Idejas brīvdienām
LATVISKUMA STIPRINĀTĀJAS
Labā ziņa Ingunas Baueres daiļrades cienītājiem – klajā nākusi romānu cikla Ne zelts, bet putekļi otrā grāmata Hernhūtiešu meitas. Šis ir vēstījums par tām latviešu lauku sievietēm, kuras savā bērnībā vienas no pirmajām sāka apmeklēt skolas, jo iepriekš meitenēm tas bija liegts. Divas Marijas – Bišere un Laimiņa – bija Vidzemes guberņā ietilpstošās Jaunpiebalgas draudzes saimnieku meitas, kuru senču dzimtās valdīja 19. gadsimta vidū vēl dzīvais hernhūtiešu ticības gars, darba tikums un morāle. Abu dēli – ekscentriskais otas mākslinieks Kārlis Miesnieks un melanholiskais komponists Emīls Dārziņš – Latvijas brīvvalsts nodibināšanās laikā kļuva par nozīmīgām personībām tautas kultūras vēsturē. Viņu mātēm katrai savs ceļš, kam kopīgs sākums – pelēkais lūgšanu namiņš gleznainās Piebalgas meža ielokā.
OSKARU PRETENDENTES ATRĀDĀS SKATĪTĀJIEM
No šīs nedēļas Latvijā skatāmas vairākas filmas, kuras pretendē arī uz prestižo ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars. Četras nominācijas Oskaram ir filmai Dāņu meitene, kas vēsta par pirmo dzimuma maiņas operāciju pasaules vēsturē. Viss aizsākās nejauši, kad dāņu mākslinieka Einara Vegnera sieva, māksliniece Gerda palūdza vīru pozēt sieviešu drēbēs – sasirgušās modeles vietā. 1931. gadā pasauli pāršalca šokējoša vēsts – Einars kļuva par pirmo vīrieti, kam veikta dzimuma maiņas operācija. Filmas pamatā – patiesi notikumi. Vienā nominācijā balvai Oskars izvirzīta filma Trumbo, arī tās pamatā ir patiesi notikumi. Filma vēsta par Daltonu Trambo – vienu no visu laiku veiksmīgākajiem Holivudas scenāristiem, vismaz divu kino vēsturē nozīmīgu filmu – Romas brīvdienas un Spartaks – scenārija autoru. Un vēl no šodienas Latvijā skatāma Oskaram izvirzīta dokumentāla filma Klusuma skatiens. Filmas pirmizrāde notika Venēcijas kinofestivālā, kur tā tika atzīta par labāko filmu. Šī filma ir režisora veidotā filmu diptiha otrā daļa; pirmā filma Nogalināšanas anatomija savulaik kļuva par kino sensāciju, saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu, kā arī tika nominēta Oskaram.
SPĒLES AR PORCELĀNU
Rīgas Porcelāna muzejā atklāta Daces Blūmas personālizstāde Burtu spēles uz porcelāna. Tajā aplūkojamas mākslinieces veidotās grafiskās kompozīcijas uz porcelāna šķīvjiem, izmantojot burtveidolus un to elementus. Māksliniece ir sākusi pētīt burtu grafiku padziļināti un pasniegusi to arī Valmieras Mākslas vidusskolā. «Pašreiz es varu droši teikt, ka sāku nojaust, ko es par burtiem nezinu. Bet to, ko ir izdevies uzzināt, gribas pārbaudīt un likt lietā pašai, kā arī pastāstīt citiem gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,» saka Dace Blūma. Skatītājam izstādē pavērsies krāsainas grafiskas kompozīcijas – «burti, kam ienākt telpā palīdz porcelāns», skaidro māksliniece.
METEŅU LAIKS
Sestdien, 6. februārī, Kalnciema kvartālā notiks meteņu karnevāls jeb latviešu tradīcijas Venēcijas karnevāla noskaņās. Meteni visi gaida ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris. Lai to sagaidītu, notiek masku gājieni, jautras dziesmas, dejas un joki. Savukārt kristīgajā tradīcijā šajā laikā notiek atvadas no laicīgās dzīves priekiem, un tam seko gavēnis. Karnevāls latīniski carnem levare nozīmē «atņemt gaļu», tāpēc jāpaspēj pirms tam vēl izbaudīt laicīgās dzīves baudas mirkļus – izēšanos un iztrakošanos pirms gavēņa atsacīšanās laika. Laikā, kad Latvijā atzīmē Meteņus, Itālijā norisinās pasaulē slavenais Venēcijas masku karnevāls. Tradīcijām mijoties, svinību ietvaros tirdziņā notiks «maskošanās», bērni varēs cept bļīnus (tradicionālās rudzu pankūkas) latgaliešu stilā, tiks ēsta branga zupa, kas tiks vārīta uz ugunskura, iets rotaļās kopā ar folkloras draugu kopu Skandinieki, savukārt itāļu kultūras centrs aicinās lielus un mazus uz radošo darbnīcu, kur varēs sev izgatavot krāšņu Venēcijas stila masku.
