Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide \ Mūzika

RECENZIJA: Owl City - "Mobile Orchestra"

© publicitātes

Lai gan pēc skanējuma šķiet, ka „Owl City” ir kārtējā saldenā puisīšu popgrupa, tā nebūt nav – patiesībā šis ir amerikāņu mūziķa Ādama Janga soloprojekts, kurā viņš ir cilvēks-orķestris, tas ir, pats raksta dziesmas un tekstus, pats tās izpilda, pats nodrošina arī visu instrumentālo pavadījumu (protams, koncertos tiek nokomplektēta pavadošā grupa).

Starp citu, šis projekts radies arī gana interesanti. Mokoties ar bezmiegu, „Coca Cola” noliktavas strādnieks Ādams Jangs nolēma pievērsties mūzikai. Pirmie soļi tika sperti vecāku mājas Minesotā pagrabā, bet pirmās kompozīcijas izvietotas „MySpace”. Drīz vien sekotāju skaits sasniedza apmērus, kas Jangu iedrošināja uzsākt solomūziķa karjeru, pieaicinot viesmuzikantus. 2007. gadā klajā tika laists EP „Of June”, kam pēc gada sekoja pilnais albums „Maybe I’m Dreaming” (cik trāpīgi!). Nākamais albums „Ocean Eyes” (2009) kļuva pazīstams arī otrpus okeānam, bet hits „Fireflies” pastaigājās pa visdažādāko valstu topiem. Maisam gals bija vaļā. Pašlaik „Owl City” diskogrāfijā ir jau pieci albumi, no kuriem pēdējie trīs bija īpaši veiksmīgi: „Ocean Eyes” pārsniedza miljons pārdoto kopiju apjomu (Amerikas topā astotā vieta), savukārt „All Things Bright And Beautiful” (2011) un „The Midsummer Station” (2012) dzimtās zemes topā tika līdz respektablajām pozīcijām Nr.6 un Nr.7. Protams, arī studijas darbos bez palīgiem Jangs gluži neiztiek – arī jaunajā albuma dažas dziesmas ir kā kopdarbi.

PAR. „Owl City” lielākais trumpis – lai gan tas ir elektronizēts sintīpops, dziesmas pēc to uzbūves veidotas tā, it kā tās būtu komponējuši „Take That” vai „Backstreet Boys” puiši. Respektīvi – patiks komercmūzikas cienītājiem, taču nepatikā degunus nerauks arī vairākas citas mūzikas mīļotāju kategorijas. Diezgan jaudīgas sanākušas dziesmas „Back Home” (kopdarbs ar kantrimūziķi Džeiku Ouenu) un „Thunderstruck” (kopā ar Sāru Raselu), bet kopā ar popgrupu „Hanson” izpildītā „Unbelievable” vispār ir šedevrs (lipīguma, protams). Ir vēl daži labi gabali. Ja piespiedu kārtā jāklausās popmūzika, šis varētu būt viens no labākajiem variantiem.

PRET. Diez vai pats Ādams Jangs vēlējies šādu „Take That” rezultātu, gan jau viņam bija pavisam citi mērķi, bet – kas sanācis, tas sanācis. Lai kā viņš arī censtos, šī vienalga ir komercmūzika – parasta kā „Coca Cola” noliktava.

* Materiāls sagatavots sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.