Jautrākam garastāvoklim
Mīļais Ziemassvētku vecīti! Lūdzu, necenties nākamgad novietot dāvanu zem eglītes. Labāk uzreiz garāžā!
- Man tomēr kaut kā nepatīk kaķi!
- Tu vienkārši neproti tos pagatavot!
Iet pa ielu divi izsalkuši studenti. Viens no viņiem pamana kāda nama piektā stāva balkonā karājamies desu. Nolemj, ka viens līdīs pakaļ, bet otrs stāvēs sardzē. Tā arī dara. Pēkšņi pienāk policists:
- Kas te notiek?
- Neredzat? Trūkumcietējiem dāvanas dalām!
- Kādas dāvanas? Tagad ir jūnijs!
- Ei, Jāni! Es taču teicu, ka Ziemassvētki ir decembrī! Griez nost to desu un ejam mājās!
Atjautības uzdevums:
- Burkāns, sīpols, kartupelis, «Lexus». Kurš no šiem vārdiem rindā ir lieks?
- Burkāns, sīpols un kartupelis.
- Aizej uz veikalu un atnes pāris pudeles vodkas.
- Pāris - cik tas ir?
- Kādas septiņas...
Man šķiet, ka mana kaimiņiene mani izseko. Vakar binoklī redzēju, kā viņa «google» raksta manu mājas adresi.
- Ābram, vai tiesa, ka jūs laupītājiem atdevāt visu naudu?
- Tiesa! Viņi man dibenā iesprauda lodāmuru, uz vēdera uzlika gludekli un vēl plikus elektrības vadus pielika.
- Un jūs padevāties?
- Protams! Vai man bija jāgaida, kamēr vēl tikpat par elektrību sakrājas?
- Dārgo vecīti! Es uz Ziemassvētkiem lūdzu rozā «Bentley», bet mana vēlēšanās tā arī netika izpildīta. Esmu ārkārtīgi neapmierināta. Ar cieņu - Pamela Andersone.
- Dārgā Pamela! Jums būtu ļoti jāpriecājas, ka es neizpildīju to, ko vēlējās Rustams no Dagestānas. Ar cieņu - vecītis.
- Sen neredzēts! Ar ko nodarbojies?
- Lidostā mazgāju tualetes!
- Draņķīgs darbs! Met pie malas!
- Ko?! Lai es aizietu no aviācijas?
Kādā Teksasas pilsētiņas tiesas zālē prokurors izsauc liecinieci - vecu večiņu. Viņš sāk nopratināšanu: - Cienītā kundze, jūs zināt, kas es esmu?
- Protams, es jūs pazīstu. Es jūs pazinu vēl kā pavisam mazu puisēnu, un, godīgi sakot, jūs man esat sagādājis lielu vilšanos. Jūs melojat, krāpjat savu sievu, manipulējat ar cilvēkiem un viņiem aiz muguras runājat par viņiem visādas cūcības. Jūs domājat, ka esat varens cilvēks, bet jums nepietiek smadzeņu, lai saprastu, ka esat tikai sīks birokrāts.
Prokurors šokēts. Nezinot, ko darīt tālāk, viņš norāda uz telpas otru galu un vaicā:
- Vai jūs pazīstat advokātu?
- Nu kā tad nezināšu. Protams, pazīstu! Es zinu viņu kopš agras bērnības. Viņš ir slinks, neiecietīgs, un viņam ir smagas problēmas ar alkoholu. Viņš nevar izveidot normālas attiecības ne ar vienu, un viņa advokātu birojs ir viens no sliktākajiem visā valstī. Nemaz nerunājot par to, ka arī viņš krāpj savu sievu, turklāt ar trim dažādām sievietēm. Starp citu, viena no viņām ir jūsu sieva. Jā, protams, es viņu pazīstu!
Advokāts stāv ne dzīvs, ne miris, līdz tiesnesis piesauc abus juristus pie sevis un klusi saka:
- Ja kāds no jums, idiotiem, sadomās viņai pavaicāt, vai viņa mani pazīst, es nosūtīšu jūs abus uz elektrisko krēslu!
Vīrs aizgāja pie jūras zivis makšķerēt, noķēra zelta zivtiņu. Tā cilvēka balsī sāka lūgties: - Atlaid mani! Izpildīšu trīs vēlēšanās! - Tad izdari tā, lai jūrā būtu nevis ūdens, bet alus. Zivtiņa pamāj ar asti, un jūras ūdens vietā jau alus. - Tagad izdari tā, lai ūdens upītē, kura ietek jūrā, arī pārvēršas alū. Zivtiņa izpildīja arī otro vēlēšanos. Vīrs ilgi sēdēja un domāja trešo vēlēšanos, līdz beidzot teica: - Ko lai ar tevi dara? Dod vienu aliņu un peldi prom.
