Pagājušajā sestdienā klubs 9. vilnis aicināja uz kādu interesantu pasākumu – grupas Līvi un Buks pirmo koncertu plašākai publikai. Patiesībā tas bija pieteikums Līvu atdzimšanai, taču – vai vajadzēja?
Reanimēšanās
Līvi un Buks ir pavisam jauna Ainara Virgas veidota muzikālā apvienība, un pats ģitārists, paužot viedokli par leģendārās grupas Līvi jauna sastāva izveidi, esot izteicies: «Līvi IR mūžam dzīvi!» – tā to formulēja kluba PR speciālisti. Līdz ar Jāņa Groduma nāvi 2010. gada jūnijā viņš gan oficiāli paziņoja par Līvu darbības izbeigšanu, arī vēl pērn intervijā Neatkarīgās apskatniekam Ainars pauda: «Jā, pilnīgi droši, oficiāli tā ir. Protams, nevajadzētu vairs vispār līvu piemiņu kustināt: Fēlikss [Ķiģelis] reiz kaut ko mēģināja, bet tas bija ļoti muļķīgs gājiens. Labi, ka man toreiz pietika prāta tam visam nepiekrist, pie tam viņi gribēja saukties Līvi – tas vispār ir vāks! Pie koncertestrādes Pūt, vējiņi! uzstādītajā Spoku kokā varat apskatīties, no kura gada līdz kuram pastāvēja Līvi, viss, citu variantu nebūs!»
Uz savu debijas koncertu Līvi un Buks pulcējās šādā sastāvā: Jānis Buķelis jeb Buks (vokāls), Ainars Virga (ģitāra, vokāls), Edgars Silacērps (ģitāra), Mārtiņš Burkevics (bass) un Vilnis Krieviņš (bungas). Plānos ir arī taustiņnieka Guntara Mucenieka piesaiste, taču viņš šoreiz bija devies uz Zviedriju. Ja visu pieprasītais Mārtiņš būs aizņemts, tad četras stīgas varot dancināt arī Virga Hard Orchestra basa vīrs Kristaps Liepa. Pusotru stundu garajā programmā izskanēja teju visi lielākie Līvu hiti, tostarp arī tādi kā Dzimtā valoda, Dzelzsgriezējs, Metāla sirds, Zābaku dziesma un citi. Publika bija stāvā sajūsmā, un tam bija pamatots iemesls – komanda spēlēja meistarīgi, Ainara un Buka balsis tembrāli saskan perfekti, tika izpildīti vecie hiti, līdz ar to varēja atgriezties atmiņās par Līviem. Bet – vai tie tiešām bija Līvi? Bez Aivara Brīzes, bez Jāņa Groduma. «Šie nav Līvi, šis ansamblis saucas Līvi un Buks!» tā Ainars.
Atzīmēs četrdesmitgadi
Lai kā šis projekts sauktos, tas spēlē Līvu dziesmas un savā nosaukumā izmanto Līvu vārdu, tātad neizbēgami asociēsies ar Līviem. Tiesa, to var darīt, jo 50% no šī sastāva – Ainars, Guntars un Vilnis – ir spēlējuši šajā leģendārajā rokgrupā, turklāt Ainars Virga uzskatāms par jaunāko laiku līderi un lielākās daļas dziesmu autoru. «Pagaidām vēl nevar zināt, vai klausītāji mūs pieņems, to rādīs tikai laiks. Man liekas, ka ir OK. Vismaz man pašam patīk. Latvijā šādas mūzikas nav nemaz tik daudz, taču man šķiet, ka tādai te būtu vieta. Nospēlējām koncertu, šķiet, ka visiem patika,» prātoja Ainars. Grupas Līvi un Buks plānos ir rakstīt arī albumu – pirmais singls Pēdas uz palodzes nāks klajā jau marta vidū, tā būs Ainara dziesma ar Guntara Rača vārdiem. Savukārt 27. februārī būs pirmais Līviem – 40 koncerts Latvijas 1. rokkafejnīcā. «Spēlēsim vecās dziesmas, arī jaunāko laiku gabalus, nospēlēsim arī jauno hitu. Protams, ir grūti pateikt [cik īsti Līviem ir gadu], taču visu laiku mēs skaitījām pēc šāda rēķina, tikai Juris Pavītols visiem sajauca galvu. Es uzskatu, ka Līvi pastāv no 1976. gada, kad grupā bija Ēriks Ķiģelis un Juris Pavītols, arī Ingrīda Pavītola, Janka Grodums. Pie bungām tolaik bija Andris Krūziņš.»
Protams, lielākā slodze šajā grupā gulsies uz dziedošo ugunsdzēsēju Buku, kura vokālu kaut vai minētajās dziesmās Dzelzsgriezējs un Metāla sirds neizbēgami salīdzinās ar Jāni Grodumu vai Aivaru Brīzi. «Droši vien daudzi salīdzinās, taču, liekot roku uz sirds, es varu pateikt, ka nekādā veidā viņus neatdarinu un nekopēju – es nemaz to arī nevaru izdarīt! Man bija tas gods vēl tikties ar Aivaru Brīzi – mēs arī uzstājāmies kopā, esmu bijis arī pie viņa ciemos. Aivars ir unikāla latviešu roka leģenda, viņu atdarināt nav iespējams. Es esmu tāds, kāds es esmu, man vienkārši ir paveicies ar to, ka man ir dabas dota balss, kas ļoti piestāv Līvu mūzikai un šim stilam,» skaidro Buks.
Dzīvi dziesmās
Jānis Buķelis ar Līvu līderi Ainaru ir pazīstami jau ilgāku laiku, kopā arī uzstājušies – gan Ainara Virgas 50 gadu jubilejas koncertā, gan arī citur. Tāpat Buks, koncertējot ar savu sastāvu, pasākumos mūždien izpildīja arī liepājnieku komandas hitus. «Pagājušajā gadā Skrundā tika atjaunots rokfestivāls – savulaik tas saucās Roks pret Skrundas lokatoru un Roks pret militārismu, bet tagad – Roks par brīvību, kur uzstājos ar savu blici un biju pieaicinājis arī Ainaru. Tā esam sadarbojušies, sastrādājušies un sadraudzējušies, kamēr esam nonākuši līdz šādam, domāju, ļoti loģiskam rezultātam,» stāsta vokālists. Paralēli joprojām muzicēs arī paša sastāvs. «Ir vietas, kur uzstāsimies kā Buks un brigāde, citkārt uzstājos arī viens, akustiski kā solomūziķis. Taču galvenais un priekšplānā tagad ir projekts Līvi un Buks.»
Bet varbūt tomēr vajadzēja ļaut Līviem dusēt mierā? «Es domāju, ka noteikti – nē!» ne sekundi neapdomājoties, kategoriski noskalda Buks. «Ir teiciens, ka Līvi – dzīvi. Līvi arī ir un mūžam būs dzīvi, kamēr vien būs Līvu vārds un skanēs viņu dziesmas! Man ir vislielākais lepnums un gods, ka varu būt daļa no grupas Līvi un Buks, ka varu spēlēt kopā ar Līviem – man tas ir liels notikums un pagodinājums. Es noteikti nepiekrītu tam, ka to vajadzētu nolikt pagātnē un aizmirst. Nē, nē! Līvi joprojām ir dzīvi, par ko liecināja arī šis te koncerts sestdien. Es domāju, ka tam piekritīs visi, kas tur bija, to visu redzēja un dzirdēja.».
