Izklaide: SIRSNĪGI: Ručs un Norie atkal satiekas, pie Latvijas vecmāmiņas atbrauc arī Norie ģimene 5 komentāri
 
Izklaide

SIRSNĪGI: Ručs un Norie atkal satiekas, pie Latvijas vecmāmiņas atbrauc arī Norie ģimene

 
Skatīt 8 bildes
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
Juris Lipsnis
 
SIRSNĪGI: Ručs un Norie atkal satiekas, pie Latvijas vecmāmiņas atbrauc arī Norie ģimene
1 / 8 Bildes 
 
 

Dokumentālās filmas "Ručs un Norie" varone, japāniete Norie atkal apciemojusi savu Latvijas vecmāmiņu Ruču jeb Mariju Steimani.

Norie, kuras uzvārds pēc laulībām ir Kozaki, uz Alsungu atveda savu ģimeni - dzīvesbiedru Rjūšu un dēliņu Dzunsuki, kā arī tēti Jasumasu, mammu Ikuko un jaunāko brāli Atsuhiro.

Juris Lipsnis

Īpašu pārsteigumu Kozaki ģimenei bija sarūpējuši suitu kopienas ļaudis - japāņu jaunieši M.Steimanes māju pagalmā piedzīvoja īstu mičošanu suitu garā (to veica etnogrāfiskā ansambļa "Suitu sievas" dziedātājas): ar vainaga noņemšanu un aubes uzlikšanu, apdziedāšanu, kuras nianses japāņu valodā izskaidroja tulks Uģis Nastevičs, kā arī dūdu spēli, ko viesiem dāvāja folkloras kopas "Suitu dūdenieki" vadītājs Juris Lipsnis. Par vedējiem bija izvēlēti Māra un Grigorijs Rozentāli, jo Grigorijs, toreiz novada domes priekšsēdis, pirms septiņiem gadiem pierunāja Ruču uz dažām dienām pieņemt savās mājās Kioto universitātes antropoloģijas studenti Norie Curutu, kura 2010. gada Jāņos pirmoreiz ieradās Alsungā, lai pētītu UNESCO steidzami glābjamo pasaules nemateriālās kultūras vērtību sarakstā iekļauto suitu kultūrtelpu. Mičošana tika arī dokumentēta - tajā piedalījās gan filmas "Ručs un Norie" uzņemšanas grupa Ināras Kolmanes vadībā, kā arī LTV1 žurnālisti.

Uzziņai!

Filma „Ručs un Norie” ir stāsts par divu eksotisku pasauļu sastapšanos, kas uzšķiļ pārsteidzošu emocionālu un dvēselisku radniecību. Antropoloģijas maģistratūras studente Norie Tsuruta no Japānas ierodas Latvijā, lai pētītu un rakstītu savu maģistra darbu par suitu novadu.

Te viņa satiek vienu no vecākajām suitu sievām Mariju Steimani, sauktu par Ruču, kura nezina ne vārda angliski, toties dzied. Norie iemācās latviešu valodu un antropoloģiskā interese pamazām pārvēršas patiesā gara tuvībā, kas neapdziest pat tad, kad Norie ir spiesta atgriezties Japānā.

Turpmāk Latvija un Japāna ir saistītas ar neredzamu un ļoti personisku pavedienu - Ručs raizējas par Norie „tur, tālumā”, bet Norie sauc Ruču par savu Latvijas vecmāmiņu un vēlas atgriezties (avots: Nacionālais kino centrs).

Juris Lipsnis

Komentāri [5]
#
man patīk! 19.augusts 2017 7:18 atbildēt
Japāņu meitene iemācās latviešu valodu! Izrādās, ka nav nemaz grūti to izdarīt diezgan īsā laika posmā! Vēl nianse- latviešu rakstība un japāņu hieroglifi!
Bet ko var teikt par slāviem, kuri šodien okupē arī mūsu sabiedrisko vidi ar savu valodu, viņi vienkārši it nemaz necenšas runāt latviski un arī neciena mūsu zemi!
 
#
Daina 17.augusts 2017 22:29 atbildēt
kaut kas ļoti aizkustinošs un sirsnīgs!jau skatoties filmu,bija jāapraudas vairākkārt.paldies
 
#
biruta 17.augusts 2017 21:21 atbildēt
Loti skaisti !
 
#
lasītājs 17.augusts 2017 20:42 atbildēt
Nu re. Arī Japānā būs leģenda par kuršu burvjiem. Norie saņēma savu laimes daļu. Gan labu vīru atrada, gan ir laimīgā māmiņa. Dots devējam atdodas. Gan jau kaut kas ir ticis arī mums no Japānas. Japāņu cieņa noteikti, atbraukt tik lielā skaitā nebija lēts pasākums.
 
#
koko » lasītājs 17.augusts 2017 22:53 atbildēt
labi teikts!
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers