uz skatuves notiekošajā un klausoties jaunās dziesmas, uzmācās pārdomas par šādu tēmu - kādā gan dvēseliskajā stāvoklī ir jābūt pieciem nopietniem vīriem, lai skandētu tādas rīmes kā, piemēram, dziesmās “Aizvijas ceļš”, “Reiz tavās acīs” u.tml.?! No muzikālā viedokļa pati lielākā bēda ir “Laimes brīdis”, kas sacerēta pēc sliktākajiem zaļumbaļļu standartiem - visu cieņu Valdim Rēbukam, kurš ar ģitāru šajā albumā brīžiem tiešām rāda brīnumus, bet dziedāšanu un komponēšanu viņam tomēr vajadzētu atstāt Māra Slokas pārziņā.
