Divkārtējais olimpisko spēļu laureāts kamaniņu braukšanā treneris Mārtiņš Rubenis (37) un gleznotāja un skaistumkaraliene Ieva Kokoreviča (30) jau pavisam drīz kļūs par precētu pāri. Kāzas jaunais pāris svinēs netradicionāli – zem dižozola zariem.
Viņu mīlasstāsts līdzinās romantiskai Holivudas kinofilmai. Sarunā ar »Vakara Ziņām« Ieva Kokoreviča atklāj, ka pirms tam, kad satikusi Mārtiņu, vairs nav ticējusi, ka pastāv īsta mīlestība. Protams, abu attiecībās nav tikai rozā briļļu periods. Arī viņi ir kā ikviens mīlētāju pāris - kas mīlējas, tas ķīvējas.
Vispirms fotogrāfija un tad glezna
Beidzamais laiks Ievai Kokorevičai kā gleznotājai ir ļoti ražīgs. Pirms pāris nedēļām viņa atklāja gleznu izstādi «Mīlestība», bet aizvadītās nedēļas izskaņā mākslinieces glezna «Vasaras smarža» izstādīta restorāna «Casa Nostra» mākslas darbu izstādē «Itālijas garša». «Lai uzgleznotu vienu lielformāta darbu, nepieciešami divi mēneši. Piemēram, manas peoniju gleznas bija ilgstošs un sarežģīts darbs. Teikšu, kā ir, peonijas man ļoti patīk gleznot. Pavasaris un vasara man ir iedvesmas laiks. Man jau tapušas 500 fotogrāfijas, kas jāuzglezno. Sākotnēji top fotogrāfijas ar skaistiem dabas skatiem, ziediem. Ne tikai Latvijā. Pavisam nesen bijām Romas centrā, kur apskatījāmies smaržīgus rožu dārzus. No safotografētā materiāla taps gleznas. Tagad vectēvam dārzā ļoti skaisti zied cidonijas, ceriņi, tulpes, pienenes un maijpuķītes, un visu gribas iemūžināt un uzgleznot. Tagad gan primārais ir pasūtījumu pabeigšana, un tad arī varētu ķerties klāt Romas gleznai,» par savu nodarbošanos stāsta Ieva.
Gluži kā meditācija
Gleznotājas talantu Ieva sevī atklāja pirms četriem gadiem, atgriežoties no ceļojuma uz Tibetu. Pat mācoties skolā, zīmēšanas stundās viņa neizcēlās ar īpašiem panākumiem. Pagaidām Ieva savu gleznotājas talantu spodrina pie pasniedzējas, bet ir arī motivācija iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Pašlaik Ieva glezno ar eļļas krāsām, bet vēlas apgūt arī akvareļtehniku. Tikai jāatrod pasniedzējs, pie kā apgūt šo tehniku.
«No sava pamatdarba šobrīd esmu aizgājusi un pilnībā pievērsusies gleznošanai. Vēlos pietiekami daudz laika veltīt gleznām, citādi cilvēkiem jāgaida rindā, jo es nespēju tik daudz uzgleznot, cik ir vēlme pēc maniem darbiem,» paskaidro māksliniece. Viņas gleznas ir labi saprotamas, un pagaidām tajās nav saskatāmas abstraktās mākslas iezīmes. «Man arī pašai patīk, ka saprotu to, ko redzu, un nevajag veselu lapu ar paskaidrojumiem. Liekas, ka ar dabas skatiem pilsētā ienāk miers. Esmu dzirdējusi komplimentus, ka, atnākot mājās un skatoties uz maniem dabas skatiem, cilvēki atpūšas gluži kā meditācijā,» viņa skaidro.
