Aizvien lielāku skatītāju atzinību iemanto atraktīvā brīvdienu raidījuma LNT Brokastis komanda, kas nudien spēj pamodināt, atmodināt un stimulēt lieliem darbiem. No pašiem pirmsākumiem tās sastāvā ir arī dzīvespriecīgā Ieva Čakste.
Meklējot stiprās puses
Nesen brīvdienu raidījums LNT Brokastis nosvinēja četru gadu jubileju, tomēr žurnālistei Ievai Čakstei gluži tik ilgs laiks tajā nesanāk, lai gan viņa darbojas šajā komandā no pašiem pirmsākumiem. «Es biju gada pauzītē, bērna kopšanas atvaļinājumā, atgriezos pērn oktobrī,» skaidro Ieva un uzsver, ka nav pat prātojusi, vai atgriezties darbā vai izvēlēties kādu citu turpmākās karjeras attīstības ceļu. «Patiesībā šīs prombūtnes laikā tikai vēl stiprāk sapratu, cik man ļoti patīk šī [televīzijas] joma. Man gan tā patika arī pirms tam, tomēr prasījās neliela pauzīte. Pēc mājās pavadītā gada sapratu, ka ir radušās jaunas idejas un sajūtas, kas stimulē atgriezties darbā.»
EKSTRĒMI UN SNIEGĀ. Izmēģinot kaitbordu, Ievai nācās sadzīvot arī ar ārā valdošo -17 grādu salu. Nav daudz, bet nav arī diez ko patīkami / Foto no personīgā arhīva
Raidījuma sākuma posmā brokastu žurnālisti meklējuši katrs savas stiprās puses, lai tās realizētu konkrētās tēmās, taču «laikam jau stiprās puses tomēr ir tās, kuras pašam visvairāk patīk,» atzīst Ieva. «Man gribējās izmēģināt dullākas lietas, piemēram, staigāt pa karstām oglēm vai izlēkt ar izpletni. Otra mana stiprā puse - cilvēkstāsti, kuros tiek stāstīts par konkrētiem arodiem vai prasmēm. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma tēmas vairāk ievirzījušās tādās tiešraidēs - tās ir kopš februāra -, kurās kopā ar kādu sabiedrībā pazīstamu cilvēku gatavojam ēst. Trakulīgais darba periods ir mazliet pierimis, lai gan joprojām izmēģinu arī tādas lietas kā kaitbordu, taiboksu, antigravitātes jogu, ūdens moci utt. Pēc bērna piedzimšanas pati nemaz neesmu tik ļoti mainījusies, bet, ja man tagad piedāvātu iet pāri karstām oglēm, es divreiz par to padomātu, jo zinu, ka man mājās ir meitiņa, kura prasīsies pie mammas klēpī, bet, ja apdedzināšu pēdas, tad būs grūti viņai sniegt prasīto. Es vairs nevaru visu atļauties, tomēr joprojām skatos, ko interesantu varētu izmēģināt. Daudz trakulību jau esmu izmēģinājusi, tagad domāju, ko varētu darīt jaunā griezumā, lai neatkārtotos tas pats, kas jau bijis.»
Pāri oglēm, pāri bailēm
Ieva skatītāju prātos vislabāk palikusi tieši ar dalību dažādos neprātīgos pārbaudījumos - viņa kāpusi klintīs, lēkusi ar gumiju, šāvusi ar loku un arī ieroci, trenējusies jāt, trenējusies veikbordā un supošanā, spēlējusi amerikāņu futbolu, mācījusies pavadīt nakti mežā, devusies drošās braukšanas skolā («Gandrīz operatoram uzbraucu, jo pagriezu stūri uz nepareizo pusi!»), braukusi ar kartingu utt. «Lai skatītāju iepazīstinātu ar konkrētu sporta veida caur vienkāršā cilvēka skata prizmu un izstāstītu izaicinājuma būtību,» rezumē Ieva, kurai pašai no pārbaudījumiem visspilgtāk palikusi atmiņā staigāšana pa karstām oglēm. «Uz Jāņiem redaktore atsūtīja piedāvājumu - vai es būtu tam gatava? Protams! Kad nonācu uz vietas, sapratu, ka tā nav vienkārša staigāšana pāri oglēm, bet vesels process - ar meditāciju, savu spēju novērtēšanu un noteikto sliekšņu pārvarēšanu utt. Tie lielākie aiztures bloki atrodas mūsu galvās, un to pasniedzējs mācīja pārvarēt. Es vienmēr esmu pārliecināta par to, ka viss būs kārtībā, līdz ar to varēju šo mācību pieņemt vieglāk. Tiesa, operatoram kādu laiciņu nācās uzgaidīt, kamēr es saņemos pārvarēt sevi. Bet [pēdas] apdega ļoti minimāli - tajā pašā dienā gan sūrstēja, taču jau nākamajā vairs ne, nekas traks nebija,» viegli stāsta Ieva. Kā otrais grūtākais pārbaudījums bijis treniņš pie toreizējā Latvijas basketbola izlases galvenā trenera Ainara Bagatska. «Piedalījos publiskā fanu treniņā, tas notika ārkārtīgi intensīvi, un laikam jau mana fiziskā forma nebija pašā labākajā līmenī. Es vienmēr mēģinu izdarīt maksimumu, es taču nevaru tā vienkārši izstāties, iet un Bagatskim pateikt - es tagad apsēdīšos un mazliet atpūtīšos! Uz sižeta beigām man no šīm fiziskajām aktivitātēm pilnīgi jau sirds stājās, jau domāju, ja tas tūliņ nebeigsies, tad… Bet, paldies Dievam, ka brīdī, kad es jau domāju - viss, es vairāk nevaru! -, treniņš beidzās,» smejoties to tagad atminas žurnāliste.
