Jau kādu laiku Lattelecom 184. kanālā un arī Baltcom skatāma jauna Izklaides televīzija jeb iTV, kuras izveides idejas autore un vadītāja ir pazīstamā režisore Žaklīna Cinovska. Uz viņas vizītkartes rakstīts «radošā vadošā», taču skaidrs, ka viņa šajā projektā ir daudz kas vairāk.
Iesākums jaunam televīzijas projektam
Televīzijas vidē Žaklīna Cinovska darbojas jau neskaitāmus gadus, līdz ar to kārtējais jaunais projekts no viņas puses neizbrīna - šoreiz tā ir Izklaides televīzija. «Izpētot esošo situāciju masu medijos Latvijā un izvērtējot filmēšanas tehnoloģiskās iespējas, liekot klāt arī manu pieredzi šajā jomā, nolēmu, ka tas viss kaut kā jāliek kopā. Šobrīd nav vairs vajadzīgi milzīgie autobusi ar tehniku - manā jaunībā smējāmies, ka tur, kur pabijusi televīzija, zāle vairs ilgi neaugs. Lūk, tā nu nolēmu, ka jātaisa iTV. Piedāvāsim tikai vietējo produkciju, tas ir, nebūs ziņas sešos un deviņos un vakaros amerikāņu bojeviki, kā arī pirktie atkārtojumi kaut kādiem meksikāņu seriāliem. Mūsu raidījumi nav saistīti ar politiku vai ekonomiku, tā ir izklaide, kā arī tā sauktā izzinošā izklaide. Piemēram, esam restaurējuši savulaik populāro raidījumu Uzmini nu!, kur bērni uzdod jautājumus, bet pieaugušie nespēj saprast, kas tas īsti ir. Vēl mums ir medicīniskais šovs ar nosaukumu Mammu nedrīkst neklausīt dakteri - liec komatu, kur gribi. Tas ir gan izklaidējoši, gan pamācoši, jo šajos laikos mēs dažreiz par daudz ēdam tabletes, taču tajā pašā laikā jāatzīst, ka ir 21. gadsimts, ar kumelīšu tēju vien visas kaites neizārstēsi. Caur humora prizmu un dažādām sadzīviskām ainām ļausim cilvēkiem paraudzīties uz dažādiem notikumiem no malas - lai paši domā un vērtē. Mums ir arī autošovs, kurā parādīsim cilvēkiem tos šīs jomas sasniegumus, kuri līdz Latvijai varbūt vēl nemaz nav atnākuši, taču ir arī rallija tipa sacensības. Vēl mums ir raidījums par dzīvniekiem, bet nevis vienkārši par sunīšiem un kaķīšiem, bet to, kāda ir cilvēku atbildība, kāda ir likumdošana, ko mēs vispār šajā jomā zinām, kā mēs viens otru atrodam un tamlīdzīgi,» par savu projektu aizgūtnēm gatava stāstīt Žaklīna. «Mums ir arī raidījums Jautā brāļi Virgas juniori - uzaicināju abus foršos brāļus Virgas - Ainara dēlu Rūdolfu un Daiņa dēlu Tomiju, viņi iet iztaujāt mūziķus, viņi taču ar tiem kopā ir izauguši, bijuši visās aizkulisēs! Esmu dzirdējusi daudzus paldies no mūziķiem, ka viņiem neprasa par privāto dzīvi, bet tiešām par mūziku. Tad vēl sporta šovs, kurā savā starpā sacentīsies Latvijas profesionālie sportisti, vadīs to Oļegs Sorokins. Es negribu sevi baigi lielīt, taču redzu, ka idejas mums apkārt ir ik uz soļa, tās vajag tikai ieraudzīt un paņemt. Tas, ko es tev nosaucu, ir tikai manas pirmā mirkļa idejas, būs vēl.»
No atturības sludināšanas pie horoskopiem
Nav šaubu, ka idejas būs vēl - Žaklīna televīzijā ir jau daudzus gadus, šķiet, visatpazīstamākā viņa ir savulaik populārā LTV raidījuma Horoskopi skatītājiem. «Es jau 18 gados sāku strādāt televīzijā par administratori,» atminas režisore. «Piektajā klasē filmējos pie Pētera Krilova filmā Mana ģimene, tolaik arī iepazinu šo kino pasauli - es tiku virzīta uz galveno lomu, taču pēdējā brīdī mani nomainīja, pabiju tikai epizodēs. Taču tas viss ir nieks, jo es iepazinu, kā strādā Pēteris Krilovs - tas bija kaut kas! Noformulēju sev mērķi, ka gribu strādāt kinostudijā, taču sanāca tā, ka mans teātra biedrs Arvīds Babris strādāja televīzijā - tajā teātrī vēl bija arī Andrejs Ēķis, Edgars Kots, Daira Āboliņa un citi, un viņš mani ieteica uz pārbaudes laiku tur administratores amatam - kāda meitene tieši tobrīd gāja dekrētā. Aizgāju uz pārrunām, mani pieņēma. Pēc kāda pusotra gada sāku skatīties, ko es vēl tur varētu padarīt, un izdomāju Horoskopus. Taču vēl pirms tam - tolaik bija komjauniešu laiki, modē bija veidot dažādus jauniešu raidījumus. Man bija kādi 19 vai 20 gadi, mani uzaicināja veidot raidījumu. Un zini, kāds bija mans pats, pats pirmais raidījums? Atturība dzīves norma!» smejas Žaklīna. «To neviens negribēja taisīt, tas bija padomju laiku murgs, tāpēc to uzkrāva veidot jauniešiem. Nekas, sapratu, ka es to varu.»
