Kino: Šovakar dokumentālās filmas pirmizrāde par disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu 3 komentāri
 
Kino

Šovakar dokumentālās filmas pirmizrāde par disidenti Lidiju Lasmani-Doroņinu

 
Publicitātes foto

11. novembrī – Lāčplēša dienā – Nacionālā kino festivāla “Lielais Kristaps” ietvaros kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē plkst. 18 tiks pirmizrādīta režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma “LIDIJA”, klātesot arī filmas varonei – pazīstamajai disidentei Lidijai Lasmanei-Doroņinai. Filma tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros un tās pirmizrāde notiek divas dienas pirms Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps” pasniegšanas ceremonijas. "Lidija” nominēta trīs kategorijās:

Cilvēka seja, viņa acis glabā pieredzi labāk kā jebkurš dokuments vai pierakstīts atmiņu stāstījums. Īpaši, ja šis cilvēks ir tik daudz piedzīvojis kā Lidija Lasmane-Doroņina.

Viņa sevi par disidenti nemaz neatzīst. Savus trīs cietuma un lēģeru termiņus - kopumā četrpadsmit nebrīves gadus - viņa saņēmusi kā sodu nevis par pagrīdes cīņām, bet par to, ka atļāvusies saglabāt savus principus, pārliecību un ticību.

Lidijas bērnībā iegūtie ideāli - Latvijas kā neatkarīgas valsts idilliskais tēls, stipras ģimenes vērtības un ticība Dievam kā morāla mēraukla katrai rīcībai - ir izdzīvojuši ne tikai cauri divām okupācijām un dažādu varu represijām, bet arī apstākļos, kad apkārtējā pasaulē cilvēcība šķita neatgriezeniski zudusi. Jebkurā politiskajā režīmā, jebkuros, pat visnežēlīgākajos apstākļos Lidija vienmēr palīdz cilvēkiem, pat ja tie neko labu viņai nav darījuši. Viņas acis vēl šodien, 92 gadu vecumā, ir gaišas un dzīvi veras pasaulē.

Filma nav tikai veltījums unikālai personībai Latvijas vēsturē, tā arī parāda visas Latvijas tautas ceļu caur Lidijas mūžu. Režisors un scenārija līdzautors Andrejs Verhoustinskis izvēlējies neparastu un ļoti emocionālu pieeju savas filmas varones portretēšanai - vissmagākajos pārbaudījumos rūdītais, gandrīz gadsimtu ilgais mūžs skatītājam atklājas vienā 35 minūšu tuvplānā. “Sekojot Lidijas kundzes mūžam, kura ir tikai nedaudz jaunāka par Latvijas Republiku, mēs izstāstām arī Latvijas kā neatkarīgas valsts vēsturi, skatītu caur viena konkrēta cilvēka mūža gājumu. Turklāt tāda cilvēka, kurš nav baidījies un locījies svešas varas priekšā, bet bijis gatavs upurēt savu personisko brīvību,” saka režisors.

Skatītājs kopā ar varoni izdzīvo padomju okupāciju, Otrā pasaules kara šausmas un Pāvilostas ebreju nošaušanu, ko paveica nacisti. Tā Lidiju skar ļoti personīgi. Tāpat kā otrā padomju armijas ienākšana ar trīs visatļautības un šausmu pilnām dienām Kurzemē pēc kara beigām. Lidijas ģimene mājās slēpj nacionālo partizānu vienību, kam seko arests par atbalstu mežabrāļiem, nopratināšanas čekā un tiesas process astoņu mēnešu garumā ar sekojošu tiesas spriedumu par pieciem gadiem apcietinājumā un trīs gadiem izsūtījumā. Tas ir tikai pirmais no trim apcietinājumiem, tie ir tikai daži notikumi no Lidijas mūža un filmas stāsta.

Filmas scenārija līdzautore ir Henrieta Verhoustinska, operators - Gints Bērziņš, skaņu režisori - Artis Dukaļskis un Anrijs Krenbergs. Dokumentālā filma “LIDIJA” tapusi filmu studijas “VFS Films” paspārnē. Otrs filmas seanss Lielā Kristapa ietvaros paredzēts 14.novembrī 17:00 kinoteātra „Splendid Palace” Mazajā zālē.

VAIRĀK PAR FILMU:

Garums: 37 min.

Režisors: Andrejs Verhoustinskis

Scenārija autori: Henrieta Verhoustinska, Andrejs Verhoustinskis

Operators: Gints Bērziņš, LGC

Skaņu režisori: Artis Dukaļskis, Anrijs Krenbergs

Producents: Uldis Cekulis (VFS Films)

Atbalsta: VKKF, Rojas novada dome, Latvijas Radio, Arkogints

REŽISORS ANDREJS VERHOUSTINSKIS

Režisors un operators. Mācījies Latvijas Kultūras akadēmijā un Dramatiska Institutet (Zviedrija). Bijis operators daudzām dokumentālajām un spēles filmām, strādājis ar krievu, angļu, norvēģu, izraēļu, igauņu un lietuviešu kino grupām. Viņa pazīstamākās pēdējā laika filmas ir "Džimlai Rūdi Rallallā!" (2014, studija "Forma") un "Ručs un Norie" (2015, filmu studija "Deviņi"). Andrejs Verhoustinskis pasniedz operatora meistarību Latvijas Kultūras akadēmijā. Dokumentālā filma “LIDIJA“ ir viņa trešais režijas darbs, iepriekšējais bija pilnmetrāžas dokumentālā filma "Īvāns" par Tautas frontes līderi Daini Īvānu. 2015. gadā Andrejs saņēma divas "Lielā Kristapa" balvas - kā labākais dokumentālās filmas operators (“Ručs un Norie“) un par labāko TV dokumentālo filmu "Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile“ (LTV), kurai viņš ir režisors un operators.

