Ceturtdiena, 19.oktobris
Izklaide | 14.marts 2013, 14:44
Sandris Vanzovičs

Mūzikas ierakstu recenzijas: "Wagars" - "Wagars"

Kur divi latvieši, tur trīs partijas, kur četri mūziķi, tur trīs grupas – kaut kā tā varētu pieteikt „melnmetāla” apvienību „Wagars”, kur spēlē būtībā tie paši vīri, kas „hardcore” brigādē „Kastete”, tikai stils ir cits un klāt nācis arī vokālists Māris.

Pašu izplatītā leģenda gan vēsta, ka grupa nesen izlīdusi no tumšākajiem Latgales mežiem (ne jausmas, no kurienes viņi izlīduši, taču tiešām ļoti nesen – grupa izveidota pagājušā gada nogalē), un, „apbrīnojot Latvijas dabas mežonību un nepieradināto, noslēpumaino spēku, ieskandinot postapokaliptiskas noskaņas, mūziķi vienojušies radīt vienkāršas, ātras un skaudras kompozīcijas kā ziemeļvēja dzītās krusas šaltis.”Mūziķi sit pie krūts, ka esot „līdz šim vienīgā „crust” stila grupa, kas apvieno šķietami pretrunīgo žanru - pankroka un melnā metāla skanējumu.” Starp citu, debijas ripulis ierakstīts divās dienās, Valmierā, studijā „Hodila" Ģirta Laumaņa jeb Lomika vadībā. „Tekstus ne vienmēr jāuztver tiešā nozīmē. Piemēram, dziesma „Atgriezties tumšajos silos" būtībā ir aicinājums atgriezties savas apziņas tumšākajos un slēptākajos nostūros, ieklausīties iekšējā balsī, veikt ceļojumu savā emociju pasaulē. Mēs pārāk bieži sevi slāpējam, neļaujam enerģijai plūst pāri malām, un tas ir nepareizi,” skaidro grupas „Wagars” spēlmaņi.

PAR. „Blekmetālistiem” netipiska, savdabīga pieeja tēmu izvēlē – šajā žanrā parasti tiek apjūsmotas vēsturiskās kaujas vai mitoloģiskas lietas. Malači, ka nav nobijušies no pamazām par reliktu kļūstošā CD izdošanas, turklāt paveikuši to tik ātros tempos. Ja par muzikālo daļu, tad uzslavas vērta ir ritma sekcija (īpaši bass), kas liek pat atcerēties par leģendārajiem „Venom” 80. gadu sākumā.

PRET. No vienas puses, „blekmetāls” šķiet sasodīti primitīvs, jo, kas tad tur liels - skrapšķini stīgas iespējami ātrāk, zvetē pamatīgāk un ķērc mikrofonā dūšīgāk! No otras puses – tas ir ļoti sarežģīts, jo, lai ar kaut ko paliktu klausītāju atmiņā, nepieciešams kāds interesants piegājiens, kāds īpatnējs kompozīciju izveides motīvs. „Wagars” diemžēl jāliek sadaļā „no vienas puses” – neviena dziesma nepaliek atmiņā, nevienu negribas noklausīties atkārtoti. Rezumējot – vāji, vai nu trijnieciņš ar mīnusu vai pat divnieks ar vecāku saukšanu uz skolu. Par laimi, koncertā „Wagars” izklausās labāk nekā ripulī.