Par Horoskopiem ir vēl kāds stāsts - lai gan režisorei visi dabas dotie balss un izskata parametri to ļauj, viņa nekad nav centusies stāties TV kameras priekšā, bet labāk diriģējusi procesu no malas. «Es nemaz negrasījos iet kadrā!» saka Žaklīna. «Tolaik LTV ģenerāldirektors bija Olafs Pulks, bet viņa vietnieks Dans Bērtulis. Mani vienkārši izsauca uz kabinetu un pateica - no rītdienas tev sestdienas Panorāmas beigās būs jālasa horoskopi! Un viss! Atceros, ka kādas divas nedēļas es vēl izdomāju dažādus ieganstus, lai to nedarītu, bet reiz Olafs piezvanīja un teica - viss, pēc pusstundas tevi lejā gaida kameras! Absolūti nerāvos to darīt. Viņi abi man ir kā televīzijas krusttēvi, kuri fiziskā nozīmē mani iestūma kadrā. Pēc tam kaut kā aizgāja.»
Tiesa, pieredzējušajai režisorei gadījušies visādi viņas darbības novērtējumi. Piemēram, pirms dažiem gadiem Latvijas Televīzijas vadība uzaicinājusi veidot gadumijas lielo šovu - raidījumam Horoskopi tolaik apritējuši 25 gadi. Izveidots ideju apraksts, projekta pieteikums, sastādīta tāme, taču «komisija atbildēja, ka horoskopu tēma nav atbilstoša šim laikam, un Žaklīna sen nav taisījusi nevienu raidījumu, viņa vairs nevar būt profesionālis». «Ja esi nolikts tik zemu, tad vienkārši jāskatās, ko darīt tālāk,» šobrīd uz to jau ar smiekliem atskatās Žaklīna. «Savos trīsdesmit gados jau biju kādus trīsarpus gadus nodzīvojusi Amerikā un sapratu, ka ārzemēs var iedzīvoties tikai līdz 25 gadu vecumam, tātad šis virziens tika izslēgts. Nopietnāk sāku pētīt tirgu, ne tikai no savas masu pasākumu producentes aspekta, kontaktējos ar dažādām mediju un reklāmas aģentūrām, izpētīju reitingus, kas cilvēkiem rullē, un sapratu - jā, tas der, lielākoties esmu visu mūžu darbojusies izklaides jomā, lai gan strādājusi arī nopietnākos projektos, šobrīd tam ir pieprasījums!» Lūk, tā arī tapa jaunā televīzija - būtībā cilvēki Žaklīnu izaicināja, liekot kārtējo reizi sevi pierādīt.
Atraktivitāte - vecvecāku gēni
Režisore Žaklīna Cinovska vienmēr bijusi ļoti komunikabla, viņai nav bijis problēmu saprasties ar visdažādākajiem cilvēkiem, līdz ar to darbs masu saziņas līdzekļos ir gluži loģisks, un rodas jautājums, vai viņai gēnos ir kāds radošās jomas pārstāvis. «Tēva vecāki bija pasaulslaveni cirka mākslinieki - gaisa ekvilibristi Alise un Roberts Cinovski. Bretīni, tas bija viņu pseidonīms. Tas bija 20. - 30. gados, viņiem bija tādi triki, kuri nav pārspēti vēl tagad: vecaistēvs zem cirka kupola turēja milzīgu kārti, kurā bija liels aplis, un pa tā iekšpusi vecāmāte brauca ar riteni,» Žaklīnai nav jāmeklē atbilde kabatā. «Domāju, ka rampu ugunis un drosme stāties tām pretī man ir no viņiem. Kādreiz jau nebija televīzijas - bija mūzika, teātris un cirks. Šobrīd šo nišu ir aizņēmusi televīzija, kurā ir savietots viss tas pats.»
Ņemot vērā, ka režisore visu laiku manāma darbā, jājautā, kā un kad viņa atpūšas, kā iziet no šī darba virpuļa. «Zini, īsti nekā!» atklāta ir Žaklīna. «Man tas ir kā dzīvesveids. Redzi, mēs te sēžam, es paskatos uz ielu, un man jau rodas idejas, ka vajadzētu kādu raidījumu par mašīnām. Vai [ielūkojas savā šķīvī] kādu kulinārijas šovu. Man tas ir ieradums. Bet, kad es atpūšos, tad nedaru neko. Ja man iegadās brīva diena, tad es varu mājās vienkārši staigāt no ledusskapja pie televizora, sakārtot kādu plauktiņu, kaut ko palasīt un nedarīt neko. Tā es relaksējos. Diemžēl tā sanāk reti, lai gan tas ir nepieciešams. Ja tā nesanāk, tas var atsaukties uz veselību - tīri fiziski. Daudzi esam to pieredzējuši.».
