Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Izklaide

MŪZIKA: Pārsteigums no Backflow

PUNKTS VAI DAUDZPUNKTE? Pagaidām Backflow gaitas uz šīs grēcīgās zemes ir beigušās, taču – kas zina, kas zina... No kreisās: Raivis Rubenis, Ēriks Lizbovskis, Jānis Grants un Ernests Lībietis © Publicitātes foto

Pirms daudziem gadiem ļoti perspektīva izskatījās latvju rokgrupa Backflow, kas izdeva albumu, ar panākumiem piedalījās pat starptautiskos konkursos un arī visādi citādi izskatījās ļoti cerīga.

Taču pamazām grupas aktivitātes rimās, līdz pirms pieciem gadiem apdzisa pavisam. Tāpēc vēsts, ka klajā nāk Backflow albums, bija kā zibens spēriens ziemas rītā.

Pabeidza iesākto

Pārlieku lielas cerības par Backflow atjaunošanos gan lolot nevajadzētu – Permanent Issues ir 2010. gadā rakstītais, taču tikai tagad pabeigtais grupas otrais studijas darbs. Pati grupa joprojām eksistē tikai virtuāli, tas ir, internetā, turklāt būtībā to personificē viens pats Jānis Grants (vokāls, basģitāra), kurš ir arī šī albuma izdevējs. «Sākotnēji nebija doma pieķerties un strādāt pie šīs plates, jo mums [kopā ar Jāni Kalniņu jeb Gonzu] šobrīd ir cits projekts, pie kā aktīvi strādājam. Taču mums ar Gonzu vajadzēja paņemt pauzi no sava projekta, nedaudz atiet no tā, lai atsvaidzinātu idejas. Ieraudzījām nepabeigto Backflow albumu – paklausāmies, kas tur ir?! Labs materiāls! Kāda mēneša vai divu laikā to pabeidzām. Mēs tolaik to dzīvajā rakstījām Sound Division studijā, lai saglabātu skanējumu kā koncertgrupai, pamati materiālam bija ielikti, nebija ierakstītas tikai vokāla partijas – to es izdarīju tikai tagad,» stāsta Jānis Grants. «Ja šis albums netiktu izdots, tas vienkārši kaut kur pazustu, bet potenciāli šis ir lielisks gala albums. Gan pašmāju roka cienītājiem, gan angļu mēlē runājošajiem citās zemēs.»

Līdz šim bija pieejama albuma straumēšana visos vadošajos interneta mūzikas veikalos (Deezer, Spotify, iTunes, Amazon, GooglePlay, Tidal utt.), bet tagad tas kādu 500 eksemplāru apjomā iznācis arī CD formātā. «Šos fiziskos diskus var izmantot kā promomateriālu, arī skan tie labāk. Jā, ieguldīju tajos savus līdzekļus, bet – ko darīt, tā tomēr sirdslieta, gribējās visu izdarīt līdz galam, nevar taču to pamest pusceļā! Reiz jau to izdarījām, taču es sapratu, ka tas nav pareizi – ir jācīnās par saviem ideāliem,» prāto mūziķis.

Cerības, kas nepiepildījās

Grupas saknes meklējamas 90. gadu beigās, kad tā vēl pastāvēja ar nosaukumu Mary Jane. «Radās problēmas ar to, ka grupa ar šādu nosaukumu eksistēja teju katrā valstī. Kad sākām braukāt ar koncertiem pa citām valstīm, brauc, kur vien gribi, pretī skan – ā, pie mums arī ir Mary Jane! Turklāt radās problēmas ar to, ka šāds vārdu salikums ļoti bieži aizgāja spamā, jo šis nosaukums ir saistīts ar marihuānu: kaut ko rakstām, bet nesaņemam atbildes, nekādi nespējam sakontaktēties. Pēc tam kāds pastāstīja, ka esot mūsu epastu atradis spama sadaļā. Vēlāk sevi pasniedzām kā jaunu grupu ar citu nosaukumu,» atminas Jānis.

