Velsiešu alternatīvās rokgrupas Manic Street Preachers jaunākais studijas albums (pēc skaita divpadsmitais) savam pusakustiskajam priekštecim sekojis ar aizdomīgi īsu pauzi – ir pagājis tikai gads, līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka nekā laba te nebūs, droši vien sabāztas iepriekšējā ripulī neiekļuvušās kompozīcijas.
Turklāt šīs dažnedažādas līdzīgā stilā strādājošas britu grupas var nopietni sakrist uz nerviem – cik tad var?! Taču nav ko brīnīties, jo izdodot iepriekšējo albumu „Rewind The Film” (tas tika izdots 2013. gada septembrī) grupa jau piedraudēja, ka kopumā esot ierakstījuši gandrīz 40 jaunas dziesmas, tāpēc pat noteikts nākamā albuma iznākšanas laiks, un šis disks būšot daudz roķīgāks par „Rewind The Film”. Visu cieņu nekas nav melots – vienīgi par mēnesi ir notikusi nobīde solītajā albuma izdošanā. Jaunā albuma ierakstā piesaistīta virkne labu viesmūziķu (megapopulāri gan tie nav), kas kopējo bildi padara vēl daudzkrāsaināku. Lai gan – tā jau tāpat ir gana krāsaina. Jāatgādina, ka Manic Street Preachers divreiz uzstājušies arī pie mums – 2008. un 2012. gadā „Positivus Festival” ietvaros.
PAR. Ja iepriekšējais albums bija viens no liriskākajiem, melodiskākajiem un emocionālākajiem albumiem grupas pastāvēšanas vēsturē, tad te atkal viss ir kārtībā – šķiet, sen Manic Street Preachers nav izklausījušies tik dzīvespriecīgi un sprigani. Turklāt varen pārdomāti ir arī teksti, kas īpaši iederas šajos Eiropas krīzes apstākļos – noklausieties kaut vai „The Next Jet To Leave Moscow” un „Europe geht durch mich”. Vēl – „Sex, Power, Love And Money”. Arī instrumentālais gabals „Dreaming A City (Hughesovka)” izklausās OK.
PRET. Manic Street Preachers diemžēl ir raksturīgi tas, ka līdz albuma beigām viņiem pulvera nepietiek. Tā ir arī šoreiz.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.