AR PLECA SAJŪTU. Draudzīgā LNT Brokastu komanda pirms pāris gadiem pastaigā pa purvu ar speciālajām purva kurpēm / Foto no personīgā arhīva
Protams, katram no kaut kā ir nepārvaramas bailes. «Man patiesībā ir bail gandrīz no visa!» negaidīti atzīstas Ieva. «Taču man ļoti patīk tā sajūta, kad bailes ir pārvarētas. Arī intervijas ir liels izaicinājums, taču man patīk izaicināt sevi.»
No labvakar! līdz labrīt!
Ieva ir no Ikšķiles, taču 13 gadu vecumā viņas ģimene pārcēlusies uz Rīgu. Par žurnālistes gaitām viņa nav pat domājusi. «Ļoti gribēju iestāties aktieros. Skolas laikā sāku iet aktieru kursos, un mani šī lieta ieinteresēja. Stājos, bet netiku. Sociālās zinātnes un, konkrēti, žurnālistika man šķita viena no perspektīvākajām jomām - otra bija politologi. Iestājos Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, komunikāciju nodaļā,» atminas Ieva. Pēc tās pabeigšanas viņa gan ne uzreiz metusies žurnālistes gaitās, vairāki gadi pavadīti citos darbos. Mans kursabiedrs [Dāvis Valdnieks] strādāja TV3 ziņās un teica, ka uz laiku vajadzīgs žurnālists. Aizgāju pamēģināt, mani piesēdināja pie datora un teica - re, atver portālu, izlasi ziņas par skolām un izveido sižetu! Tā nu sēdēju un domāju, kas vispār jādara, pēc tam gāju pie producenta un vaicāju, ko tālāk. Tā es pamazām sāku saprast, kā viss top,» atminas Ieva. LNT viņa nokļuvusi nedaudz vairāk kā pirms pieciem gadiem - raidījumā Labvakar, Latvija!. «Kad šis projekts beidzās, producente Ilze Ūdre uzaicināja strādāt par vienu no redaktoriem šovā Jauno talantu fabrika - to, kurā uzvarēja Aminata. Paralēli tam vēl biju žurnāliste jeb daudzpusīga ziņu reportiere 900 sekundēs. Neesmu cilvēks, kas, aizejot uz televīziju, uzreiz būtu gatavs lēkt kadrā, man vieglāk bija strādāt aiz kameras, bet, laikam ejot, pamazām sāku apgūt arī to. Pēc tam nāca piedāvājums no Ilzes iesaistīties brokastu komandā.»
Ieva atzīst, ka «esmu no tiem, kas jau bērnībā precīzi zina, ko šajā dzīvē vēlas darīt. Esmu gājusi daudz kursos, izmēģinājusi daudz un dažādu darbu, bet ar domu, ka kaut kad tas viss noderēs. Un tiešām - tagad tas viss noder!». Kaut kādā ziņā tā ir spēle ar likteni, jo tikpat labi Ieva tagad varēja būt arī aktrise vai politoloģe. «Esmu daudz par to domājusi,» viņa piekrīt. «Kad netiku aktieros, ļoti par to pārdzīvoju, taču tagad esmu par to tikai priecīga, jo to, ko ieguvu studiju laikā - gan pašas studijas, gan draugus, gan to, ka kļuvu par žurnālisti -, nekad nemainītu ne pret ko citu. Lielākais ieguvums ir tieši cilvēku ziņā. Starp citu, mans pašreizējais dzīvesdraugs un meitiņas tētis ir viens no labākajiem mana kursabiedra draugiem - tieši tāpēc es viņu biežāk satiku, un tā nu viss izveidojās.»
