Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

Valters Frīdenbergs. Gudriniekus meklējot

KĀ PIE DRAUGIEM. «Mūsu raidījuma pluss ir arī tāds, ka skolēniem ne tikai studijā uzdodam jautājumus, bet arī braucam ciemos uz skolām un iepazīstam viņus kā cilvēkus. Par katru tomēr daudz vairāk var pateikt, redzot viņu ierastajā vidē, nevis lampu drudzī pie televīzijas kamerām un gaismām,» uzskata LTV1 raidījuma Gudrs, vēl gudrāks vadītājs Valters Frīdenbergs © F64

Jau pavisam drīz Latvijas Televīzijas ēterā atsāksies spēle Gudrs, vēl gudrāks – ceturtās sezonas pirmais raidījums jau 7. oktobrī. Arī šajā sezonā pie jauno gudrinieku meklēšanas stūres būs mūziķis Valters Frīdenbergs.

Latvijai ir intelekta kapitāls

Lai gan zināšanu spēlē Gudrs, vēl gudrāks piedalās skolēni no 5. līdz 12. klasei, pirmajā mēnesī erudīcijā spēkus samēros sestklasnieki, savukārt piektās klases skolēniem atvēlēti sezonas pēdējie raidījumi, pēc 12. klases jauniešiem, kuru prāti būs aizņemti ar gatavošanos eksāmeniem. «Tieši šī iemesla dēļ sezonas beigas ir ļoti interesantas: esi tikko mēnesi noņēmies ar jau pieaugušākiem cilvēkiem, bet pēc tam atkal nāk mazulīši - relatīvi, protams. Atceros, man pašam piektajā klasē likās, ka es jau esmu baigi lielais džeks, baigais nazis,» smejas Valters Frīdenbergs. «Bet vispār - ir prieks atgriezties, ir prieks atkal atsākt strādāt un prieks sezonu sākt no mazāka vecuma skolēniem. Viņi ir daudz vienkāršāki un atvērtāki, viņiem vēl visa pasaule priekšā, un viņi visu tā arī uztver.»

Pastāv mīts, ka mūsdienu jaunatne labi orientējas jaunāko tehnoloģiju pasaulē, bet kultūras mantojums, vēsture un tamlīdzīgas lietas viņiem ir tumša bilde. «Ar Latvijas kultūras klasiķu atpazīšanu viņiem tiešām ir problēmas,» atzīst Valters. «Bet mani pārsteidz tas, cik procentuāli ļoti daudziem ir grūtības pastāstīt arī par aktualitātēm, par to, kas norisinās šobrīd. Tas nozīmē, ka ziņas skolēnus neuzrunā. Viņi interesējas par savu jomu, bet vienkāršas, it kā tik saprotamas, lietas ir pasvešas. Piemēram, es no rīta izskatu ziņu portālus un palasu, kas noticis pasaulē, bet šāda veida notikumi lielu daļu neinteresē. Savukārt spēcīgākā puse - tā ir zinātne. Bioloģija, fizika, matemātika, IT joma utt. Protams, lielu daļu laika aizņem skolas viela, taču daudzi cenšas uzzināt krietni vairāk par to, ko māca skolā.» Starp citu, Valters ir pamēģinājis arī pats atbildēt uz spēles jautājumiem, lai noskaidrotu, kāds būtu viņa rezultāts, - pareizo atbilžu īpatsvars svārstījies robežās ap 60%. Gudrinieku spēlē labākie atbild uz 80-90%, tāpēc nav brīnums, ka spēles dalībnieki vēlāk gūst labus panākumus pasaules līmeņa zināšanu pārbaudes sacensībās un olimpiādēs. «Jau pirmajā sezonā sev guvu atziņu - vismaz par cilvēkiem runājot, Latvijai ir nākotne! Jau sākot ar pašiem mazākajiem un beidzot ar divpadsmitajiem - viņi tiešām ir gudri un ne tikai mācību priekšmetos. Viņiem ir dzīves gudrība, turklāt savam vecumam ļoti augstā līmenī. Ir, ir mums gudri prāti! Protams, problēma ir tā, vai šie gudrie prāti neaizplūdīs uz ārzemēm, taču es ceru, ka kāds tomēr paliks arī pie Latvijas stūres un sāks kārtot lietas arī šeit pat. Vai sakārtos - to, protams, nevaram zināt, bet vismaz sāks domāt par to. Katrā ziņā potenciāls Latvijai ir - pilnīgi noteikti!»

Labāk televīzijā, nevis politikā

Savas gaitas televīzijā Valters sāka jau pirms vairāk nekā desmit gadiem - LTV7 jauniešu raidījumā SeMS. «Iesākumā man bija tikai viena diena. Mēs bijām pieci tandēmi, katra diena citam. Tolaik mēs šancējām kopā ar Elīnu Fūrmani,» atminas Valters. «Pēc tam, 2006. gadā, nāca piedāvājums no LNT, kas diemžēl izrādījās īslaicīgs, - bija tāda spēle Solo ar orķestri, bet nezināmu iemeslu dēļ viss ātri apsīka. Atgriezos Latvijas Televīzijā. SeMS pārveidoja savu ikdienas darbu, nu tiešraide bija jau katru dienu. Kādā brīdī kā projekts beidzās arī SeMS, taču nepagāja ilgs laiks, līdz radās doma par gudrinieku. Šķiet, tā bija pirmā reize, kad piedalījos kāda raidījuma kastingā, - tajā izmēģināja vairākus iespējamos potenciālos vadītājus. Patiesībā interesanta pieredze! Tā ar kolēģi Kaparu Ozoliņu jau ceturto gadu strādājam kopā.»

Bez gudrinieka Valters tiek piesaistīts arī citiem projektiem, piemēram, Dziesmu un deju svētku tēmām veltītu raidījumu vadīšanai. Un, protams, viņa pārziņā ir arī ikgadējā Eirovīzijas dziesmu konkursa komentēšana - tas tā notiek kopš poststreipa laikiem. Viņš nodarbojas arī ar pasākumu vadīšanu - sākot no izklaides beidzot ar zinātniskām konferencēm. «Šīs nopietnās konferences man pat patīk vairāk nekā izklaides pasākumi. No darba viedokļa tas tomēr ir līmeni augstāk,» atzīst Valters. Jāpiebilst, ka pēc izglītības viņš ir politologs, kas izmēģinājis savus spēkus arī lielās politikas lauciņā, - Zatlera Reformu partijas rindās Valters kandidēja 11. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēts. «No politikas esmu veiksmīgi pagājis malā - vismaz no aktīvās darbības. Kad biju 21-22 gadus vecs, man bija interesanti paskatīties to no iekšienes. Apstiprinājās daudzas tēzes, ko es biju sapratis jau mācoties, - gan par tīrām, gan ne tik tīrām lietām politikā. Ir vēl jāuzaudzē muskuļi un jāpakrāj dzīves pieredze. Es neatmetu politiku kā savas darbības jomu kaut kad tālākā nākotnē, taču pagaidām nav ko jaunam gurķim tur līst un mēģināt sevi piedāvāt, kad nevienam vispār neesi vajadzīgs. Bet par to es šobrīd nedomāju, esmu ļoti laimīgs par to, ko šobrīd daru, kā es sevi piepildu - gan emocionāli, gan darba ziņā.»

Karjeru sāka divu gadu vecumā

Protams, grūti Valteru iedomāties jebkurā citā jomā, atskaitot mūziku. Uz Neatkarīgās apskatnieka ironizēšanu, vai 29. dzimšanas dienas svinības nevajadzētu atzīmēt vienlaikus ar vēl kādu jubileju, piemēram, 25 gadi uz skatuves, Valters atbild stoiskā mierā: «25 gadi jau bija! Mani aizveda uz Dzeguzīti divu gadu vecumā - nezinu, kādā veidā un kāpēc mani tur pieņēma. Laikam kaut ko izdarīt tomēr varēju. Pēc nostāstiem, jau triju gadu vecumā kopā ar Raimondu Paulu un tā laika lielo Dzeguzītes grupu braucām tūrē pa Krieviju - no Maskavas līdz pat Vladivostokai.» Mazos pieskatījuši vecākie dzeguzēni, kuriem gan pašiem bija tikai 13-14 gadi, un šāda aprite turpinājusies arī Valtera laikā. «13-14 gadu vecums ir laiks, kad gaitas Dzeguzītē jābeidz. Kaža reiz labi pateica: no Dzeguzītes ir jāiet prom tad, kad esi mazākumā. Ja esi pats vecākais, tur vairs nav ko darīt, - jāiet prom un jāļauj izpausties jaunajiem.»

