Ceturtdiena, 25.aprīlis

redeem Bārbala, Līksma

arrow_right_alt Izklaide

Rūta Čivča – strauji LNT topā

NAV VIEGLI. Skatītāji savos ekrānos redz meteoroloģisko karti, bet laika ziņu moderatoriem jāmācās uz aklo norādīt, kur atrodas konkrētā pilsēta un/vai reģions. «Mamma man reiz zvanīja un teica: bērniņ, rietumi ir Kurzemē un austrumi ir Latgalē!» smejas Rūta Čivča. «Es zinu! Bet visiem gadās kļūdīties. No rīta laika ziņas ir jānolasa piecas reizes, un, protams, nedrīkst kļūdīties nevienā no tām, taču reiz tomēr sanāca, lai man skatītāji piedod!» © Publicitātes foto

Pēdējā laikā televīzijas skatītāju uzmanības epicentrā strauji nokļuvusi LNT Brokastu žurnāliste Rūta Čivča: lai gan viņa jau iepriekš sevi teicami pierādīja šī raidījuma sižetu veidošanā, negaidītā parādīšanās laika ziņu moderatores lomā lika lasīt epitetus kā par jauno LNT zvaigzni. «Ja, tiešām? Ja godīgi, esmu par sevi redzējusi tikai kādu rakstu portālā un vēl vienu labu lasītāja atsauksmi. Es galīgi nejūtos zvaigžņota: nevelku saulesbrilles un lielu platmali, lai ietu pa ielu,» pavisam vienkārša ir Rūta.

Pēkšņās laika ziņas

LNT Brokastis piedāvā sižetu veidotāju ļoti tiešu dalību kadrā, tāpēc bez četriem šī raidījuma vadītājiem ne mazāk atmiņā paliek arī žurnālisti, piemēram, izmēģinātājs Oskars Lepers vai šlāgerdziedātāja Agnese Šīrante, tāpat arī Ieva Čakste un Rūta Čivča. Četrotne paliek prātā ar savu pozitīvismu, taču Rūtas pēkšņā parādīšanās LNT 900 sekunžu laika moderatores lomā bija pārsteigums - simpātiskā siguldiete uzreiz izpelnījās komplimentus un skatītāju uzmanību. «Laika ziņās tiešām nokļuvu pēkšņi. LNT ziņu dienesta vadītāja Inese Kārkliņa man ieteica to pamēģināt, lai nonāktu ēterā iespējami labākā kvalitātē, un vēlāk viņai varēju atbildēt - Inese, goda vārds, es visu ko varēju iedomāties, ko dzīvē darīšu, bet lasīt laika ziņas... Nezinu, laikam drīzāk spētu iedomāties, ka varētu lasīt sporta ziņas!» smejas Rūta. «Taču tāpēc arī pieņēmu šo izaicinājumu - jo negaidīti, neierasti un nekad dzīvē necerēti.»

