Pirms Aija Andrejeva (31) sāka aktīvi strādāt un ar jauno akustisko koncertprogrammu «Ceļojums pie sevis» viesoties Latvijas kultūras namos, dziedātāja draugu kompānijā devās atpūtas braucienā uz brīvības salu Kubu. Viņa baudīja saules un ūdens peldes, lēca kalnu ūdenskritumā, kā arī izpētīja Trinidādas gleznainos kalnus. Savos atklājumos un iespaidos par Kubu Aija dalījās ar »Vakara Ziņām«.
Dāvanas ceļo aiz trejdeviņām jūrām un kalniem
«Viens no maniem spilgtākajiem ceļojuma iespaidiem, ka Kubā nosvinēju savu dzimšanas dienu. Draugi bija sarūpējuši brīnišķīgus pārsteigumus. Uz Kubu pie manis atceļoja arī dāvaniņas no Latvijas. Tas ir tik pārsteidzoši, ka, esot aiz trejdeviņām jūrām un kalniem, sajutu tik lielu draugu klātbūtni. Par dzimšanas dienas vakariņām bija parūpējusies mana māsa Laura, kas restorānā rezervēja galdiņu. Spēlēja vietējie muzikanti, kas nodziedāja apsveikumu. Tas bija ļoti personiski un skaisti. Brīnišķīgs vakars, kas ilgi paliks atmiņā,» teic dziedātāja.
Reālā dzīve kubiešiem nav rožaina
«Otrs spilgtākais iespaids, ka šajā salā viss ir kā viens liels pārsteigums. Sāksim ar to, ka Kubā viss ir pavisam citādi, nekā esam pieraduši, dzīvojot Latvijā. Sākotnēji pat piedzīvoju nelielu kultūršoku, jo tur joprojām ir sociālisms. Mēs šeit Latvijā dzīvojam vienā lielā pārpilnībā un pārprodukcijā, bet Kubā tā nav. Nevari ieiet veikalā un nopirkt «Snikeru», jo tā vienkārši nav. «Kola» ir jāmeklē uz ielām. Nevari arī ieturēt maltīti tad, kad pats vēlies, vai pagatavot vakariņas, jo nepieciešamās sastāvdaļas nevari nopirkt.
Tāpēc bija jāēd vietās, kurās gatavo, vai restorānos, kas, protams, ir ļoti dārgi. Kuba ir dārga, neraugoties uz to, ka iedzīvotājiem ir ļoti mazi ienākumi. Viņi saņem 20 peso, kas mēnesī ir aptuveni 20 eiro. Ņemot vērā Kubas cenas, ir nereāli tur izdzīvot. Taču vietējie ir smaidīgi, lai gan viņu dzīve nav vienkārša. Spītējot lielajai nabadzībai, cilvēkos ir liela iekšējā brīvība un dzīvesprieks. Šie ir iemesli, kas lieliski pierāda to, kāpēc Kubu sauc par brīvības salu, neraugoties uz režīmu un pastāvošo valsts iekārtu,» iespaidos dalās Aija Andrejeva.
Tētim cigāri, bet kafijas vietā rums
«Paviesojāmies cigāru dzimtenē. Kubas cigāri ir leģendāri, tie tur nopērkami uz katra stūra. Apskatīju arī cigāru plantācijas, par kurām joprojām cilvēki rūpējas, ievērojot senās tradīcijas. Kāds vīrs, kas pārzina darbu plantācijās, mums izstāstīja cigāra gatavošanas procesa norisi - no stādiņu iedēstīšanas zemē līdz pat cigāru tīšanai. Šis process ir ļoti interesants. Arī man bija iespēja izmēģināt, kā pagatavot cigāru. Process, sajūta un gaisotne bija spilgtāka par cigāra garšu. Kubā cigāru bauda, malkojot rumu. Latvijā gan es cigārus nepīpētu. Iepriecināju tēti, atvedot viņam cigārus kā suvenīrus. Savukārt kafijas vietā no Kubas atvedu rumu. Katrā valstī, kurā paviesojos, mēģinu nopirkt kāda vietējā mākslinieka mākslas darbu, ko arī šoreiz izdarīju,» atklāj dziedātāja.
***
Aiju Andrejevu klātienē sastapsim koncertos!
8. marts plkst. 19.00 Ropažu kultūras centrs
17. marts plkst.19.00 Bauskas kultūras centrs
24. marts plkst. 19.00 Kuldīgas kultūras centrs
25. marts plkst.18.00 Līvānu kultūras centrs
31. marts plkst.19.00 Kultūras pils «Ziemeļblāzma», Rīgā
14. aprīlis plkst. 19.00 Alūksnes kultūras centrs
21. aprīlis plkst.19.00 Ķekavas kultūras nams
22. aprīlis plkst.18.00 Siguldas koncertzāle «Baltais flīģelis»
29. aprīlis plkst. 18.00 Krustpils kultūras nams
Biļetes uz koncertiem var iegādāties «Biļešu paradīzes» tīklā.
