Lai gan pēc grupas nosaukuma varētu spriest, ka šī ir kāda komanda no štatiem, mūsu pašu bāleliņi vien ir – it kā no Rīgas, it kā no Krāslavas. Izveidota akurāt pirms diviem gadiem, spēlē, pēc pašu domām, „blues rock & rock’n’roll”, bet patiesībā vecās skolas smago roku un nelielām blūzroka piedevām.
Grupas līderis ir vokālists/ģitārists Jānis Drēģeris, kurš pēc enerģijas, ekspresivitātes un mazliet arī vizuāli atgādina Ati Ieviņu no „Colt”. Soloģitārists – Gunārs Cauņa, bundzinieks – Kaupo Ouzurakis, bet četru stīgu pavēlniece ir basa lēdija Tatjana Nizjuļko, kura spēlē arī „Laimas muzykantos” – spējīga jauna dāma, baltkrieviete pēc tautības. Grupas nosaukums radies, iedvesmojoties no leģendāro „Kiss” hita „Detroit Rock City”, bet skanējumā ietekmes meklējamas „AC/DC”, „Deep Purple”, „Led Zeppelin” un tamlīdzīgu grupu daiļradē. Protams, „Origins” ir grupas debijas albums, tas tika izvirzīts arī Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvai „Zelta mikrofons”, taču sīvajā konkurencē pirmajā pieciniekā neiekļuva. Pērn „WDG” par sevi gluži labu iespaidu atstāja arī mūzikas un mākslas festivāla „Bildes” jauno grupu un jau pieredzējušo mākslinieku kopkoncertā – viņiem pārī ietrāpījās Normunds Jakušonoks. Starp citu, grupa savā „facebook” kontā publicējusi satraucošu ziņu, kas skar praktiski vienīgās latviskās oāzītes Daugavpilī, kluba „Artilērijas pagrabi” iespējamo nākotni. „Mēs, grupa „Wild Detroit Gang” esam daļa no Daugavpils kluba „Artilērijas pagrabi” („AP”), tur noritējuši mūsu paši pirmie mēģinājumi un koncerti. Dzirdot to, ka tagad klubam draud slēgšana, tas mūs skar tiešā nozīmē. Kluba slēgšana nopietni apdraud „underground” kultūru Daugavpilī. Roks, hārdroks, „metāls”, un citas blices nekad neskanēs pārējos Daugavpils klubos un bāros ar tādu atdevi, kādā tas ir „AP”. Mēs esam daļa no „AP”, mēs pret slēgšanu. „AP” turas līdz galam, jo cīņa vēl nav galā!”. Eu, tiešām slēgs? Tas nu gan nebūtu lāgā, turklāt visam Latgales reģionam...
PAR. Ja jau visā „zelta mikrofonu” tīkotāju pulkā „WDG” ar kaut ko iekrita ausīs, tātad kaut kas tajā visā ir – sprigans, nepieradināts roks ar labām ģitārām, kuras nepārtraukti kurina tempu un notur enerģiju sešu „Red Bull” bundžiņu līmenī. „Dzīvajā” šī grupa varētu skanēt pat ļoti interesanti (viņi labi izklausītos uz vienas skatuves, piemēram, ar „Rebel Riot”), taču arī albumā ir OK. Noteikti noklausīties ieteicams dziesmas „Wild Detroit”, „Deal At Night” un/vai „Burn The Witcher”, taču pati labākā ir „Metal Thunder”. Klausāms darbs, pat ļoti.
PRET. No skanējuma viedokļa baisi neapstrādāti, taču tas ir labojami. Neizprotama ir albuma vidusdaļa ar balādi „Eternal” un instrumentālo „Lady In The Dark” – abas bez sirdsapziņas pārmetumiem var izmest urnā. Pārāk samocīta šķiet arī diska beigu daļa, kurā lielāks uzsvars likts uz blūza elementiem.