Gleznojot peonijas, satika Mārtiņu
Lielākoties Ieva glezno ainavas un dabas skatus, arī aktus, bet ziedu tēmai pievērsusies pēdējā gada laikā. «Ziedi man vienmēr ir patikuši. Sākotnēji tos zīmēju dabas skatu priekšplānā, līdz radās interese ziedus gleznot detalizētāk. Sāku ar peonijām, kas ir mani mīļākie ziedi. Turklāt ir ļoti liels pieprasījums pēc gleznām ar peonijām. Esmu pastudējusi dažādu informāciju par peonijām, kas ir ļoti īpaši ziedi. Senāk peonijas bija tikai karaļu un imperatoru ziedi un vienkāršie cilvēki tās nemaz nevarēja audzēt. Ķīnā jaunām meitenēm, kurām novēlēja laimīgu laulību vai mīlestību, vecāki istabās lika vai nu gleznas, kurās attēlotas peonijas, vai arī vāzēs kārtoja dzīvos peoniju ziedus. Savukārt pēc fen šui jeb ķīniešu mākslas un mācības visās mājās ir jābūt peoniju ziediem, vai nu tā ir glezna, vai dzīvie ziedi, vai arī izšuvums. Peonijas guļamistabā ir mīlestībai un bērniņa radīšanai. Ja peonijas novieto viesistabā, tas ir labklājībai. Peonijām ir ļoti daudzas dažādas nozīmes, tādēļ arī šīm gleznām ir pievienotā vērība, jo tie nav tikai ziedi, bet mājās rada pareizo vidi. Man pašai guļamistabā ir 1,20 centimetrus gara un 1,20 centimetrus plata peoniju glezna rozā toņos. Es pati esmu piedzīvojusi, kā peoniju ziedi mainīja manu dzīvi, es atradu savu mīlestību un attiecības. Tieši kad gleznoju peonijas, ar mani notika tik lieli brīnumi, tāpēc arī es tik ļoti tam ticu. Es jau vairs necerēju, ka ar mani kaut kas tāds var notikt. Tagad pat brīžam liekas - iekniebiet man, vai tā tiešām var būt!? Bija vērts tik ilgi gaidīt, lai satiktu savu īsto cilvēku,» savu stāstu par iepazīšanos ar populāro kamaniņbraucēju Mārtiņu Rubeni atminas māksliniece.
»Vakara Ziņas« pirmo reizi Ievu un Mārtiņu sastapa pērnajā vasarā, augusta beigās, kad abi Dzintaru koncertzālē baudīja Ineses Galantes «Summertime» festivāla galā koncertu. Mārtiņš toreiz neslēpa, ka abu starpā ir dzimušas jūtas. Pāra attiecības kļuva arvien nopietnākas, un jau 26. septembrī sociālajos tīklos viņi norādīja, ka ir saderinājušies.
Maza glezniņa no kāzām
Ieva stāsta, ka abi ar Mārtiņu viens otru cenšas it visā atbalstīt. «Tad braucam pa trasi un taisām kopā kamanas. Mārtiņš ir arī nācis pāris reizes ar mani kopā gleznot uz studiju, jo viņš gribēja saprast un redzēt, kā tas ir un kā tas notiek. Viņš ir ļoti pacietīgs. Sēdēja un sešas stundas mierīgi gleznoja ar mani kopā vairākas nodarbības. Mārtiņam ļoti skaists darbs sanāca - viņš uzgleznoja burinieku. Tagad gan viņa gleznošanas pacietība kādam laikam ir beigusies un viņš ķersies pie kamanām, bet es turpināšu gleznot,» paskaidro Ieva. Arī Mārtiņš jau vairākkārt lūdzis, lai Ieva viņu uzglezno, bet līgava vēl nav sadūšojusies: «Gan jau saņemšos un uzgleznošu!»
Pavisam drīz Ieva un Mārtiņš zem dižozola zariem teiks viens otram jāvārdu. «Kāzas būs latviskā stilā. No mūsu kāzām noteikti taps arī kāda glezna. Mums ir pat doma ar vienu fotogrāfi veidot sadarbību, kad mēs izvēlēsimies vienu no labākajām kāzu bildēm un es to uzgleznošu. Lai tā nav vienkārši fotogrāfija par piemiņu no kāzām, bet maza glezniņa,» stāsta Ieva.
