Sava septītā studijas albuma klajā nākšanu Dons atzīmēja pagājušajā nedēļā ar pilnībā izpārdotu koncertu "Arēnā Rīga".
Jāatzīst, ka Dons ir latvju mūzikas fenomens - bez reklāmas un ārišķībām, bez moderniem un eksperimentāliem piegājieniem mūzikas radīšanā, viņš vienalga spēj brīvi un bez piespiešanās teju ik gadu likt priekšā pa jaunam albumam un bez bažām piepildīt arēnu. Jaunajā albumā iekļautas vienpadsmit dziesmas. "Ieraksta procesu sākām pagājušā gada maijā. Albumā ir iekļautas arī dziesmas, kas sarakstītas pirms septiņiem gadiem,” stāsta Dons. Mūzikas autors ir viņš pats, savukārt tekstu autori - gan pats, gan ilggadējais Dona tekstu radītājs Ingus Bērziņš, gan Arnis Račinskis, gan Kaspars Ansons, gan pat Ģirts Rozentāls jeb Ozols. Producenti - lielākoties Rūdolfs Budze jeb DJ Rudd, Mārtiņš Makreckis jeb DJ Makree un Kaspars Ansons. Lai ierakstītu “namiņu”, Dons nobruņojies arī ar iespaidīgu mūziķu sastāvu ar ģitāristu Mārci Auziņu, basistu Tomu Poišu un bundzinieku Rūdolfu Dankfeldu priekšgalā.
PAR. Lai gan lielākoties albumā iekļautais skaņu materiāls stilistiski bāzēts uz Dona ierastā “neraudi-susuriņ-popa”, nevar teikt, ka “namiņš” ir prasts “copy-paste” no iepriekšējiem diskiem. Vairākās dziesmās (“Namiņš”, “Varenliels”) parādās sintīpopa iezīmes, savukārt kopdarbs ar Ozolu dziesmā “Salauzta sirds” vispār ir kā no citas izrādes. Protams, par Dona vokālu sen nav jautājumu, bet dziesmā “Sapnis” viņš jau uzlido līdz nebijušiem un apbrīnu izraisošiem augstumiem. Pats superīgākā šī diska dziesma ir “Nemiers” - “fancīgi” draisks un stilīgs gabals.
PRET. Labāk nemēģiniet iedziļināties dziesmu tekstos, citādāk radīsies ļoti daudz jautājumu. Šajā aspektā baisākais piemērs ir dziesma “Sīpols” - noklausieties, paši sapratīsiet, kāpēc... Otrs mīnuss - vairākās dziesmās bezgalīgi un uz nerviem krītoši atkārtojas piedziedājums. Vēl - dažas dziesmas šķiet jau dzirdētas iepriekšējos albumos, taču pie Dona sacerēto gabalu gūzmas tas nav brīnums, nevar taču katru dziesmu radīt radikāli atšķirīgāku no citām.
