Otrdiena, 16.aprīlis

redeem Alfs, Bernadeta, Mintauts

arrow_right_alt Izklaide \ Kino

Venēcijas Zelta lauva ceļo uz Venecuēlu

SAŅEMOT BALVU, 48 gadus vecais režisors Lorenso Vigass (centrā), kuram filma No tālienes ir debija mākslas filmu žanrā, teica, ka šo balvu viņš vēloties dalīt ar savu apbrīnojamo valsti Venecuēlu. Attēlā: kopā ar abiem galveno lomu atveidotājiem, čīliešu aktieri Alfredo Kastro (pa labi) un Luisu Silvu, kuram šī ir debija lielajā kino © scanpix

Pasaulē vecākais kinofestivāls – Venēcijas kinofestivāls – noslēdzies, par labāko filmu šogad atzīstot Venecuēlas režisora Lorenso Vigasa debijas filmu No tālienes (Desde Alla), kas vēsta par apspiestu geju mīlestību.

Venēcijas kinofestivāla galvenā balva Zelta lauva tika Venecuēlas režisora veidotajam darbam, taču 48 gadus vecais Lorenso Vigass zaudēja citā nominācijā, jo otru galveno balvu – Sudraba lauvu – kā labākais režisors saņēma Argentīnas kino meistars Pablo Trapero par filmu Klans (El Clan). Filma, kas balstīta uz patiesiem notikumiem, vēsta par kādu ļoti bagātu argentīniešu ģimeni, kuras viens loceklis pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados nolaupīja cilvēkus un naudas dēļ arī veica cietsirdīgas slepkavības. Var piebilst, ka šī filma jau piedzīvojusi milzīgu popularitāti savā valstī Argentīnā. Volpi kausu kā labākā aktrise saņēma itāliete Valērija Golīno par lomu Džuzepes Gaudīno filmā Par tavu mīlestību (Per amor vostro), savukārt Volpi kausu kā labākais aktieris saņēma franču aktieris Fabriss Lučīni par lomu Kristiāna Vensāna filmā Sermulis (L’Hermine), šai filmai arī balva par labāko scenāriju, to ieguva Kristiāns Vensāns. Leģendārā itāliešu aktiera Marčello Mastrojāni balva, kas tiek piešķirta labākajam debitantam, šoreiz tika Abrahamam Atam par lomu Kerija Fukunagas kara drāmā Briesmoņi bez valsts (Beasts of no Nation). Žūrijas Lielā balva piešķirta amerikāņu režisoru Čārlija Kaufmana un Djūka Džonsona animācijas filmai Anomalisa, bet žūrijas īpašā balva – Turcijas režisora Emina Alpera filmai Blokāde (Abluka).

Šogad Venēcijas kinofestivāla žūriju vadīja oskarotais meksikāņu izcelsmes režisors Alfonso Kuarons, kura filma Gravitāte 2013. gadā atklāja Venēcijas kinofestivālu, bet nepiedalījās konkursā par Zelta lauvas balvu, taču vēlāk saņēma septiņas ASV Kinoakadēmijas balvas Oskars. Festivāla konkursā piedalījās 21 kinofilma, arī viena dokumentālā lente – Krievijas vecmeistara Aleksandra Sokurova filma Frankofonija, kas, neraugoties uz to, ka bija ierindota favorītu statusā, nesaņēma nevienu balvu.

Speciālā konkursa programmā Venezia Classici, kurā tiek demonstrētas vecu filmu restaurētas versijas, par labāko tika atzīta itāliešu režisora Pjēra Paolo 1975. gadā veidotā filma Salo vai 120 Sodomas dienas, kas veidota pēc Marķīza de Sada romāna Sadomas 120 dienas motīviem.

72. Venēcijas kinofestivāls tika atklāts 2. septembrī ar filmu Everests, kas vēsta par traģiskajiem notikumiem pasaules augstākā kalna virsotnē 1996. gadā, kad divas alpīnistu grupas iekļuva nežēlīgā sniega vētrā. Filmu festivālā demonstrēja ārpus konkursa. Labā ziņa ir tā, ka pavisam drīz – no 25. septembra – tā būs redzama arī kinoteātros Latvijā.