SCENĀRIJA LĪDZAUTORE HENRIETA VERHOUSTINSKA

Pazīstama teātra kritiķe un kultūras žurnāliste gan drukātajos, gan sabiedriskajos medijos. Kā scenārija autore un redaktore veidojusi LTV dokumentālos raidījumus "Personība. 100g kultūras" par aktieriem Ģirtu Ķesteri, Daini Grūbi, Ditu Lūriņu, Egonu Dombrovski, gleznotāju Zariņu ģimeni, dzejnieku Kārli Vērdiņu, baletdejotāju Elzu Leimani, dziedātāju Lindu Leen un citiem. Kopā ar režisoru un operatoru Andreju Verhoustinski šajā ciklā veidotais raidījums "Arhitektes kaislība. Zaiga Gaile" 2015. gadā ieguvis “Lielo Kristapu” kā labākā TV dokumentālā filma. Scenārija autore režisora A. Verhoustinska filmām "Viktors un nakts" (2015) un “Lidija" (2017). LTV analītiskā raidījuma "Kultūršoks" autore.

OPERATORS GINTS BĒRZIŅŠ

Fotogrāfs un operators, Latvijas Kinooperatoru ģildes (LGC) prezidents. Saņēmis daudzus apbalvojumus, arī vairākus “Lielos Kristapus” kā labākais spēlfilmas operators: 2003. gadā par filmu “Pitons”, 2007. gadā par filmu “Vogelfrei”, 2012. gadā par filmām “Amaya” un “Golfa straume zem leduskalna”, kā labākais dokumentālā kino operators - 2014. gadā par filmu “Pelikāns tuksnesī”. Daudzkārt strādājis kopā ar režisori Lailu Pakalniņu, kuras filmas tikušas iekļautas prestižo Kannu, Venēcijas un Berlīnes festivālu programmās. Šogad nominēts “Lielajam Kristapam” par operatora darbu filmās “Lidija” un “Melānijas hronika”, par kuru pērn jau saņēmis Igaunijas festivāla PÖFF balvu par labāko operatora darbu spēlfilmā.

SKAŅU REŽISORS ARTIS DUKAĻSKIS

Iespējams, garākās bārdas īpašnieks Latvijā tic, ka labai stāstniecībai ir jāsniedz īstas emocijas, nevis jāpasaka tās priekšā. Kopš 2013 gada darbojas kā skaņu režisors “VFS Films”, kā arī ir pasniedzējs lekciju ciklam “Skaņu montāža un noformējums” Latvijas Kultūras akadēmijā. Jau vidusskolas laikos darbojies alternatīvajā mūzikā, vēlāk zināšanas pilnveidojis Teātra un mūzikas tautskolā, Dānijā, par skaņu inženieri. Ieguvis neatsveramu pieredzi lielākajos mūzikas festivālos Dānijā, atgriezies dzimtenē un sācis darboties pie skaņu noformējuma TV raidījumiem “Adreses”, “TE”, “Ziemeļu Puse”. Lai gan Arta pamatnodarbošanās ir dokumentālā kino žanrs, viņam nav sveša arī animācija un spēles kino. Piedalījies tādu nominētu, apbalvotu un starptautiski atzītu filmu tapšanā kā “Pasaka par tukšo telpu”, “Atbrīvošanas diena”, “Uz spēles Latvija” un citas. Šogad nominēts “Lielā Kristapa” balvai kā labākais skaņu režisors filmās “Lidija” un “Atbrīvošanas diena”.

SKAŅU REŽISORS ANRIJS KRENBERGS

Vispieredzējušākais un titulētākais skaņu režisors Latvijā. “Labākā skaņa ir klusums,” saņemot kārtējo “Lielo Kristapu” kā labākais skaņu režisors, mēdz teikt Anrijs. Kopš 1987. gada viņam šo balvu ir jau vismaz sešas. Veidojis skaņu gandrīz visām Lailas Pakalniņas filmām, tostarp studijas VFS Films producētajām.

Komentāri [3]
#
Kvadrāts 11.novembris 2017 21:22 atbildēt
Šobrīd bijušie ir tādā drošībā, ka var atļauties finansēt filmas par disidentiem u.c. PSRS/LPSR grāvējiem un ārdītājiem.
 
#
ese 11.novembris 2017 14:59 atbildēt
Un lai mēs atceramies, ka arī šobrīd pie lietu bīdīšanas ir bijušie komunisti(vai bijušie?)
 
#
Finks 11.novembris 2017 14:53 atbildēt
Lidija! Lai Jūsu sirsnīgais stiprums ir mācība katram! Arī mūsdienās.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers