Šonedēļ klajā nāks grupas Instrumenti ceturtais studijas albums Atkala, kura atvēršanas svētki notiks 7. decembrī topošajā mākslas centrā Zuzeum. Savukārt vakar noslēdzās pretrunīgi vērtētais TV šovs X faktors. Kas vieno šos it kā nesavienojamos notikumus? Reinis Sējāns.
Iesākuši kā maskotas pandas un jestri turpinājuši ar Rietumu standartiem atbilstošiem albumiem Tru (2011) un Procrastination (2013), pulcējuši pilnas zāles koncertos šeit pat un apbraukājuši tuvākas un tālākas zemes... Tad grupas Instrumenti baterijas it kā nosēdās. Shipsi (Jānis Šipkēvics) iesaistījās dažādos akadēmiskākos projektos, Reynsi (Reinis Sējāns) lika kārti uz producenta darbu, un jau šķita, ka ar Instrumentiem būs līdzīgi kā ar abu iepriekš pārstāvēto a capella grupu Cosmos: nē, nē, mēs neesam pajukuši, drīz kaut kas būs utt., bet patiesībā skaņu vilciens jau sen ir uz rezerves sliedēm.
MAIJA UN REINIS SĒJĀNI - ģimeniski un muzikāli saskanīgs pāris / Foto no privātā arhīva
Noderīgā pauze
Taču šonedēļ Instrumenti atdzims ar jaunu albumu. «Pauze mums bija kā nepieciešamība. Katram bija vajadzība pēc radošas darbošanās arī vienam bez otra, tas vienkārši bija cilvēcisks nogurums no vienveidīgās kompānijas, kādā bijām paši sevi ielikuši. Šādos brīžos ļoti svētīgi izvēdināt galvu, izlocīt kaulus un izvicināt spārnus citās radošajās disciplīnās. Mēs abi to arī ļoti sirsnīgi darījām, un tas bija patiešām forši - beidzot bija laiks realizēt arī savas mazās iecerītes. Emocijas, ko guvām ārpus šīm [Instrumentu studijas] telpām, uzlādēja tik pozitīvi, ka atkal esam gatavi turpināt,» skaidro Reinis.
Pie «mazajām iecerītēm» mūziķis acīmredzot pieskaitījis arī iespaidīgo kopdarbu ar Latvijas Nacionālās operas un baleta vadošo solisti un horeogrāfi Elzu Leimani iespaidīgajā uzvedumā Vārna… «Šajā starpdisciplīnu formātā satikās mūzika ar deju un vizuālo mākslu, kā arī scenogrāfiju. Tas mani ļoti piepildīja, lai arī bija liels un darbietilpīgs process, kurā diezgan ātri var iztērēt ne tikai spēkus, bet arī visu pārējo, ko vien var iztērēt. Taču bez tā bija vēl daudz dažādu darbu gan kā producentam, gan kā filmu un Vides filmu studijas raidījumu mūzikas autoram - dažādi interesanti projekti, kuros varēju likt lietā savas varēšanas, izbaudot pašpietiekamību un neatkarību,» norāda Reinis.
Instrumenti latviskojas
Instrumentu darbības atsākšana notikusi gluži nepiespiesti. «Paši viens otru pabakstījām, ik pa laikam rīkojot tādas kā mazas kafijas satikšanās reizes - bez īpašiem mērķiem un uzstādījumiem, vienkārši satiekoties un papļāpājot, kā iet, kas notiek. Mēs jau nebijām sastrīdējušies, vienkārši tiešām bijām diezgan aizņemti katrs savās lietās. Sākām rīkot tādas mazas sapulcītes - gan divatā, gan trijatā ar Gati [Zaķi]. Uzrīkojām mazu radošo džemiņu šeit pat studijā, bet vēlāk braucām uz radošo nometni Kuldīgā, taču arī tur - pilnīgi brīvais režīms, zaļa zālīte un basas kājas, ugunskurs un šašliks, un mūzika tam visam pāri. Viss notika bez lielas piespiešanās - modāmies, modāmies, kamēr atmodāmies,» stāsta Reinis Sējāns un īsi raksturo jauno albumu: «Šoreiz visas dziesmas ir latviešu valodā, turklāt centāmies tuvināties Cilvēkam - tam, kurš ir ļoti cilvēcīgs un savā būtībā arī ļoti vienkāršs.» Atkalai būs arī turpinājums. «Mēs uzrakstījām diezgan daudz dziesmu, līdz ar to labs strēķītis dažādu apsvērumu dēļ palika aiz strīpas. Atlasījām tās dziesmas, kuras šajā brīdī likās piemērotākās, kuras smuki draudzētos savā starpā vienas plates ietvaros. Taču aiz šīs svītras palika daudz ļoti labu ideju, kuras nekādā gadījumā nemetīsim ārā, jo arī tās ir pelnījušas būt platē. Līdz ar to dziesmas nākamajam albumam daļēji jau ir radītas, un veidosim tādu kā šī albuma otro daļu. Iesim vēl dziļāk Cilvēkā.»