Pēc Dzeguzītes bija Putnu balle un tās iekšienē izveidotais duets Valters&Kaža. «Pašlaik Putnu balles sešnieks ir izlidojuši kur kurais, Latvijā pastāvīgi dzīvoju tikai es: Kaža strādā Briselē, Paula apmetusies uz dzīvi Anglijā, turpat mācās arī Elvijs, Kristiāna pašlaik ir Anglijā, bet drīz atgriežas, savukārt Līva mācās Hāgā. Taču decembris ir tas mēnesis, kad atkal sanākam kopā - tiesa, piecatā, bez Paulas,» stāsta Valters. Putnu balle ik gadu kopā ar domubiedriem (Aija Andrejeva, Artūrs Skrastiņš u.c.) ar latviešu komponistu dziesmām braukā pa baznīcām, - pirmais koncerts būs 16. decembrī, tie turpināsies līdz pat Ziemassvētkiem un aptvers teju visu Latviju, no Liepājas līdz pat Rēzeknei.

Taču Valtera šābrīža pastāvīgais muzikālais projekts ir Tumsa, kas pavisam drīz ar vairākiem koncertiem svinēs 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Kā zināms, Valters grupai pievienojās 2011. gada nogalē - aizsaulē aizgājušā Mārtiņa Freimaņa vietā. «Ir patiess prieks, ka mēs esam, ka Tumsa pastāv, jo kādam Mārtiņa Freimaņa dziesmas ir jādzied dzīvajā,» uzskata Valters. Viņu nevarētu dēvēt par Mārtiņa audzēkni vai ideju turpinātāju, taču par draugu gan. «Mēs visi bijām un joprojām esam tāds liels Freimja draugu bariņš. Viņš mācēja savākt kopā un kaut kādā ziņā pat likt draudzēties cilvēkiem, kuriem it kā nav nekā kopīga un kuri sadzīvē pie kafijas krūzes nekad nesēdētu un par dzīvi nerunātu. Kaut kā viņam tas izdevās. Savulaik Tumsas džeki izdomāja, ka ir jāturpina, un tā sanāca, ka šī turpināšanas loze izkrita man. Protams, bija lielas pārdomas, vai to vajag darīt, taču prieks, ka mēs spējam turpināt un pat radīt kaut ko jaunu.» Jāpiebilst, ka jaunākās dziesmas ir visu Tumsas mūziķu kopdarbs, taču ar Valtera tekstiem. «Liela nozīme ir tam, ka mēs ar čaļiem esam pazīstami jau no 90. gadu beigām. Ir svarīgi, ka mums patīk kopā spēlēt. Man ir ļoti svarīgi, lai man kompānijā būtu cilvēki, ar kuriem tiešām vēlos būt vienā kompānijā. Un pārējiem ir tas pats.»

***

Valters Frīdenbergs

• LTV spēles Gudrs, vēl gudrāks vadītājs;

• Dzimis 1987. gada 26. oktobrī Rīgā;

• Izglītība: Rīgas Valda Zālīša sākumskola, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte - politikas zinātnes bakalaurs, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. bērnu mūzikas skola, klavierspēles specialitātē;

• Muzikālā pieredze: ansamblis Dzeguzīte, grupa Putnu balle un duets Valters&Kaža (tā sastāvā ar balādi The War Is Not Over 2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā izcīnīta piektā vieta), grupas Tumsa vokālists;

• Hobiji: šautriņas («Pašlaik gan sanāk tās uzmētāt retāk, taču vienalga pirmdienās bieži vien aizeju uz krodziņu Pieci vilki. Kad vairāk cilvēku, kad mazāk, bet tur nemainīgi pirmdienās notiek sacensības.») un autosports («Labāk raksti - kartingi. Amatieru kausā braukāju ar īres kartingiem - ir sacensības, ir kopvērtējums utt. Man patīk!»).