Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIA: The Factor - Power Play

© publicitātes

Ja pirms dažiem gadiem par pašmāju smagā roka grupu «The Factor» varēja tikai labdabīgi pasmaidīt, tad šo gadu gaitā tā ir kļuvusi par vērā ņemamu komandu, kas sevi labi pierādījusi gan Latvijā, gan aiz tās robežām.

Lai gan koncertos «faktori» joprojām izpilda arī attiecīgās tekstuālās ievirzes tituldziesmu no tās debijas albuma «Ļauj man dzert!» (saprotamu iemeslu dēļ publiku tā vienmēr spārno), jaunais skaņu materiāls ir krietni citādāks - daudz nobriedušāks. Marta sākumā «The Factor» šo albumu atrādīja koncertos Čehijā, Slovākijā, Polijā un Baltijas valstīs, gada nogalē plānota atrādīšanās arī Vācijas, Šveices, Beļģijas un Nīderlandes smagās mūzikas cienītājiem. Paši grupas dalībnieki savu jauno materiālu apraksta kā ritmisku, jaudīgu, skaļu un jēgpilnu. «Par ko ir jaunais albums? Tas ir par mums visiem. Par cilvēkiem. Un dzīvnieciskajām tieksmēm mūsos. Lai kādas tās arī būtu - sekss un fetiši, reliģiskais fanātisms, narkotikas, vardarbība un kari. Dažiem šīs tieksmes smadzenēs iekļūst kategorijā «grēki», bet citiem tie ir «dzīves prieciņi». Kam taisnība?! Tāpat katrā cilvēkā ir savs dzīvnieks, bet, vai tas ir labs vai ļauns, to priekš sevis spēj saprast un pieņemt katrs pats,» filozofē mūziķi. Pašreizējais grupas sastāvs: Mārtiņš Kazradzis (vokāls), Edijs Rudzis (ģitāra), Kārlis Lukstaraups (ģitāra), Mikus Visendorfs (bass) un Ingus Ziediņš (bungas).


PAR. Kvalitatīvs latvju «hard & heavy» produkts, kuram nebūtu (un arī nav) kauns atrādīties Rietumos - koncertos «faktori» ir it īpaši labi, kam piekritīs katrs, kurš šo blici redzēja kaut vai šā gada festivālā «Klang!». No dziesmām - «Manimal», bet it īpaši «Fair Game». Tiesa, albums ir visnotaļ viengabalains, tāpēc atsevišķas dziesmas no tā izcelt pat nav nozīmes, var droši klausīties visas. Lai gan instrumentāli viss šīs grupas piecinieks ir spēcīgs, individuālas uzslavas tomēr pienākas basģitāristam.


PRET. Lai cik tas nebūtu dīvaini, pietrūkst debijas albuma nepieradinātības un pat neaptēstības: «Ej bojā!» un «Ļauj man dzert» bija kā jēlmateriāls, no kura nākotnē varētu salipināt kaut ko izdevušos, bet «Power Play» parāda, kas nu ir salipinājies. Nekas no kājām gāzošs, vidēji labs metālroks.