Kādreizējais laika ziņu lasītāju standarts jau sen ir novecojis. Tagad šajā jomā aizvien straujāk ienāk atraktīvi cilvēki, kuri, protams, spēj pavēstīt arī par pašu galveno - līs vai nelīs, snigs vai nesnigs, līdz ar to kas jāvelk mugurā, dodoties uz darbu. «Es lielākoties mācījos no kolēģiem Kristapa Tālberga, arī Māra Grigaļa. Piemēram, Māris ļoti daudz mācīja nevis par ziņu sagatavošanu, bet to pasniegšanu - retais taču tā īsti klausās, kā viņš pastāstīs par laika ziņām, bet kā viņš uzmetīs pildspalvu, taču arī tas ir jāmāk! Bet to drīkst un var atļauties tikai Māris Grigalis, bet es neesmu viņš un nepretendēju uz šādu statusu - es nevaru iet kadrā tēlot Džeimsa Bonda meiteni, mētāt pildspalvas, lietussargus, ābolus vai vēl kaut ko! Lai kā es censtos šarmēt, ir skaidrs, ka jābūt saturam, jo tās taču primāri ir laika ziņas!» skaidro Rūta. «Šajā ziņā Kristaps ļoti daudz palīdzēja, par to vismilzīgākais paldies: kādu mēnesi pirms tam braukāju no rītiem pie viņa uz ēteru un skatījos, kā viņš šīs ziņas veido. Protams, ja Kristaps var ierasties ap sešiem, tad es braucu krietnu pusstundu iepriekš, sēžu kā ķipis pie datora, skatos un analizēju šīs ziņas. Neesmu vienkārši runājoša lelle, kurai kāds priekšā uzrakstījis ziņu. Man citkārt saka - jums taču tur priekšā skrien tekstiņš! Nē, laika ziņu cilvēkiem nekāda tekstiņa nav, nav špikermašīnas, man šis tekstiņš ir galvā un uz lapām, kuras ir rokā - ja gadījumā iestājas kāds blackout, lai ir kur paskatīties. Skatos meteoroloģisko ziņu lapas, kuras Kristaps man ierādījis - gan latviešu, gan ārzemju, savā galvā un uz papīra, un, kad ir skaidri noformulēta doma, ko es gribu pateikt, tad to arī izstāstu. Tas ir kā savākt no simtiem avotu vienu domu. Iesākumā tas bija tikai izaicinājums, bet ar laiku kļūst aizvien interesantāk un interesantāk!»

Meklē adrenalīnu tiešraidē

Rūta Čivča televīzijā strādā kopš 2010. gada novembra, taču viņas projekti gan ir mainījušies. «Sāku strādāt, mācoties Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē - pazinu Elīnu Doļģi, mēs dejojām vienā tautas deju kolektīvā. Ar viņas palīdzību tiku praksē LNT, un man ļoti, ļoti patika. Man nevienu brīdi nebija mērķa par katru cenu būt teļļukā, bet man vienkārši tik tiešām tur viss patika - gan kolektīvs, gan darbs, tāpēc rāvos un par varītēm centos sevi pierādīt. Elijas ielā jutos kā mājās. Pēc prakses tur paliku un sāku strādāt raidījumā Tautas balss, kur veidoju sižetus. Pēc tam bija raidījums Labvakar, Latvija! - fantastiska kultūras raidījumu platforma, kurā būtībā bijām tie paši kolēģi, kas tagad, piemēram, Oskars [Lepers] un Agnese [Šīrante], producents bija Guntars Gulbiņš, bet Ieva Čakste mums pievienojās nedaudz vēlāk. Mēs veidojām apskatus grāmatām, teātra izrādēm, kultūras personībām - tas bija kaut kas, ko likt pretī LTV tolaik bagātīgākajai kultūras raidījumu programmai. Raidījums kaut kā dabiskā nāvē tomēr nomira - žēl, jo tas tomēr bija kaut kas pavisam cits, pēc sociālās ievirzes raidījums Tautas balss bija laba maize dvēselei.»

Pēc tam Rūta strādāja vēl dažādos LNT projektos, ieskaitot Labestības dienas un Eņģeļi pār Latviju, un pamazām, pamazām sevi pierādīja kā aizvien plašāku iespēju darbinieci. Nu jau kādas trīs reizes viņa tiešraidē vadījusi arī LNT Brokastis - kamēr viena no vadītājām Binnija Ārberga ir bērniņa kopšanas atvaļinājumā. «Jā, protams, vadīt raidījumu tiešraidē ir pavisam cits nekā veidot sižetus, bet darīt abas šīs lietas ir vienkārši superīgi!» līksmo Rūta. «Jo tad tu zini saturu un uzreiz zini, par ko stāstīt. Es arī zinu, ko kolēģi Ieva, Agnese un Oskars dara, nedēļas laikā par to vienojamies, līdz ar to ēterā es jau padziļināti zinu, kas būs raidījumā. Ir forši!» Un kas gan tur foršs - svilināt nervus tiešajā ēterā?! «Citkārt smejamies, ka kaut kas mūsos, TV cilvēkos, nav īsti riktīgi. Adrenalīns, kas rodas tiešraidē, nav ne ar ko salīdzināms. Pirmo tiešraidi es labi atceros: biju Latvijas Nacionālajā operā pirms stila un modes balvu pasniegšanas ceremonijas. Stāvējām kopā ar Guntaru Gulbiņu tiešraidē piecas minūtes, man vajadzēja nointervēt attiecīgus cilvēkus - kājas trīcēja riktīgi, labi, ka to nevarēja redzēt. Neatceros nevienu vārdu, ko toreiz teicu! Šobrīd tiešraide jau ir tikpat kā ierasta lieta, jo daudz vairāk zinu kaut vai tehniski - kā darbojas mikrofoni, ko runāt austiņā utt. Līdz ar to arī tagad, vadot raidījumus, vairs nav lampu drudža, ir tikai patīkams satraukums: kad aiziet laika atskaite pieci, četri, trīs, divi, viens, runājam! sēdi, mazliet trīc rokas, bet ir ļoti forša sajūta. Es nezinu, kas tas ir, pēc kā mēs, šie jocīgie cilvēki, dzenamies.»