IZMĒĢINĀTĀJA. Ieva uz savas ādas noprovējusi visdažādākos sporta veidus, taču pagaidām nav atradusi savu īsto. «Piemēram, tikko biju taiboksā - fantastiski! Pašreizējā dzīves posmā ir kaut kādas lietas, kas sakrājas, tad var aiziet uz treniņu un tās izlikt ārā. Likās, ka tas ir mans īstais sporta veids, taču nesen pamēģināju kaitbordu, tad man atkal likās, ka tas ir mans īstais sports. Pašlaik esmu tāda kā visurgājēja, neesmu vēl savu atradusi» / Foto no personīgā arhīva
Labākā atpūta - klusēšana
Pēc meitas piedzimšanas Ievas ikdiena esot kļuvusi izsvērtāka un mērķtiecīgāka. «Man pat ir daudz lielāka enerģija iemesties darbos, jo esmu iemācījusies labāk saplānot savu laiku. Kad esi viens, pusi darba laika pavadi, sarunājoties vai staigājot pēc kafijas. Šobrīd man droši vien ir mazāk sarunu ar kolēģiem, bet es varu izdarīt tieši tikpat daudz un pat vairāk, jo plānoju - kad būšu mājās, kad un ko darīšu utt. Arī par nākotnes plāniem tiek domāts mērķtiecīgāk - ko es vēlos sasniegt, ko es pašlaik varu vai nevaru atļauties, lai visu pagūtu,» stāsta Ieva. «Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, jau sapratu, ka mana dzīve pilnīgi mainīsies. Taču bija vieglāk, nekā to biju iedomājusies, - gandrīz vienmēr tomēr biju labi izgulējusies,» smejas žurnāliste. «Man lielu pārsteigumu nebija, jo lielā mērā visam biju gatava, tomēr pārmaiņas ir lielas. Piemēram, pēc dabas esmu ļoti nepacietīga - gribu visu tagad un uzreiz!, bet meita mani šajā lietā noliek pie vietas, sak, sēdi, jo nekas vairs tagad nenotiks pēc tava prāta! Savukārt to lielo mīlestību pret viņu un dzīvi vispār gan iepriekš nevar izplānot. Dzīvei šobrīd ir pavisam cita vērtība.»
Vērojot LNT Brokastis, varētu nodomāt, ka arī Ievas brīvais laiks aizrit dažādās sportiskās aktivitātēs. «Ja es teikšu, ka esmu sportiska, un to lasīs mani pamatskolas vai vidusskolas skolotāji, diez vai viņi piekritīs apgalvojumam, ka esmu bijusi sportiskākā meitene klasē…» aizdomājas žurnāliste. «Agrāk pārvietojos tikai ar velosipēdu, taču, kopš LNT ir pašā Dzelzavas ielas galā, vairs nesanāk. Esmu mēģinājusi daudz un dažādas aktivitātes - vienubrīd skrēju, tad bija dejošana utt., bet kaut kā joprojām nevaru atrast to vienu savu nodarbi, un arī tāpēc brokastis ļoti labi der, jo es varu daudz ko izmēģināt.»
Ieva vislabāk atpūšas... nerunājot. «Man ikdienā sanāk tik daudz komunicēt ar cilvēkiem, ka mana lielākā atpūta ir klusums vai - precīzāk - pavadīt laiku ar sevi. Pirms meitiņa pieteicās, aizbraucu uz Milānu un trīs dienas vienkārši staigāju un vēroju pilsētu, un nerunāju. Tās bija vienas no labākajām brīvdienām manā mūžā!» sajūsmināta stāsta Ieva. «Kad esmu ārpus ģimenes un darba, man ļoti patīk tas laiks, kad esmu viena. Man patīk vienai braukt ar riteni, patīk vienai skriet, patīk vienai aiziet uz kino, arī uz teātri vai koncertu. Protams, man patīk kopā ar tuvākajiem cilvēkiem pavadītais laiks, bet visproduktīvākais laiks ir tad, kad noslēdzos savā pasaulē. Man gan gribas, lai man ir tā viena mana lieta. Varbūt dziedāšana? Esmu beigusi mūzikas skolu, dziedājusi koros un piedalījusies arī jauniešu Dziesmu svētkos, un šogad biju apņēmusies iet korī, jo man ļoti gribējās piedalīties Dziesmu svētkos. Nesanāca. Bet to es noteikti izdarīšu, tas ir mans mērķis!» .
