Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide

VAKARA ZIŅAS: Pie rokmūziķa Zviedra pēc divu gadu prombūtnes atgriezies dēls

© Ingrīda Punka

Grupas «Flame & The Rolltones» solista Ata Zviedra 17 gadus vecais dēls Rihards no pirmās laulības pēc divu gadu prombūtnes Zviedrijā atgriezies pie tēva. Arī mūziķa mīļotā draudzene Anete Korinte ne mirkli nav šaubījusies un pieņēmusi Ata dēlu gluži kā savējo.

«Nu mēs varam sevi droši saukt par ģimeni,» nosaka Atis Zviedris un neslēpj prieku, ka 17 gadus vecais dēls beidzot dzīvos pie tēva. Divu gadu laikā, dzīvojot Zviedrijā, mazā pilsētiņā Vetlandā, un mācoties vietējā pamatskolā, mūziķa dēls Rihards iemācījies arī tekoši runāt zviedru mēlē un spēlē basketbolu. «Viņš jau no mazotnes spēlē basketbolu. Arī pārceļoties uz Zviedriju, viņš nepameta spēlēšanu. Un tagad arī atradām lielisku vidusskolu Teikā, kur dēlam mācīties, kā arī apmeklēt basketbola treniņus Armanda Kraukļa basketbola skolā. Izdevās nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu šajā gadījumā. Kad es biju Riharda vecumā, arī minstinājos par savu dzīves izvēli - vai palikt spēlēt basketbolu, vai nodarboties ar mūziku. Izvēlējos rokmūziku, jo tolaik bija iespēja mācīties Rīgas 100. vidusskolā pie džeza un rokmūzikas pasniedzējiem. Taču no basketbola arī nekur tālu neesmu aizgājis - esmu vadījis sieviešu un vīriešu basketbola izlasei spēles, bijis arī galdiņa tiesnesis un informators,» stāsta Zviedris.

Mūziķis jau četrus gadus ir kopā ar Aneti Korinti, kas ir pieprasīta barista jeb kafijas meistare. Ne mirkli Anete nav šaubījusies, ka Ata dēlam ir jāatgriežas pie tēva. «Jāaudzina Ata dēls vairs nav, jo viņš ir izaudzis. Vienkārši jābauda visiem kopā dzīve. Pa šiem četriem gadiem, ko esmu kopā ar Ati, esmu iepazinusi arī viņa dēlu. Mēs cenšamies brīvo laiku pavadīt trijatā,» atklāj Anete.

Vaicājot, kad Anete un Atis varētu savas attiecības nostiprināt ar laulības saitēm, Atis atzīst, ka tas ir ekselents jautājums: «Šovasar tas vēl nenotiks, jo darba grafiks jau ir saplānots. Starp citu, kādu dienu sēdējām ar Aneti un domājām, kā tad tas būs, kad precēsimies. Sapratām, ka mums ir divi varianti - vai nu jānoīrē vieta, kurā var sapulcēties 200 cilvēku, jo mums ir ārkārtīgi daudz radu un draugu. Un otrs variants, ka aizšaujam uz Lasvegasu, uzliekam gredzenus un apprecamies. Katrā gadījumā par kāzām mums strīdu nebūs. Mēs pat ikdienā, dzīvojot kopā, nestrīdamies.»