Dzīvajā izpildījumā šo programmu varēs redzēt koncertos Latvijā (precīzi datumi pagaidām nav zināmi), kas neizslēdz grupas viesošanos ārzemēs, bet stipri dozētākās devās. «Ir jau pārdzīvoti tie dullie showcase festivālu laiki, kad ar drausmīgām izmaksām, sāpošām rokām un galvām peries pa nezin kurieni, lai pierādītu nezin kam, ka esi tieši tas, ko tur kāds šobrīd visvairāk gaida. Ilgu laiku tā braukājām, bet tas ļoti nogurdina, turklāt nav nekādu garantiju [panākumiem], tā ir kā loterija. Tas ir drausmīgi grūts darbs, kuru pagaidām nolikām malā, jo tas prasa pārāk daudz enerģijas, kura vienā brīdī vienkārši beidzas.»
Šovs kā piedzīvojums
Lielākoties Reinis ir aizņemts Tru Music Studio, kur viņam ir darba pāri galvai, tāpēc nav skaidrs, kāpēc viņš vēl papildus tam uzņēmās nepateicīgo žūrijas locekļa lomu TV šovā X faktors - 14 raidījumi, kādi divi mēneši jaunu pienākumu. «Man tas bija jauns izaicinājums, kurā ļoti labprātīgi un bez piespiešanās metos iekšā. Man tas likās ļoti interesants process, kura rezultātā iegūsim, cerams, dažus, bet varbūt vismaz pāris jaunus un perspektīvus māksliniekus. Tas ir māsterplāns. Bet pašam - vienmēr ir forši būt aktuālajā mutulī, kurā visu laiku notiek kādi procesi. Arī šajā gadījumā tās ir interesantas jaunas tikšanās, jau tagad sāk veidoties jauni projekti. Tā ir daļa no lielā riteņa, kas griežas Latvijas mūzikas industrijā. Būšana jaunā vidē man vienmēr licies interesants dzīvošanas piegājiens - vēlos darboties daudzās un dažādās sfērās, kuras gan vienmēr ir par un ap mūziku. Protams, arī strādāt studijā ir interesanti, rakstīt mūziku filmām ir super, darboties grupā ir kaut kas cits, un X faktors ir atkal kas cits, taču kopumā tas viss ved uz priekšu. Turklāt šādi nevienu brīdi nesagursti no rutīnas, kas ir killers jebkuram mūziķim.»
Reinim patīk makšķerēt, taču zivju lielumam un resnumam viņš īpašu uzmanību nepievērš. «Droši vien esmu izvilcis lielāku zivi [par Maiju], bet tas nav nekāds rekords, ar kuru vajadzētu dižoties - tā varētu būt kāda pāris kilogramu smaga līdaka.» / Foto no privātā arhīva
Iesākumā žūrija potenciālos konkursantus vērtēja tik skarbi, ka dažs no šova mājup devās vienos puņķos un asarās, bet pēdējos raidījumos bargie žūrētāji lēja ausīs tādu sīrupu, ka gribējās uzkost citronu… «Jā, tā varbūt bija, bet tā sanāk tīri matemātiski,» daļēji piekrīt Reinis. «Pirmie kadri, kas mēģina tikt šovā, ir amplitūdā no ārprāts līdz super, un šajā stadijā ir daudz lielāks potenciāls parādīties kādam smieklīgam vai ķēmīgam priekšnesumam, bet tālākajā šova gaitā jau atlasījām spēcīgākos no tiem, kas tur bija, turklāt viņi turpināja augt, kļūstot vēl labāki, un līdz ar to viss palika aizvien nopietnāk. Protams, vairs nesagaidījām klaunus uz skatuves, tie izlidoja jau pirmajās kārtās, gaidīsim viņus atkal nākamajā gadā,» smejas mūziķis. Parasti rodas jautājums, kā šādi klauni vispār tiek līdz atlasei. «Pirmajā atlasē nepiedalījos, to veica producenti - pieļauju, ka viņi potenciālos dalībniekus izvēlas pēc mazliet citādiem kritērijiem, lai mūs paprovocētu un iepriecinātu, taču lai sanāktu arī šovs. Protams, arī skatītājiem gribas redzēt iespējami dažādākus izpildītājus: vienmēr ir interesanti skatīties uz ekspresīviem cilvēkiem un klausīties interesantus dzīvesstāstus, kas arī ir daļa no šova.»
