30. maijā Cēsu pils parka estrādē notiks vērienīgs rokenrola un blūza festivāls, kurā galvenās darbojošās personas būs grupa Keksi – viņi svinēs savu 18 gadu jubileju.
Pirmoreiz šādi rokenrola un blūza svētki Cēsu pils parka estrādē notika pirms trīs gadiem, kad Keksi svinēja savu 15 gadu jubileju. Grupas līderis un tās izveidotājs Aleksandrs Sircovs jeb Muravejs sevi uzskata par cēsnieku: «Man šobrīd ir 57, un tikai pēdējos septiņus gadus dzīvoju Rīgā, tātad Cēsīs esmu pavadījis gandrīz pusgadsimtu!» Izskatās, ka pasākums būs vērienīgs – Keksi uz skatuves paredzējuši kāpt ar lielo sastāvu, kopskaitā ap 20 mūziķi. Uzstāsies arī Latvian Blues Band un daudzsološie Coolmans Report, kas sadarbojas ar Kenu Hensliju no Uriah Heep – šis slavenais britu mūziķis uz Cēsīm nebrauks, bet kaut ko no Uriah Heep publika dzirdēs gan. Savukārt Keksu interpretācijā koncertā skanēs pasaulslaveni hiti, piemēram, bītlu dziesmas Can’t Buy Me Love un All My Lovin’, grupas Queen nemirstīgais Crazy Little Thing Called Love, Čaka Berija Route 66, Elvisa Preslija Jailhouse Rock, Rikija Nelsona If You Can’t Rock Me un daudzu citu leģendāru mākslinieku kompozīcijas.
Savulaik basa speciālists Aleksandrs Sircovs jeb Muravejs vairāk muzicēja Igaunijā nekā pašu mājās, un, kā izrādās, arī Keksu izveidē lielu lomu spēlējusi kaimiņzeme. «1997. gadā izdomāju, ka nepieciešama sava blice. Pirmajā sastāvā Keksiem bija bundzinieks Mārtiņš Linde, ģitārists Kaspars Zemītis, saksofonists Zintis Žvarts, kā vadošais ģitārists bija Igors Eunapu – šobrīd Keksos spēlē viņa dēls Viktors. Kā vokālists bija Kaspars Zemītis – superīgi dziedāja un izskatījās pēc Elvisa Preslija jaunībā!»
«Pēc tam Kaspars ar Mārtiņu tomēr pievērsās Time After Time, ļoti draudzīgi izšķīrāmies. No Alūksnes atvilināju pianistu Romānu Vendiņu, un vēl es atradu super ģitāristu – biju [Madonas festivāla] Sinepes un medus žūrijā un tur pamanīju Aini Rudzīti. Vokālists tajā laikā bija Vendiņš. Es sākumā šo projektu Latvijā nemaz negribēju rādīt. 1997. gada 30. maijā – tieši tāpēc es šo datumu uzskatu par Keksu dzimšanas dienu – kopā ar Igaunijas grupu Chicken Band uzstājāmies festivālā Tartu. Es domāju tā: igauņu publika ir ļoti izvēlīga, labi pazīst rokenrolu, ja viņi mūs pieņems, viss ir kārtībā. Un publika mūs pieņēma! Tā arī sākās Keksi,» teic Muravejs.
Pēc Muraveja aprēķiniem, šo gadu laikā grupā spēlējuši vairāk nekā 20 mūziķi. Pašlaik sastāvā ir astoņi vīri – Dāvis Matskins (vokāls), pats Muravejs (bass, kontrabass), Gints Žilinskis (taustiņi), Viktors Eunapu (ģitāra, fona vokāls), Ēriks Kibermanis (baritona saksofons), Roberts Martinovskis (tenora saksofons), Reinis Puriņš (trompete) un Villijs Strods (bungas). Par Keksiem saka – tā ir viena no pazīstamākajām Baltijas rokenrola grupām; vai šādam apgalvojumam var piekrist? Jāņem vērā, ka ilgus gadus mums rokenrols pasaules līmenī asociējās ar Elvisu Presliju, kura spēlētā mūzika no Keksiem ievērojami atšķiras. «Jā, šādam apgalvojumam var piekrist, jo mums ir rock’n’roll un rockabilly programma,» pārliecinoši atbild mūziķis. «No kā cēlies rokenrols? No kantri, soula un bluegrass! Pašlaik Pits spēlē rockabilly – mēs ar to sākām, bet mēs spēlējam džaivu, ko viņš spēlēja jau Arhīva laikos. Apmainījāmies vietām! Patiesībā rokenrola un blūza žanros latvieši mūsu reģionā vispār ir līderi – ir Latvian Blues Band, kas saņēmusi balvu kā labākā Eiropas blūza grupa, savukārt Pits – dzīva leģenda!».
