Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: Anna Kijevā - "Māsa"

© publicitātes

Ja tiktu rīkots konkurss par pašu oriģinālāko latvju grupas nosaukumu, „Anna Kijevā” droši vien būtu ārpus konkurences. „1906.gadā sāka nomierināšanas stratēģiju, kurā cara ģenerāļu vadītās soda ekspedīcijas ieviesa sistemātisku masveida teroru.

Arī kāds Žanis nonāca cara kazaku aplenkumā un slēpjoties šķūnī, situācija likās bezcerīga. Tomēr, izlavoties cauri armijas rindām, viņam dzīvību izglāba kāda vietējā meitene. Vēlāk viņa bija zināma ar pseidonīmu Anna Kijevā,” lūk, tāda ir šī nosaukuma leģenda. Pieņemsim, ka tā arī ir. Grupa izveidota 2013. gadā, tās sastāvā ir Jānis Januševskis (ģitāra, vokāls), Kārlis Tone (bass, vokāls) un Artis Avotiņš (bungas). Pirmais ieraksts „Maldās” tika izdots 2014. gadā, tagad kārta otrajam: abi rakstīti Valmieras „Hodila Records” pie Ģirta Laumaņa jeb Lomika, abi ir pieejami grupas „bandcamp” vietnē, tiesa, „Māsa” esot manīta arī vinila plates formātā (kādi 200 eksemplāri). Jāatzīst, ka albums ir „ar bārdu”, tas nācis klajā jau pagājušā gada vasarā, taču apskatnieks ar šo garadarbu iepazinās tikai pavisam nesen, kad tas bija iesniegts Latvijas Metālmūzikas gada balvai. Un tas ir tā vērts, lai par to pavēstītu plašākai publikai. Labs „hārdkors”, kas skan tā, it kā grupām „SoundArcade” vai „Tesa” būtu zudis viņu muzikāli depresīvais noskaņojums.

PAR. Lai gan albumā ir tikai septiņas dziesmas, to vidū var atrast vismaz četrus ļoti labus gabalus, turklāt arī pārējiem nav ne vainas. Kā pirmo šajā sarakstā gribētos likt lēni velkošo un noslēgumā histērisko dziesmu „Nesaule” – it kā nekā tāda tajā nav, tomēr prasās to klausīties atkal un atkal. Tad vēl trauksmainie un enerģiskie „Trūkumi”, tāpat arī „Sev” un „Dubļainā”. Arī savus instrumentus trijotne pārvalda labi, nudien prieks klausīties!

PRET. Skanējums apzināti ir padarīts maksimāli „netīrs”, bet brīžiem tas ir tik pārspīlēti, ka sāk jau krist uz nerviem.