Dvēselē dejotāja, izglītota matemātiķe

Rūtai jau vidusskolā bijis skaidrs, ka viņa vēlas studēt žurnālistiku, lai gan mācījusies matemātikas klasē. «Vienubrīd redzēju skolotāju vairāk nekā savu mammu, dzīvojos pa Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu un dažādām olimpiādēm, un man sāka apnikt. Es skaitlīšus sapratu, man tas padevās, bet vienā brīdī tā visa laikam vienkārši bija par daudz. Šajā eksaktajā stāstā vienkārši kaut kas vairs nebija, kā vajag. 12. klasē es visa mācību gada laikā nebiju pat algebras grāmatu izņēmusi no bibliotēkas: matemātikas stundās zīmēju puķītes kladēs, lai arī visus eksāmenus tāpat nokārtoju. Es biju sabiedriski aktīva, klases kultorgs, dejojusi un piedalījusies citās aktivitātēs - no sevis taču neaizbēgsi, kāda tur matemātika?! Lai neapvainojas grāmatveži, daudzi no viņiem arī noteikti ir radoši cilvēki, bet mani šis ceļš nesaistīja.»

Ārpus radošajām aktivitātēm TV žurnāliste ir ievērojama ar to, ka dejo tautas deju ansamblī Rotaļa, kas aizņem diezgan daudz laika, - šis ir viens no vadošajiem tautas deju kolektīviem valstī jau entos gadus. «Pirmdien un trešdien, ja vajag, arī piektdien ir mēģinājumi, bet sestdienās un svētdienās bieži vien notiek koncerti. Nupat atgriezāmies no nometnes Līvānos: bija superīgs laiks, citi sēdēja ārā uz soliņiem un dzēra alu, bet mēs kultūras namā piesvīduši pavadījām visas brīvdienas. Kam man tas viss? Vai ne?! Vēl viens sadomazohisms!» smejas Rūta. «Ai, nu to nevar izskaidrot. Tā ir kā cita pasaule, tā ir mana atbildība pret manu kolektīvu, deja ir viena no manām lielajām mīlestībām - man nepieciešams būt uz skatuves. Dejoju no divarpus gadu vecuma, dažādos bērnu un jauniešu deju kolektīvos - es bez tā savu dzīvi nespēju iedomāties. Mani vecāki visu mūžu dejojuši Siguldas tautas deju ansamblī Gundega, kur viņi arī sadejojās, - starp citu, tā ļoti daudzi Siguldā sadejojas. Jo visi foršākie cilvēki taču dejo!» joko Rūta.

Rūta Čivča

• Dzimusi 1989. gada 8. martā Siguldā;

• Izglītība: Siguldas Valsts ģimnāzija, Rīgas Franču licejs, bakalaura grāds Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē;

• Darba pieredze: Latvijas Neatkarīgās televīzijas raidījumi Tautas balss; Labvakar, Latvija!; LNT Brokastis; LNT ziņu raidījuma 900 sekundes laika ziņu moderatore;

• Hobiji: tautas dejas, arī kalnu slēpošana.