Sestdiena, 21.oktobris
Izklaide | 12.augusts, 18:34
LAUMA LAPSA

VAKARA ZIŅAS. Liene Greifāne Maskavā pārvērtē dzīvi

Dziedātāja Liene Greifāne (31) šovasar ieradusies Latvijā, lai satiktu ģimeni, tuvus draugus un baudītu atpūtu. Pirmais mācību gads Krievijas valsts kinematogrāfijas institūtā dziedātājai noslēdzies ar izcilām sekmēm. Liene sarunā ar »Vakara Ziņām« stāsta par dzīvi Maskavā, kā arī atklāj savas iekšējās pārvērtības.

Vienmēr vēlējusies būt pati labākā

«Pirmo kursu beidzu kā labākā, par ko man ir liels prieks. Pēc pirmās sesijas, kad nomira mans brālis Edgars, savas sāpes remdēju, koncentrējoties uz mācībām, un pirmo pusgadu izdevās noslēgt ar piecniekiem, ko biju saņēmusi visās lekcijās un kas ir augstākais novērtējums Krievijas izglītības iestāžu vērtēšanas sistēmā. Izlēmu, ja reiz esmu iesākusi ar tādu perfekcionismu, tad tā arī vajag turpināt, un pirmo kursu pabeidzu ar lieliskām sekmēm. Mācību procesā ieliku visu savu sirdi un dvēseli, bet labās atzīmes nopelnīju, jo man ir nopietna attieksme pret darbu. Bija prieks, ka pedagogi mani novērtējā. Sākumā viņi nedomāja, ka man būs tik nopietna attieksme pret visu šo režiju.

Ingrīda Punka

Pasniedzēju pirmais iespaids par mani bija kā par dziedātāju, kas atbrauks tikai parādīties un ātri aizmuks. Mācības institūtā ir ļoti smags darbs, jo ir jāmācās ļoti daudz teorijas un cītīgi jāstrādā. Paralēli mācībām auklēju arī savu mazo bērniņu Kristoferu, kurš prasa daudz rūpju un novērš arī uzmanību no mācībām. Mans mērķis šobrīd ir iegūt sarkano diplomu, to nebaidos paust arī skaļi. Vēlos visos šajos piecos gados mācīties ar labākajām atzīmēm. Es to daru tādēļ, ka šī institūta dēļ esmu pārcēlusies uz Maskavu un vēlos pilnā nopietnībā nodoties šai profesijai. Apzinos, ka lielākā daļa Latvijā joprojām uz mani mēdz skatīties kā uz 17 gadus vecu meiteni, kuru iepazina «Fabrikas» laikā. Kopš tā laika ir pagājuši 15 gadi, un būtu muļķīgi uzskatīt, ka es joprojām esmu tieši tāda pati. Tie, kuri mani pazīst, zina, ka es vienmēr esmu bijusi centīga studente un manas atzīmes bija teicamas neatkarīgi no tā, kurā augstskolā stājos. Esmu perfekcioniste mācībās, un mani pedagogi to var apstiprināt. Vēlos būt pati labākā, un jau kopš agras bērnības man ļoti patīk sacensties ar citiem. Tas gan nenozīmē, ka mēģināšu ieriebt citiem, lai pati plūktu laurus, drīzāk tā ir tāda sportiska konkurence, kas visam mācību procesam piešķir interesantāku garšu,» atklāj topošā režisore.

Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv