«Bildinājums bija ļoti pārdomāts un apzināts solis, tas nenotika nekādu praktisku apsvērumu vai kāda ārēja spiediena rezultātā – es to izdarīju tikai tāpēc, ka es tiešām mīlu Diānu un esmu izlēmis, ka gribu ar viņu pavadīt visu mūžu,» tik vaļsirdīgs sarunā ar »Vakara Ziņām« ir pazīstamais mūziķis, grupas «Gain Fast» līderis Kaspars Zlidnis.
12. oktobrī vietnē «youtube.com» tika ievietots grupas «Gain Fast» dziesmas «Pārsteigums» videoklips, kurā Kaspars Zlidnis pavisam negaidītā veidā bildina savu mīļoto sievieti un abu meitiņas Luīzes (4) mammu, modes dizaineri, zīmolu «Shu shu» un «Silk&Milk» veidotāju un dizaineri Diānu Urtāni. Videoklipa sākumā mūziķis atklāj, ka dziesmas vārdu autore ir mīļotā Diāna - tas bijis viņas pārsteigums mūziķim. «Šodien mēs filmējam klipu, kurā piedalās arī viņa un pat nenojauš, ka klipa ietvaros es viņu bildināšu,» atklāj mūziķis. Un tālāko jau ikviens var skatīt pats savām acīm.
Izturējuši un uzvarējuši
«Par to, ka Diāna ir tieši tā sieviete, ar kuru kopā gribētu pavadīt visu dzīvi, domāju jau ilgāku laiku. Bet - es esmu tāds ilgtermiņa cilvēks, un gan ar mani, gan man ar kādu sadzīvot ir diezgan sarežģīti. Jo kaut kā tā ir sanācis, ka es ātri nepierodu pie cilvēkiem, un arī citiem neļauju pie sevis pierast. Taču, satiekot Diānu, es iemīlējos. Es viņu satiku brīdī, kad jau biju noskaņojies pielikt punktu paviršām attiecībām un vecpuiša dzīvei. Jau biju atvērts un gatavs nopietnām attiecībām,» Kaspars atzīst, piebilstot, ka tobrīd viņam bija 25 gadi.
Abu satikšanās bijis skaists un bezgala romantisks laiks, arī kopdzīves sākums bijis interesants periods, jo abi iepazina viens otru ne tikai emocionāli, bet arī sadzīviski. «Patiesībā ar praktisko dzīvi mēs tikām galā diezgan labi,» mūziķis atzīst, neslēpjot, ka viņu ikdiena sarežģītāka kļuva pēc meitiņas Luīzes piedzimšanas, jo izmainījās abu uzmanības vektors - Diāna vairāk uzmanības pievērsa mazulītei, arī jaunais tētis to vairāk veltīja mazajai meitiņai. «Un mēs nevis attālinājāmies viens no otra, bet... kaut kas mūsu attiecībās mainījās. Bet sapratām, ka tālāk tā negribam, ka gribam atgriezt to mīļumu, sirsnīgumu un foršumu, kas bija mūsu attiecībās. Un mums tas izdevās!» Kaspars priecīgi stāsta, secinot, ka, izejot cauri šādai pieredzei, kādai patiesībā iziet cauri ļoti daudzas jaunas ģimenes, viņi abi ir daudz ieguvuši un caur šo pieredzi viens otru vēl labāk iepazinuši. «Bērna piedzimšana tiešām nav viegls brīdis, un es zinu ģimenes, kas nav izturējušas šo visgrūtāko periodu un ir izjukušas. Ar mazu bērnu ir grūti atrast laiku sev, tu visu laiku esi noskrējies, neizgulējies un noguris, jo ir jādomā par mazo. Bet mēs esam tam izgājuši cauri un - uzvarējuši! Jā, tieši tā es gribētu teikt. Un tiešām lepojos, ka spējām kā divi pieauguši cilvēki apsēsties viens otram pretim un, acīs skatoties, radušos situāciju izrunāt un izanalizēt.»
Es joprojām viņu mīlu
Kaspars daudz runājis arī ar savu draugu, kurš šķīrās, jautājis, vai tiešām nav iespējams kaut kā sadzīvot un attiecības atjaunot, līdz saprata, ka daudzās attiecībās «pie vainas» ir ego un spīts - kāpēc man jāsper pirmais solis... «Kāpēc divi pieauguši cilvēki, kuriem ir piedzimis bērniņš, kuri ir sapņojuši par savu ģimeni, nespēj pieaugt un atteikties no savām ambīcijām?... Man bija līdzīgi - es jau arī esmu diezgan spurains, un Diāna jau arī spurojās pretī un negribēja piekāpties. Katrs to segu vilkām uz savu pusi. Un, lai arī strīdējāmies un ar savu klātbūtni viens otru brīžam pat tracinājām, iekšēji jutu, ka pašā pamatā jau nekas nav mainījies - joprojām viņu mīlu...! Un, kad tādā situācijā, ka tev šķiet, ka negribi piekāpties, tu tomēr saņemies, nomet visus savus ego un uzdrošinies savās jūtās būt ļoti atkailināts un atklāti pateikt, ko patiešām domā, daudz kas mainās,» Kaspars dalās savā attiecību pieredzē.
«Protams, ir cilvēki, kas saka: kāpēc mocīties kopā, ja nav, tad nav! Jā, es piekrītu, mocīties nevajag, bet pamēģināts nav zaudēts. Ir vērts pacensties, un, ja tad nesanāk, nu tad neko. Bet daudzi negrib pat mēģināt,» viņš novērojis.
Ļoti depresīvā stāvoklī
Ap Ziemassvētku laiku Diānas un Kaspara ģimenē ienāks vēl viens bērniņš, plānots un ļoti gaidīts. Taujāts, vai viņu nebaida, ka mājās atkal būs zīdainītis un ikdiena kļūs vēl sarežģītāka, Kaspars atteic: «Man gribētos ticēt, ka, vienreiz šādai pieredzei izgājuši cauri un caur to iepazinuši gan sevi, gan viens otru, mēs sapratīsim likumsakarības un spēsim tās novērtēt racionālāk, ne tik emocionāli. Jā, esam tam gatavi,» apgalvo Luīzes tētis, atklājot, ka ģimenē tiek gaidīta vēl viena meitiņa.
«Pēc mūsu attiecību krīzes biju ļoti depresīvā stāvoklī, bet es meklēju atbildes, lai saprastu, kāpēc tā notiek, meklēju risinājumus, ko vajadzētu mainīt,» stāsta Diāna. Viņa lasīja dažādas grāmatas, nonāca saskarē ar «Dzīves mākslas akadēmiju», kur daudz uzzināja par sievišķību un sievietes lomu attiecībās, līdz aptvēra, ka pati maz ir ieguldījusi savās attiecībās. «Man sākumā likās, ka viss jādala uz pusēm, bet tā nav. Ir jomas, kur vairāk ieguldās vīrietis, un ir jomas, kur sevi jāiegulda sievietei. Protams, tas ir abpusēji jāizrunā un pie tā ir abpusēji jānonāk. Mūsu gadījumā tie risinājumi bija kā pa celmiem, ne pārāk konstruktīvi, kā rezultātā arī nonācām līdz krīzei,» Diāna vaļsirdīgi stāsta, sakot, ka jauniegūtās atziņas bija par pamatu, lai mainītos. «Es apņēmos mainīties, un arī Kaspars apņēmās mainīties. Pārī jau nav citu variantu - ja viens pie kaut kā strādā, arī otram ir jāstrādā, citādi nekas nesanāks,» viņa atklāj. Un tas arī bijis pats svarīgākais, ka Kaspars bija gatavs sarunai, bija gatavs visu pārdomāt un pārvērtēt arī no sava skatpunkta.
«Kopš tā laika esmu ļoti daudz izdarījusi, lai izmainītu gan savus uzstādījumus, gan savu attieksmi, lai ģimenes dzīvē mums veiktos labāk. Mainīt attiecības, partnerus - tas jau mūsdienās ir ļoti moderni. Attiecības saglabāt nav vienkārši, jo emocijas virmo, un tās bieži ņem virsroku. Bet ir svarīgi mācēt nogaidīt un ar emocijām tikt galā. Jā, tas ir izaicinājums,» tā Diāna. Un viņa sapratusi arī pašu galveno - ka jebkurās attiecībās ir svarīgi nemeklēt vainu otrā, bet saprast, ko tu pats dari nepareizi. «Un tas jau ir labs sākums sarunai.»
Vēl īstāk un dziļāk
27. jūlijā, kad Kaspars Diānu bildināja, bija pagājuši precīzi septiņi gadi, kopš abi iepazinās. «Skaidrs, ka visi radi un draugi jau sen prasīja: nu, kad tad būs kāzas? Bet es tādām provokācijām nepakļaujos, jo man svarīga ir mana iekšējā sajūta un gatavība tādam solim - tāds lēmums jāpieņem man pašam. Nevis kāds mācītājs man pateiks: tev tagad jāprecas, jo tev ir bērns. Nevis tāpēc, ka vecāki grib, lai apprecamies. Nevis tāpēc, ka draugi grib kāzu ballīti pirtī. Principā arī šos septiņus gadus, dzīvojot kopā vienkārši tāpat, es jutos ļoti komfortabli,» atzīst Kaspars. Viņaprāt, tie bija labi iepazīšanās gadi.
«Bet tieši tagad es jūtu, ka ir īstais brīdis Diānu bildināt un precēt. Jo es to gribu. Diāna ir mainījusies, ir mainījusies viņas attieksme pret sevi, bērniem un dzīvi. Arī es esmu pieaudzis un jau daudz pamatīgāk spēju izvērtēt daudzas lietas, ko agrāk nesapratu, jo vienkārši nebija tādas dzīves pieredzes. Esmu iemīlējis Diānu vēl īstāk un dziļāk, un mūsu attiecības ir pāraugušas jau daudz nopietnākā savienībā.»
Viņa teica - jā!
Kad Diāna uzrakstīja un uzdāvināja Kasparam dziesmas tekstu ar nosaukumu «Pārsteigums», mūziķim tas tiešām bijis pārsteigums. «Lai arī Diānai bija savs skatījums, kā šī dziesma varētu skanēt, mēs ar grupu izveidojām dziesmai aranžiju - kā pārsteigumu Diānai. Un, kad nolēmām filmēt klipu, sapratu, ka šī ir īstā dziesma, ka šī ir īstā vasara un šis ir īstais laiks, lai Diānu bildinātu. Tāpēc varu teikt, ka bildinājums vienlaikus nāca gan ļoti pārdomāti, gan spontāni - attiecībā uz šo dziesmu,» tā Kaspars. Starp citu, videoklipa filmēšanas laikā visi zinājuši, ka būs bildinājums, vien Diāna neko nav nojautusi. «Draugus pabrīdināju, lai tur visi nepaģībst, lai nav uh! un ah!. Gribējās, lai pārsteigums ir tikai Diānai, un man tas izdevās. Es jau viņai arī nejautāju: vai kļūsi par manu sievu, bet - vai esi gatava ņemt mani par savu vīru? Jo tas, ka es gribu viņu par savu sievu, man ir skaidrs, bet vai viņa ir gatava mani paciest kā savu vīru visus turpmākos gadus? Tas bija tāds jautājums, uz kuru atbilde varēja būt visāda. Jo es neesmu pats vieglākais cilvēks. Bet viņa teica - jā! Tas bija burvīgs mirklis!» Kaspars ir laimīgs. Un viņš priecājas, ka šajā svarīgajā notikumā līdzās bija grupas biedri, kuri ir arī viņa labākie un tuvākie draugi. «Bildinājums bija ļoti pārdomāts un apzināts solis, tas nenotika nekādu praktisku apsvērumu vai kāda ārēja spiediena rezultātā - es to izdarīju tikai tāpēc, ka es tiešām mīlu Diānu un esmu izlēmis, ka gribu ar viņu pavadīt visu mūžu...»
Pirmoreiz atšuva
«Es tiešām neko nenojautu,» Diāna atzīst, sakot, ka viņas uzmanība videoklipa filmēšanas laikā bijusi novirzīta. «Es ik pa laikam palīdzu grupai kā stiliste - iesaku, ko vilkt mugurā koncertā vai klipā. Šoreiz domāju, kā viņiem labāk izskatīties uz ūdeņiem. Jau iepriekš biju izpētīt vidi, skatījos un domāju, kas tur labāk iederētos. Un ar tādu mērķi arī tur piedalījos,» stāsta modes dizainere. Vienīgais, kas viņu mulsinājis, ka bija mazliet tāda kā nenopietna, viegla dalībnieku attieksme pret klipa filmēšanu. «Tagad, uz to atskatoties, es saprotu, kāpēc, jo galvenais jau nebija, kā viņi izskatīsies. Viņi gan ieklausījās tajā, ko teicu, un beigās jau viss izvērtās smuki,» Diāna jūtas gandarīta par rezultātu. Bet pats bildinājums viņai bija tik liels pārsteigums, ka viņa apjuka, sākumā neko pat neatbildēja, tikai māja ar galvu. «Es nesapratu, kas man jādara, tiešām nebiju kam tādam gatava...»