Iesākums bija vairāk nekā cerīgs: labi panākumi koncertos, trešā vieta Berlīnē notikušajā festivālā Battle Of The Bands un uzvara Coca Cola Soundwave Discovery tūrē, kam balva bija dalība prestižajā Coke Live festivālā (2007. gads, Krakova), kur spēlēja arī augsta līmeņa grupas, tostarp Prāta vētra. Pēc Backflow pirmā albuma Love & Peace izdošanas 2008. gadā sekoja divu gadu aktīva koncertēšana, un grupa 2010. gadā atkal devās studijā ar mērķi ierakstīt pamatidejas nākamajam albumam. Taču pamazām viss apstājās. «Ne vienmēr viss iet uz augšu, dažkārt pēc tam sāk iet arī uz leju,» filozofē Jānis. «Radās finansiālas problēmas, turklāt arī skaņu materiāla sagatavošana ievilkās ar miksēšanu, jo ne vienmēr sanāk ierakstīt tik labi, kā gribētos. Nolēmām veidot savu studiju – ja jau nekur nevar ierakstīt tā, kā mēs to vēlētos, turklāt visur nepieciešami lieli līdzekļi, tad darīsim to paši! Mums pievienojās Jānis Kalniņš, kas savulaik spēlēja ģitāru grupā Fact – Mary Jane laikos viņš mums bija skaņu operators un producents. Pamazām čaļiem interese sāka zust, arī motivācija samazinājās. Ja Mary Jane pastāvēja idejas vārdā, tad Backflow būtībā jau tika radīts kā relatīvs biznesa projekts – ar domu, ka varbūt tomēr sanāks [izlauzties uz Rietumiem]. Taču nebija tik viegli. Mēs gan vēl cīnījāmies par albuma izdošanu, taču radās aizvien vairāk grūtību, un 2011. gada beigās viss apstājās.» Nu jau vairāk nekā četrus gadus Backflow nekoncertē un būtībā arī nepastāv.

Ja būs interese, būs grupa

Backflow savulaik sastāvēja no lieliskā četrinieka – bez Jāņa Granta sastāvā vēl bija arī Ernests Lībietis (ģitāra, vokāls), Raivis Rubenis (ģitāra) un Ēriks Lizbovskis (bungas). Par Raivi muzikālā ziņā šobrīd ziņu nav, Ēriks spēlē leģendārajā grupā Inokentijs Mārpls, savukārt Ernests atjaunojis Mary Jane (kopā ar atraktīvo basisti Baibu Norlindi un tehnisko bundzinieku Paulu Ozolu jeb Čirku), kas ne pārāk bieži, tomēr ik pa laikam koncertē. «Pirms albuma iznākšanas, protams, paziņoju par to arī pārējiem – viņiem tas bija baigais pārsteigums!» smejas Jānis. Starp citu, dziesma Broken skan Radio Naba, tā pat iekļuvusi topos, savukārt šobrīd top video dziesmai Collective Soul, kas tiks izplatīts interneta vietnē Youtube. «Kur gan citur! Par televizoru – es pat nezinu, kāds to vēl skatās?! Es, piemēram, ne! Labi, vakar biju ciemos pie viena čoma, tur stūrī rēgojās televizors, tad nedaudz to paskatījāmies,» smejas Jānis.

Viņa paša prioritāte ir kopprojekts ar Gonzu (abi kopā darbojas arī pašu izveidotajā studijā), kura nosaukums gan vēl netiek atklāts. «Skanēs citādāk [nekā Backflow], bet uz roka pusi tāpat būs. Esam multiinstrumentālisti, spēlējam visu! Vieglāk tā nekā pēc tam mocīties, sarunājot ģitāristu vai bundzinieku: vienu vakaru viņš grib spēlēt, bet jau otrā visam atmet ar roku – sorry, veči, čau! Pamazām šis projekts virzās uz priekšu – dziesmas mums ir,» informē Jānis. Taču pilnībā iespējamību atjaunot arī Backflow viņš nenoliedz. «Es nesaku, ka grupai ir pielikts punkts, taču man tas šobrīd ir tikai viens no projektiņiem. Man savulaik bija viena grupa, es darbojos tikai vienā virzienā, bet šobrīd to ir vairāki. Ir doma albumu Permanent Issues aizsūtīt arī uz ārzemēm, daļēji arī tāpēc bija vajadzīgs šis fiziskais formāts. Ne uz ko nepretendēju, taču, ja albums ir, kāpēc nepamēģināt?! Cilvēki [internetā] to klausās, nāk atsauksmes arī no ārzemēm. Jau bijuši arī piedāvājumi atkal spēlēt, bet es vēl domāju, ko darīt. Ja klausītājiem interese būs, tad arī grupa būs – ar tiem pašiem mūziķiem vai citiem.».