Zivis, slēpes, ceļojumi
Arī Reiņa sieva Maija Sējāne (pirms laulībām Gaile) ir ļoti talantīga mūziķe, vokālā pedagoģe un vairāku TV šovu, arī X faktora, muzikālā producente. «Ko nu es te stāstīšu ideālos stāstiņus, ka - nē, nē, mēs mājās darbu nenesam! Protams, mēs mājās runājam arī par mūziku! Dažkārt Maijai palīdzu tikt galā ar kaut kādiem uzdevumiem, savukārt es viņai uzlieku paklausīties kādu no saviem ierakstiem, un viņa man palīdz ar savu kritiku. Darbojamies roku rokā,» stāsta Reinis. Starp citu, vienas profesijas cilvēku kopdzīvei ir arī lieli plusi. «Katrs ir dzirdējis visādus briesmu stāstus par to, ka vīrs vai sieva mani nesaprot - kur tu esi tik ilgi, kur tu naktīs vazājies apkārt?! Šādas tēmas mums ir pilnīgi svešas, jo labi zinām, kā strādā mūzikas bizness. Protams, mājās labprātāk runājam par citām tēmām, taču nekādā gadījumā neizvairāmies no mūzikas, jo tas būtu stulbi - mums patīk mūzika.»
Aizņemtība un ikdienas skrējiens ir pamatīgs, taču Reinis zina, kā ar šo spriedzi tikt galā. «Pēdējais gads ir tāds vājprāts, kāds laikam vēl nav bijis, un to iespējams izturēt tikai ar apziņu, ka janvārī beidzot brauksim atpūsties [uz Taizemi]. Pēc tam būs klāt marts un aprīlis, kad mēs parasti dodamies slēpot [uz Alpiem], bet tad būs maijs, kad sēdīsimies laivā un dosimies makšķerēt uz savu mīļo Lielupi, vasarā vēl laiku paņems arī saimniekošana pa savām mājām Sīpolciemā,» Sējānu ģimenes atpūtas priekus uzskaita Reinis. Starp citu, makšķerēšanā vinnējot viņš, toties slēpošanā sieva esot galvas tiesu pārāka. «Maija slēpošanā ir eksperts, es viņai viennozīmīgi zaudēju. Ātrumā vēl dažkārt viņai varu iekabināt, jo vienkārši esmu smagāks, bet tehniskā ziņā man nav variantu - Maija ir uz slēpēm jau no divu gadu vecuma, un, cita starpā, tieši viņa mani uzlika uz slēpēm, tā ka atšķirība ir milzīga.» Par zivīm: «Droši vien es esmu izvilcis lielāku zivi, bet tas nav nekāds rekords, ar kuru vajadzētu dižoties - tā varētu būt kāda pāris kilogramu smaga līdaka. Diemžēl braucam makšķerēt retāk, nekā mums to gribētos, taču, kad braucam, braucam pa nopietno!»
Taču Taizemei, slēpēm un zivīm vēl jāuzgaida. «Man viss ir izplānots burtiski pa stundām, un, līdz ko notiek kāda nobīde, uzreiz ir haoss, un man pat nākamā diena ir pilnīgā putrā. Es centīšos laboties, jo šis nav tas vieglākais dzīves formāts, bet kaut kā tā viss savēlās. Taču jebkurā gadījumā es nesūdzos - ja tas izklausījās pēc sūdzēšanās, tad tā nav!» steidz piebilst Reinis. «Man patīk riktīgi rukāt un patīk arī riktīgi atpūsties, bet, lai justos nopelnījis šo atpūtu, gribu tā kārtīgi pastrādāt un pēc tam sajust tos darba gandarījuma augļus. Ja man ir pārāk daudz brīvā laika, tad ir ziepes, tad es sabojāju atpūtu arī Maijai, jo viss ir slikti, viss ir slikti. Tad es vienkārši sēžu un gaidu, kad varēšu atkal sākt darīt kaut ko normālu, nevis tikai cepināties saulē,» smejas mūziķis.