Diāna atklāj, ka patiesībā Kaspars viņu vienreiz jau bija bildinājis - tas bija pusgadu pēc abu iepazīšanās. Braukuši mašīnā, kad pēkšņi Kaspars teicis: precamies! «Man tas likās nenopietni, un es tā vieglprātīgi arī atbildēju, ka nu vēl ne, vēl jāiepazīstas tuvāk. Man likās, ka pusgads vēl nav pietiekami ilgs laiks, lai dibinātu tik ciešu saikni. Tā mēs to domu palaidām vaļā, jo sapratām, ka tas vēl nav tik svarīgi - ka svarīgāk, kā kopā jūtamies. Turklāt mums bija citas aktualitātes - kā iekārtot kopīgu mājokli, domājām arī par kopīgu mazulīti.»
Iespējams, kāzas būs 27. jūlijā
Diāna sarunā ar »Vakara Ziņām« atzīst, ka par kāzām pati iedomājusies, kad pieteicās Luīze. Savu vēlmi atklājusi arī Kasparam, taču šī doma, līdzīgi kā attiecību sākumā, atkal viegli tika palaista vaļā - jā, kaut kad... «Kad šogad pieteicās mūsu otrais mazulis, es atkal kādā sarunā ieminējos, ka man emocionāli tas nāktu par labu. Tas nebija dzīvības vai nāves jautājums: precamies vai šķiramies! Bet es arī neteicu, ka man ir vienalga, jo sapratu, ka manai drošības sajūtai laulības nāktu par labu. Uzskatu, ka kopdzīvē tas ir svarīgi, jo zināmu atbildību tas tomēr uzliek. Un, ja vēl ir kopīgi bērni, šo atbildību ir būtiski sadalīt abos svaru kausos,» uzskata Hēras un Luīzes mamma. Hēra ir Diānas meitiņa no pirmās laulības.
Taujāti, kad plānotas kāzas, Diāna un Kaspars atteic, ka viņu šā brīža prioritāte, protams, ir gaidāmais mazulis. Tāpēc konkrēts datums vēl nav izvēlēts, bet, visticamāk, tā būs nākamā gada vasara - kad mazulīte būs jau drusku apvēlusies un arī Diāna pēc dzemdībām atguvusi formu.
«Ka tikai tas nenotiek 27. jūlijā!» Kaspars pasmaida, sakot, ka šajā datumā abi iepazinušies un absolūti nejauši sagadījies, ka pēc septiņiem gadiem šajā datumā savu mīļoto arī bildinājis. «Klipa filmēšana nebija ieplānota tieši 27. jūlijā, tā sagadījās - mums vienkārši vajadzēja saulainu laiku, lai ar supiem varētu braukt Daugavā.» Arī Diāna atzīst: viņa nebrīnīsies, ja kāzas «nejauši ieplānosies» tieši 27. jūlijā.
Mīlestība no pirmā acu skata
Viņi iepazinās 2009. gada 27. jūlijā Diānas apģērbu zīmola «Shu Shu...» pirmajā modes skatē viesnīcā «Albert Hotel». Vai tā bija mīlestība no pirmā acu skata? «Man nē, bet Kaspars saka, ka viņam - jā,» Diāna atklāj, sakot, ka viņa attiecībām ļāvusies ļoti piesardzīgi. «Es labprāt ar Kasparu iepazinos, labprāt runājos, bet patīkamas pārmaiņas sevī sajutu, tikai iepazīstoties tuvāk.»
«Pēc visa tā, kam šo septiņu gadu laikā esam izgājuši cauri, mūsu attiecības ir kļuvušas vēl nopietnākas, bet gan bildinājumu es gribēju uztvert viegli, gan precības negribu dramatizēt,» Kaspars uzsver, atklājot, ka viņam patīk tāds variants, ka jaunais pāris aizlido uz siltajām zemēm un savas kāzas nosvin divatā. «Kad precējās mani draugi, tas notika viesu namos, pirtīs, un parasti tas bija divu dienu pasākums ar dzerstiņu. Ja es būtu precējies 23-24 gados, pieļauju, ka manas kāzas būtu bijušas tieši tādas pašas. Bet, tā kā tagad esam bišķiņ pāri tam vecumam, domāju, ka mēs to izdarīsim skaistāk. Tie būs svētki vairāk mums pašiem - tie būs īpaši svētki mūsu ģimenei, īpaši svētki mūsu mīlestībai...
