Salacgrīvā notiks Trešais Reņģēdāju festivāls
VAI JŪS I` ĒDUŠ REŅĢ MAIZ? Tas ir divu meistaru – Lienes konditorejas saimnieces Lienes Kalniņas un Brīvā viļņa – kopdarbs, un to var baudīt tikai Reņģēdāju festivālā Salacgrīvā. Turklāt šogad saimniece sola uzcept arī reņģu picu, un te fantāzijai neesot robežu, jo reņģes var grilēt, kūpināt, marinēt, cept – un to visu šaut virsū picai ©F64

Sestdien, 19. maijā, no pulksten 9.59 līdz pat svētdienas pulksten 2.30 Salacgrīvā notiks Trešais Reņģēdāju festivāls, kurā godinās reņģes, reņģu ķērājus un reņģēdājus. Krastā brauks zvejas vīri un smels reņģes tieši no laivām.

Visas dienas garumā būs ko redzēt un darīt gan lieliem, gan maziem - būs amatnieku paraugstundas, tirgus, reņģu maizes degustēšana, ko piedāvās Dabas maize, superpavāru sacensības (reņģu ēdienu gatavošanas sacensībās piedalīsies ģimenes) un gardā degustēšana, kūpināšanas, vārīšanas un visādi citādi gatavošanas paraugdemonstrējumi. Visu dienu uz skatuves muzicēs pūtēju orķestris un kori, ansambļi, folkloras kopas un dejotāji un notikumus vietējā dialektā komentēs Salacgrīvas sievas. Kamēr lielie kārtos lielās lietas, mazākajiem apmeklētājiem būs iespēja pavadīt laiku Mazo rakaru murdiņā, bet sportisko aktivitāšu cienītājiem tiks piedāvāts umurkumurs, iespēja piedalīties 7,5 kilometru masu skrējienā uz bodi pa jūras malu un kāpu priedēm, svaru bumbu celšana un virves vilkšanas sacensības. Būs arī retro motociklu Jawa parāde, kurā dosies ap 50 spēkratu no Latvijas malu malām, arī no Igaunijas un Lietuvas. Pēcpusdienā tiks sagaidīts Salacas plosts un sumināti plostnieki, bet vakarpusē - koncerts ar grupu Zeļļi un lustēšanās zaļumballē ar grupām Avārijas brigāde un Vēja muzikanti.

Ēdot reņģes, cilvēki var kļūt diezgan gudri un diezgan smuki.

«Aktivitāšu spektra galvenais uzstādījums būs Reņģēdāju - amata meistaru - godināšana un parādīšana, tajā skaitā koka, metāla, mūrēšanas un citu darbu meistarklases,» stāsta Reņģēdāju festivāla idejas autors un satura vadītājs Dzintris Kolāts, atklājot, ka ideja par Reņģēdāju festivālu dzima pirms četriem gadiem, «ejot no malkas šķūnīša uz māju». «Kaut kā ienāca prātā, ka Latvijā nav tādu svētku, kas būtu saistīti ar zivīm, un tieši reņģe savulaik bija galvenais piekrastes zvejnieku iztikas avots. Lai arī šobrīd situācija ir mainījusies, zvejnieki joprojām ir un, kamēr būs reņģēdāji, būs arī reņģes,» pārliecināts ir Dzintris Kolāts. Kad ar savu ideju viņš devās uz Salacgrīvas novada domi, tur uzreiz rada atsaucību, un - galvenais - jau pirmajā festivāla gadā pierādījās, ka vietējiem iedzīvotājiem tas ārkārtīgi interesē. «Vietējie zvejnieki tās zivis taču dod par brīvu, un, kad viņiem saku, ka viņi par tām varētu arī ko saņemt, viņi to negrib ne dzirdēt. Tas esot viņu devums festivālam - lai cilvēki reizi gadā dabū reņģes par brīvu...» aizrautīgi stāsta Dzintris Kolāts, sakot, ka viens festivāls vienmēr var sanākt, divi arī, bet, ja tas notiek jau trešo reizi, tas liecina, ka festivāls jau ir iedzīvojies kā tradīcija. «Īstenībā, tas ir pašapziņas un identitātes festivāls, kas notiek vienā Latvijas malā, ne pašā turīgākajā, ne pašā nabadzīgākajā. Bet mēs rādām, kā var attīstīt savu pašapziņu un virzīt savu identitāti,» saka festivāla idejas autors.

IDEJAS AUTORS. Reņģēdāju festivāla idejas autors un satura vadītājs ir kuivižnieks Dzintris Kolāts. Festivāla pirmais uzdevums ir celt godā reņģi, otrs - celt vēl augstākā godā reņģu zvejniekus, bet trešais - sumināt reņģēdāju / F64

Arī Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs atzīst, ka Reņģēdāju festivāls jau ir sevi pierādījis un ik gadu kļūst arvien populārāks. «Mēs visi zinām, ka reņģēs ir fosfors, kas ir ļoti vērtīga barības viela. Un jau pēc pirmajiem diviem festivāliem esam konstatējuši, ka, ēdot reņģes, cilvēki var kļūt diezgan gudri un diezgan smuki. Šā gada festivālā esam nolēmuši pārliecināties, vai, ēdot reņģes, cilvēki var kļūt arī diezgan stipri - to parādīs skrējiens uz bodi. Katrā ziņā, visi esat laipni aicināti uz festivālu un - ēdiet reņģes!» aicina Dagnis Straubergs, visiem reņģēdājiem novēlot kļūt gudriem, smukiem un stipriem.

***

Veltas Studeres recepte

PRIŠS REŅĢS, SUTINAT IEKŠ PIEN VAI PAKREIMIŅ

(Viena no senāku laiku receptēm, rakstīta vietējā Ziemeļvidzemes piejūras dialektā)

• Ņem tīrs, izķīķēts, noskalots prišs reņģs un liek bļodiņa pa kārt - reņģs, sīpoļ ripiņs, kād lozberlap, pipars

• Bļodiņ pieliek nepiln, virsu lej trekn pien vai - vel labak - tād švakak kreim jeb pakreimiņ (laukas to dabu, kad a karot nosmeļ no kann virs)

• Uz to bļodiņ virsu liek šķīv, bet nedrīkst šķidrums nākt pāri pa mal. Pa starpam iekais nedaudz sāl. Liek cepeškrāsni un sutina gatav

• Sīpol i mīkst izvārišes, reņģs a. Ēd pie sausim kartupeļim



 
Komentāri 3 Skatīt [3]
Skatīt komentārus [3]