Pēc nesen notikušā lielkoncerta VEF Kultūras pilī un pirms gaidāmā pasākuma šo ceturtdien, 24. maijā, Kalnciema kvartālā droši vien radusies daudz lielāka interese par relatīvi mazpazīstamo muzikālo apvienību "Kanisaifa".
Šī blice ir izveidojusies Nila mūzikas studijas radošajā vidē, transformējoties no grupas „Afroambient” - pirmās etnoperkusiju grupas Latvijā, kas darbojās kopš 2001. gada.
Tās līderis ir latvju perkusionistu leģenda Nils Īle - šķiet, ar to vien jau par šo projektu ir pateikts teju viss. Šī blice ir izveidojusies Nila mūzikas studijas radošajā vidē, transformējoties no grupas „Afroambient” - pirmās etnoperkusiju grupas Latvijā, kas darbojās kopš 2001. gada. Nu grupa ir paplašinājusi savus radošos apvāršņus, kopīgajā skanējumā ritmam tomēr atstājot ļoti būtisku vietu. Kopā ar Nilu Īli muzicē Agnese Uzule (vokāls, pūšamie instrumenti, perkusijas), Maija Sējāne-Īle (vokāls, vargāns, perkusijas), Jānis Tumpelis (ģitāra), Roberts Brants (basģitāra), Alvis Zembergs (didžeridū, perkusijas), Fabiass Nils Īle (metalofons, perkusijas), Edgars Jansons (perkusijas), Einārs Latiševs (perkusijas). Divās kompozīcijās dzirdama arī irāņu multiinstrumentālista Hamidreza Rahbarala tradicionālā persiešu instrumenta daf virtuozā spēle un dziedājums. „Šajās desmit oriģinālkompozīcijās ir ieliktas sajūtas par saikni ar sākotnējo radošo spēku un visumu. Tā kā šī saikne ir caurvijusi visas pirmatnējo tautu kultūras, bet reti kura to ir saglabājusi līdz mūsdienām, šis albums atspoguļo „Kanisaifas” meklējumus pēc šīs saiknes apkārt pasaulei, izceļojot visus kontinentus un sajūtot pasaules kolektīvo apziņu caur dažādiem tradicionālajiem mūzikas instrumentiem un to radīto skaņu vibrācijām. Šis albums klausītājam ir ielūgums brīnišķīgā ceļojumā, caur „Kanisaifas” skaņu portālu, pašam savā sajūtu pasaulē,” stāsta grupas dalībniece Agnese Uzule. „Šobrīd „Kanisaifas” mūziku raksturo ceļojums cauri visas pasaules tautu tradicionālo mūzikas instrumentu skanējumam, īpašu uzmanību pievēršot baltu kultūras mantojumam. Domājot par nākotnes muzikālo materiālu, padomā ir idejas vairākos virzienos, kas turpinātu kalpot grupas kopīgajai vīzijai.”
PAR. Līdz šim bija ierasts, ka Nila Īles apvienības “džemojot” ar dažādu perkusiju palīdzību tikai spēlējas ar ritmiem, bet “Kanisaifa” piesakās uz nopietnas etnomūzikas nišu, liekot trumpī Maijas Sējānes-Īles patīkamo vokālu. Šajā ziņā no kopējā klāsta izceļama “Vilku deja”. Protams, joprojām var pilnvērtīgi papriecāties arī par dažādu ierindas klausītājam nezināmu žvadzināmo un klapējamo daiktu, atvainojiet, perkusiju skanējumu - kulminācija ir “Sabāra”, kurā Nila Īles & Co māksla vairāk nekā piecu minūšu garumā savijas temperamentīgos ritmos kopā ar ģitāru un basu. Šo pat līniju turpina arī “Senegāla” (septiņarpus minūtes!), taču šis skaņdarbs jau vairāk atsauc atmiņā Nila iepriekšējo darbību. Dažādu raibu un interesantu noskaņu albums.
PRET. Eksperimenti brīžiem ir grūti saprotami vai pat nesaprotami. Nu, piemēram, kas domāts ar garumgaro ievadošo kompozīciju “Sākums”? Jāpiebilst, ka arī šajā albumā ir ieviesies irāņu perkusionists Hamidreza Rahbaralams, kurš ikdienā čakarē grupas “Dagamba” skanējumu, bet tagad bojā arī šo albumu - par laimi, tikai vienā skaņdarbā. Nešķiet, ka paši “Kanisaifa” mūziķi precīzi apzinās, ko vēlas pateikt klausītājiem: it kā uzvest uz vienas sajūtu takas ar pašiem, bet, ja nu nav vēlmes uz tās kāpt, ko tad?
