Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Izklaide

Uz skatuves brālēni Jarāni atkal kopā

JĀLEC ĀRĀ PA LOGU. «Katrs mūsu koncerts ir kā dziesmu svētki – jau pēc piecām minūtēm visi dzied līdzi un koncerta beigās mūs nelaiž prom. Mēs burtiski dabūnam lēkt ārā pa logu vai mukt prom pa aizmugures durvīm,» smejot saka aktieris Jānis Jarāns. Sestdien viņš kopā ar savu brālēnu Viktoru dziedās Daugavpils teātrī © Foto no Jāņa JARĀNA personīgā arhīva

Sestdien, 21. oktobrī, pulksten 18 uz Daugavpils teātra Lielās zāles skatuves atkal satiksies brālēni Jarāni – Jānis no Latvijas un Viktors no Sibīrijas. Tas būs koncerts – šovs, mazi dziesmu svētki ar kopā dziedāšanu.

«Kad 2000. gadā, viesojoties pie sava drauga Vācijas pilsētā Ķelnē, iegājām vienā krodziņā, viens burvīgs kungs azartiski spēlēja ģitāru un dziedāja populāras čigānu un latviešu dziesmas un krievu romances. Vācu publika sajūsmā dziedāja līdzi un aplaudēja. Vēlāk pauzītē piegāju pie muzikanta un jautāju, no kurienes viņš ir. Izrādījās, ka viņš ir no Latvijas, pats dzimis Sibīrijā, bet vecāki ir no Latgales,» par nejaušo satikšanos ar Viktoru stāsta Jānis Jarāns. «Turpinot sarunas un savelkot kopā radu rakstus, izrādījās, ka viņš ir mans brālēns, par kura esamību neko nebiju zinājis.» Tā jau 17 gadus abi koncertē kopā, ir dziedājuši gan Saeimas deputātiem, gan ministru ballēs, gan neskaitāmos oficiālos, gan neoficiālos pasākumos, arī tautiešiem Īrijā. «Starp citu, Ķelnē, kur Viktors savulaik dzīvoja astoņus gadus, viņš muzicēja krogā Rasputin - tur savā laikā spēlējuši arī Uģis Roze un Niks Matvejevs,» stāsta Jānis Jarāns, piebilstot, ka viņa brālēns ir īstens krogus muzikants.

«Kad satikāmies, kādus piecus gadus kopā muzicējām teātra klubā - restorānā Austrumu robeža un arī daudzviet Latvijā. Mēs bijām tik pieprasīti, ka mums bija pa diviem trim koncertiem nedēļā,» atminas Jānis Jarāns. Viņš stāsta, ka Viktors ir īsta kompānijas dvēsele, dzied latviešu un čigānu dziesmas, krievu romances. «Viņš nav pīkstētājs - īdētājs pie mikrofona, kas raksturīgs latviešiem - viņš droši iet pie tautas, un, lai viņu sadzirdētu, viņam nevajag mikrofonu. Es arī laikam esmu viens no retajiem aktieriem, kurš neizmanto mikrofonu. Jo tagad jau aktieri bez mikrofona vairs nevar parunāt, laikam vairs nemāca, kā aizsūtīt savu vārdu līdz pēdējai rindai,» spriež allaž atraktīvais komiķis.

Starp citu, pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar režisoru Oļegu Šapošņikovu, viņš ir diezgan biežs viesis Daugavpils teātrī - Jānis Jarāns spēlē gan Vasīlija Sigareva komēdijā par kaimiņiem Ekstrasensa cīņa, kas skatītāju pieprasīta ir jau četras sezonas, gan «lūgšanā par Latviju» Nūgrymušō pile, kas ir Latgales kongresa simtgadei veltīta muzikāla izrāde. Bet šīs sezonas jaunums aktierim ir režisores Ditas Balčus jauniestudējums Austrumu robežā - dokumentālā izrāde Ļubova Orlova. Dīva. PSRS. «Man šis darbs ir interesants ar to, ka tajā spēlēju vairākas lomas - es esmu gan Staļins, gan čekists, gan Ļubovas Orlovas vīrs Grigorijs Aleksandrovs.»