Šotrešdien, 4. maijā, tiks atzīmēta Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena jeb Brīvības svētki, kuras notikumus plaši atspoguļos arī televīzijas. TV3 aicina noskaidrot, kurā Latvijas novadā dzīvo aizrautīgākie svinētāji, savukārt vakarā piedāvā īpašu svētku šovu Es mīlu tevi, Latvija!
Mulsinošie jautājumi
Šovs Es mīlu tevi, Latvija! ekrānos bijis vērojams jau vienpadsmit nedēļu, bet Brīvības svētku vakarā skatītāji ar raidījuma komandu tiksies beidzamo (vismaz šosezon), 12. reizi, lai kopīgi domātu par Latviju. Šova dalībnieki visu laiku ir mainījušies, bet tā vadības triecientrīsvienība ir palikusi nemainīga: vadītājs Artūrs Skrastiņš, kā arī komandu kapteiņi Jana Duļevska un Valters Krauze. Abi arī 4. maija vakarā centīsies stūrēt pašu vadīto četrinieku pretī uzvarai. «Šis raidījums būs ļoti sirsnīgs un patiešām emocionāls - šādas izjūtas nevar iestudēt, tas vienkārši tā notiek. Katrā raidījumā gan rodas kopības izjūta, bet šoreiz tas bija mazliet, tomēr īpašāk. Man ir liels gods būt šajā raidījumā, domāju, ka tas būs īpašs arī skatītājiem,» uzskata Jana Duļevska.
Protams, īpašā raidījumā būs arī īpaši jautājumi. «No dažiem pat samulsām,» atzīst Jana. «Dažkārt ir tā, ja ir grūtāks jautājums, to pat vieglāk atbildēt, bet pie pavisam elementāra viegli var samulst. Labāk varbūt paklusēt un padomāt, pirms šauj ārā atbildi (smejas). Negribas jau izgāzties sabiedrības priekšā, nezinot atbildes uz elementāriem jautājumiem, taču tajā pašā laikā daudzi ir ļoti āķīgi. Piemēram, kādi ir Latvijas trīs simboli? Visi taču zina, ka himna, ģerbonis un karogs, bet kas pirmais nāk prātā? Pareizi, Brīvības piemineklis! Šis bija viens no lielā fināla jautājumiem, sapratu, ka tā nav pareizā atbilde, bet pie sevis teicu - Jana, saņemies (smejas)! Tāpat - es taču zinu, kurš ir Straumēnu autors, taču iesākas uztraukums un tajā brīdī kāda minūte jādomā, lai atcerētos, ka tas ir Edvarts Virza. Parasti pirmā doma beigu galā izrādās pareizāka, bet novirzies no tās, un aiziet domu popurijs - apmaldies tajā un viss. Skatītājiem pie TV ekrāniem varbūt tas viss liekas vienkārši, bet patiesībā tā nemaz nav.»
Jālasa grāmatas!
Iedegusies ar Latvijas izzināšanas mākslu, Jana apstiprina vispārzināmo - jo vairāk kaut ko uzzini, jo vairāk saproti, cik maz patiesībā zini. «Paldies Dievam, ka skolas laikos esmu daudz lasījusi, tagad šīs zināšanas nāk virspusē. Tāpēc es saku - lūdzu, bērniņi, lasiet, jo pašlaik nevarat pat iedomāties, ka tas dzīvē jebkurā gadījumā noderēs! Piemēram, kopā ar bērnu lasīju Imanta Ziedoņa Krāsainās pasakas, un pagājušajā raidījumā tieši bija jautājums par šo grāmatu. Es gan vienalga jau biju piemirsusi, ka ir tāda Dzintarainā pasaka, bet pārējās gan atcerējos. Priecājos, ka biju šo grāmatu pārlasījusi,» nenopietni par nopietno stāsta TV dīva.
Vai tiešām visa šī nezināšana nav tikai producentu spēle, kā jau tas šovos pieņemts, lai padarītu raidījumus interesantākus un līdz ar to celtu reitingus? «Man pēdējā laikā aizvien biežāk jautā - vai tad jūs tiešām nezināt jautājumus, izskatās, ka zināt gan! Nu tiešām - nezinām! Artūrs, mums pat garāmejot, pieslēpj jautājumu lapiņu kā no skolēniem. Ja viss būtu iestudēts, tad taču nebūtu interesanti. Neviens neko speciāli arī neplāno, tā vienkārši notiek.»
Patriote jau kopš mazotnes
TV3 jau ceturto gadu pēc kārtas aicina visus svinēt Brīvības svētkus pēc receptes «skaļi, koši, visi kopā un laimīgi». Šīs akcijas laikā cilvēki tika aicināti iesūtīt nofotografētos un nofilmētos materiālus ar pašu prieka saucieniem, lai vēlāk sarīkotu tādas kā «starpnovadu svētku gaviļu sacensības» un izveidotu skanīgu dāvanu par godu Latvijai. Šajā akcijā vienmēr piedalās arī redzamākie TV cilvēki. «Tā kā mēs [ar Valteru] esam šova Es mīlu tevi, Latvija! vadītāji, tad mazliet tajā iesaistāmies, bet nestāstīšu kā, lai paliktu kāds noslēpums. Tas būs tāds kā prieku atainojums,» Jana ir noslēpumaina.
