Filmas Dvēseļu putenis, kuras uzņemšanai Saeima izņēmuma kārtā piešķīra 1,37 miljonus eiro, pirmizrāde notiks nevis 2018., kā sākotnēji bija plānots, bet 2019. gada 11. novembrī. Pašlaik vēl nav parakstīti līgumi ar ārzemju filmu kompānijām, kas nodrošinās pārējo finansējuma daļu.
Lai atrastu sadarbības partnerus, filmas uzņemšanas komanda apmeklējusi lielākos filmu tirgus - Kannās un Berlīnē. Dalība šajos pasākumos izrādījusies veiksmīga, jo vairākas ārvalstu filmu kompānijas (no Igaunijas, Čehijas, Beļģijas un Lietuvas) ieinteresējušās par šo projektu, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē skaidroja filmas režisors Dzintars Dreibergs. Tiesa, līgumi par sadarbību vēl nav parakstīti, taču tā, ka «atbirtu visi pretendenti», diez vai varētu notikt, teica režisors. Ir skaidrs, ka bez ārvalstu kompāniju finansiālā atbalsta filmu uzņemt nav iespējams, jo valsts budžets sedz tikai 60% izdevumu jeb 1,37 miljonus eiro, bet kopējais skaitlis tiek lēsts 2,1 miljona eiro apmērā. (Valsts piešķirtā nauda tika sadalīta divos gados, un šogad šī summa ir 420 000 eiro.) Ārvalstu partneru klātbūtne nebūt nenozīmējot to, ka filma tiks uzņemta svešā mēlē, tā tapšot latviski, pēc tam to tulkojot angļu valodā.
«Nekas neliecina par to, ka filma varētu nebūt. Tā būs!» ir pārliecināts Dz. Dreibergs. Viņš uzsvēra, ka ir izdarīts viss, lai sāktu filmēšanu. Tā, visticamāk, varētu sākties nākamā gada maijā, taču, iespējams, daļa ziemas ainu tiks iemūžinātas jau šogad. Pie padarītā režisors nosauca: aktieru un vietu atlasi, pie kuras lielākā sasnieguma pieskaitāma Vanagu māju atrašana. Tā perfekti atbilstot tam, kāds izskatoties Miķeļa muzejs. Tāpat pilnībā izdevies nokomplektēt uzņemšanas komandu.
Dz. Dreibergs arī norādīja, ka jau tagad skaidrs, ka visu iespējamo materiālu nevarēs ietvert vienā filmā. Galvenais - tam jābūt emocionāli uzrunājošam stāstam par uzvaru. Vēstījums, īsumā sakot, ir tāds: tikai mēs paši varam būt saimnieki savā zemē! Tieši šī atskārsme arī lika vīriem un pavisam jauniem zēniem doties karot. To, kas paliks aiz Aleksandra Grīna romāna ekranizējuma, kā arī citus ar tā laika notikumiem saistītus materiālus paredzēts apkopot, sistematizēt un ievietot īpaši šai filmai veltītā mājaslapā dveseluputenis.lv. Tā būšot arī iespēja skaidrot Brīvības cīņu vēsturisko fonu un notikumus, iesaistīto pušu rīcību un plānus. «To var nodēvēt par izglītojošo un atmiņu glabātavu, kam būs milzīga pievienotā vērtība,» teica filmas režisors, piebilstot, ka šim projektam piesaistījuši arī vēstures ekspertu Jāni Šiliņu.
