«Opeth» ir viena no pieredzes bagātākajām zviedru smagās mūzikas grupām – tā pastāv jau no 90. gadu sākuma, tās kontā ir divpadsmit studijas albumu.
Tiesa, par šīs blices atrašanos smagās mūzikas saimē gan var diskutēt: ja sākotnēji tā izpildīja tādu kā «progressive death», tad vēlāk novirzījās uz «progressive metal», bet nu jau spēlē progresīvo roku. Bail pat iedomāties, ko šī grupa tās vokālista, ģitārista, visu dziesmu mūzikas un tekstu autora Mikaela Ēkerfeldta virsvadībā spēlēs mūža, tas ir, karjeras nogalē... Pēc Ēkerfeldta kādā intervijā stāstītā, šī albuma konceptuālā ievirze saistīta ar sengrieķu mītiem, ja precīzāk - par mirošo valstības pavēlnieka Aīda mīlestību pret auglības dievietes Demētras daiļo meitu Persefoni, kura beigu galā tomēr kļuva par šī drūmā tipa sievu. Kā tas iet kopā ar paša mūziķa tā brīža sajūtām šķiroties no sievas var iztēloties katrs pats. Ēkerfeldts uzskata, ka jaunais albums ir vislabākais «Opeth» diskogrāfijā, viņam piekrīt arī vācieši, kuru topā «Sorceress» ieņēma pirmo vietu. Itin labi albums paticis arī amerikāņiem (24. vieta), britiem (11. vieta) un vēl dažu valstu iemītniekiem. Zviedriem - ne pārāk.
PAR. Rietumu mūzikas kritiķi par «Sorceress» izteikušies un rakstījuši diezgan atzinīgi, kas arī saprotams - grupas mūziķu instrumentālā meistarība ir augstā līmenī. Eleganti ģitārsolo (piemēram, kompozīcijā «The Wilde Flowers»), bagātīgas taustiņu partijas, emocionāls vokāls, pārdomātas un daudzkrāsainas melodijas - tas ir jaunāko laiku «Opeth». No albumā iekļautā skaņu materiāla gribētos izcelt tituldziesmu (tajā Ēkerfeldts brīžiem izklausās kā Leins Steilijs no «Alice In Chains») un smagnēji ātro «Chrysalis» (atgādina kaut ko no «Uriah Heep» repertuāra).
PRET. Smagās mūzikas piekritēji šo ripuli līdz galam noklausīsies ar milzu mokām vai arī nenoklausīsies vispār. Lai cik tas būtu kvalitatīvi un augstvērtīgi, lauzīt galvu šajos progresīvā roka džungļos nav ne mazākās vēlmes, un tā nebūt nav nostaļģija pēc aizgājušajiem laikiem «Blackwater Park» ēras izskatā. Gribiet augsto mākslu? Noklausieties «The Seventh Sojourn» vai «Strange Brew» un padomājiet, vai jums šāds ritmu «bardaks» ir vajadzīgs. Nē, nav.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu «Randoms».