Viņai pašai gan nekādas īpašās akcijas svētku svinēšanai nav nepieciešamas - teju visās intervijās Jana ir uzsvērusi, ka ir lepna būt latviete un dzīvot Latvijā. Arī svinēt 4. maiju viņa iemācījusies, vēl pavisam maziņa būdama. «Man bija kādi desmit gadi. Daudz par to runāju ar vecākiem un vecvecākiem un situāciju zināju - es biju no tiem bērniem, kas tajā laikā bija barikādēs, vecāki ņēma mani līdzi. Ļoti spilgti atceros, kā vecāki uztraucās un pārdzīvoja, cik ļoti patriotiski viņi bija noskaņoti, kādas sarunas risinājās mājās utt. Protams, maniem vecākiem sajūtas bija citādas, man - pavisam citādas, jo es kā bērns jau to tā neapzinājos. Laikam ejot, to, protams, aizvien vairāk izprotu. Tas, ko ir piedzīvojuši mūsu senči un senču senči, ir bijis ļoti sarežģīts laiks,» tā Jana. «Mēs dažos jautājumos apvienojamies un kļūstam vienoti, bet gribētos, lai tik vienoti būtu vienmēr, lai mēs visi kopā būtu vēl spēcīgāka nācija. Lai cits par citu priecātos un palīdzētu līdzcilvēkiem, jo kaut ko iegūt mēs varam, tikai cits citu pavelkot, cits citam palīdzot. Jo mēs esam maza nācija.» Viņa gan nenosoda tos, kas Latviju ir atstājuši. «Cilvēki pelna naudu citur, taču viņi sūta šo naudiņu uz šejieni - ģimenēm, radiem. Es nekad nepārmetīšu tiem, kas brauc [uz ārzemēm]. Tas nenozīmē, ka viņi nav patrioti! Daudzi vienalga seko līdzi visiem notikumiem, skatās raidījumus utt. - sirdī viņi ir Latvijā! Tas, ka viņi ir aizbraukuši, neko nenozīmē, jo viņi ir aizbraukuši prom darba dēļ, lai izdzīvotu. Tāda ir situācija, mēs visi labi zinām, kas šeit notiek valstiskā un ekonomiskā līmenī. Jā, daži varbūt ir pārangliskojušies vai pāramerikanizējušies, bet vairākums tomēr ir patriotiski noskaņoti un turpina ieaudzināt bērnos mīlestību pret savu dzimteni.»
Svinēs ģimeniskā lokā
Jau gadus trīspadsmit Janai īpaši ir Māmiņdienas svētki, taču Latvijas svētki - vēl ilgāk. «Esmu ļoti lepna par to, ka esmu latviete. 4. maijs un 18. novembris - tās, protams, ir īpašas dienas, taču es gribētu, lai mēs tādi, sirdī lepni, būtu katru dienu. Brīvības svētkos ikvienam novēlu domās vai skaļi, bet galvenais ar pārliecību pateikt: «Es mīlu tevi, Latvija!» Svētkos es būšu kopā ar ģimeni, kas, manuprāt, ir pati galvenā izdevušos svētku un skaistu mirkļu atslēga,» uzsver Jana Duļevska. Iepriekš gan divu dēlu Martina Rodrigo (13) un Niklāva (4) mammai savākt kopā visu ģimeni svētkos bija problemātiski, jo vīrs Rodrigo Laviņš bija aizņemts savās hokejista gaitās kaut kur ārpus dzimtās zemes robežām, taču nu vismaz šajā jomā problēmām nevajadzētu būt. Uz jautājumu, vai Jana vakarā skatīsies šovu Es mīlu tevi, Latvija!, iesākumā atskan apstiprinoša atbilde, bet pēc tam: «Vai, man liekas, ka man tieši tajā vakarā ir darbs... Taču varbūt uz raidījumu paspēšu. Nu, vismaz uz svētku vakariņām.»
Janai tiešām darba ir daudz - viņa vadījusi dejošanas šovus, cepamšovus, humoristu šovus un sazin ko tikai vēl ne. Lielākoties viņai tiek piekarināta humoristes birka, par ko viņa absolūti nesatraucas: «Es neesmu komiķe, taču, ja esmu kādreiz kādam likusi smieties vai sagādājusi pozitīvas emocijas, man ir gandarījums, ka esmu izdarījusi kaut ko labu. Ir bijuši veiksmīgāki šovi, ir bijuši mazāk veiksmīgi, taču visos ir gūta laba pieredze, iegūti labi draugi, paziņas.» Lūgta pasapņot, kurās jomās vēlētos sevi vēl pierādīt, Jana kā pirmo vienalga nosauc šovu Es mīlu tevi, Latvija!: «Tas man ir ļoti tuvs šovs - tiešām! Tas sākotnēji bija liels risks, jo tur tomēr ir jābūt kaut kādām zināšanām - nevaru sacensties ar Valteru Krauzi, kurš tomēr ir desmit gadus zinošāks, tas jāatzīst. Taču es turos, cik vien varu (smejas)! Jā, vēl varētu piedalīties kādā labā filmā, komēdijā vai komēdijšovā. Ja piedāvātu piedalīties kādā filmā kā aktrisei - neatteiktos, kāpēc gan ne! Taču es negribu tagad fantazēt, kā būtu, ja būtu, - kad būtu [piedāvājums], tad es domātu. Esmu cilvēks, kas ar abām kājām stāv diezgan stabili uz zemes.».
