Ceturtdiena, 28.marts

redeem Ginta, Gunda, Gunta

arrow_right_alt Izklaide

LUSTĪGU LĪGOŠANU: Plūcot Jāņuzāles, aicina sargāties no īvēm un latvāņiem

© f64

Vasaras saulgriežu svinēšana nav iedomājama bez pļavās atrodamajām jāņuzālēm, kas priecē gan mazos, gan lielos līgotājus. Tomēr, dodoties jāņuzāļu "medībās", eksperti aicina ievērot arī piesardzību - pļavās sastopamas ne tikai tradicionālās jāņuzāles, bet arī indīgi un aizsargājami augi, turklāt nedrīkst aizmirst par ērcēm un citiem kukaiņiem, kas var pabojāt svētkus.

Lai gan visiem tik labi zināmajā latviešu tautasdziesmā "Visa laba Jāņu zāle" dzied par to, ka visas Jāņu vakarā plūktās zāles ir augstā vērtē, tomēr Latvijas pļavās ir sastopamas arī indīgi augi, kuri var radīt nopietnas veselības problēmas - saindēšanos vai pat smagus apdegumus. Arī BALTA pieredzē ir gadījumi, kad no latvāņiem un īvēm ir gūti nopietni ķīmiski apdegumi un ir bijis nepieciešams finansiāls atbalsts.

"Pērn saņēmām vairākus atlīdzību pieteikumus par gadījumiem, kad gūti nopietni apdegumi no indīgajiem augiem. Mūsu novērojumi liecina, ka nereti šie negadījumi notiek tādēļ, ka cilvēki nepārzina pļavas, kur ieplānojuši doties, un nav informēti par indīgo augu patieso kaitējumu veselībai. Tomēr ne tikai jāņuzāļu meklējumi vasaras saulgriežu laikā var kaitēt cilvēku veselībai - vasaras saulgriežu svinēšana ik gadu diemžēl saistīta arī ar dažādiem negadījumiem un traumām," norāda BALTA Atlīdzību direktors Ingus Savickis, piebilstot, ka pērn saņemti vairāki atlīdzību pieteikumi par apdegumiem, kas gūti neuzmanīgas rīcības rezultātā, atrodoties pie ugunskura.

Latvijas Dabas muzeja botāniķe Inita Dāniele norāda, ka, dodoties uz mežu un pļavām, vienmēr būtiski atcerēties par noteikumu "brien tikai zināmās vietās, kā arī plūc, lasi un ēd tikai to, ko pazīsti". "Šis noteikums ir aktuāls jebkurā gadalaikā, tomēr īpaši tam jāpievērš uzmanība vasaras saulgriežu laikā, kad dodaties jāņuzāļu meklējumos. Tāpat nevāciet Jāņu vainagam visus pļavās pieejamos augus un zāles tikai tāpēc, ka tās skaisti izskatās. Daļa no tiem var būt aizsargājami augi, piemēram, savvaļas orhidejas, Sibīrijas skalbes, silpurenes, lakši jeb mežloki, meža vizbulis, taču vēl daļa - indīgi, piemēram, latvānis, īve, gundega, lielā strutene vai velnarutks, kas var radīt nopietnas veselības problēmas," aicina I. Dāniele.