«Strādājot un rakstot es vispār nedomāju ar galvu. Labojot tekstus, es arī nedomāju loģiski. Visus šos gadus es darīju tikai vienu – ļāvu sev būt mazai meitenei, kurai svarīga ir tikai viena lieta, ko runā un jūt mana sirds. Tāpēc, ja rakstot mana sirds smējās, es zināju, ka smiesies arī mans lasītājs, ja mana sirds raudāja, tad raudās arī viņi. Ziniet, tieši tā izrādījās mana panākumu atslēga. Tā kļuva par veiksmi, ka Harijs Poters kļuva par tik daudzu bērnu un pieaugušo mīluli visa pasaulē,» sevi raksturo pasaulslavenā britu rakstniece un pusaudžu burvju sāgas par Hariju Poteru radītāja Dž. K. Roulinga (50).
Strauji tuvojas jaunais mācību gads, kad pilsētās atgriežas bērni, lai uzsāktu savas skolas gaitas. Bez liekas pompozitātes un skaļām svinībām vasaras beigu cēlienā apaļu jubileju svinēja pasaulslavenā britu rakstniece Dž. K. Roulinga, kuras grāmatas nešaubīgi ir bijušas daudzu jauniešu vasaras brīvlaika lasāmviela un ne tikai bērnu.
Ar puisēna Harija Potera un viņa draugu piedzīvojumu sēriju ir izaugusi vesela gadsimtu mijas paaudze. Arī šodien interese par to nav zudusi. Romānu cikls savus lasītājus ieved aizraujošā maģijas un burvestību pasaulē, bērnības piedzīvojumu atmosfērā, centrā izvirzot tādas morāles vērtības kā uzticība, draudzība, nodevība un mīlestība.
Britu rakstnieces Roulingas grāmatu sērija par jaunā burvja Harija Potera piedzīvojumiem izpelnījusies visdažādākās literatūras balvas, bet grāmatu eksemplāru pārdošanas apjomi pasaulē pārsnieguši 400 miljonus. Šodien Roulinga ir visvairāk pārdotākā literāte Lielbritānijā, kuras finanšu peļņa pārsniedz 238 miljonus britu sterliņu mārciņu. 2008. gadā daudzi prestiži izdevumi ierindoja literāti 12 bagātāko Apvienotās Karalistes sieviešu sarakstā. Viņas bagātības mērāmas 560 miljonu britu mārciņu apmērā.
Reiz, sensenos laikos…
Džoanna Ketlīna Roulinga ir dzimusi Jītsā Glosteršīras grāfistē Anglijā. Viņas tēvs bija inženieris «Rolls-Royce» uzņēmumā, bet māte – pusfrancūziete un skotiete – audzinājusi mājās savas meitas. Roulingas daiļrades pētnieki zina stāstīt, ka meitene jau agrā bērnībā mīlējusi izdomāt visdažādākos fantāziju stāstus, bet jau sešu gadu vecumā uzrakstījusi savu pirmo pasaku. Tās galvenais varonis esot bijis trusītis vārdā Trusis, kurš daudz slimojis, bet allaž viņam līdzās esot bijuši uzticami draugi, kā arī to regulāri apciemojusi milzu bite – Bites jaunkundze. Tāpat ir zināms, ka bērnībā Roulinga esot bijusi rudmataina, vasarraibumaina, tuvredzīga un nesportiska meitene. Laikā, kad viņas viennaudži izdzīvoja bērnības piedzīvojumus un atgadījumus dzīvē, meitene tos sev izdomājusi pati un dzīvojusi savā fantāziju pasaulē. Par pusaudzes kaislību kļuvusi lielā interese par angļu un franču valodu, kā arī lingvistiku, literatūras un kultūras vēsturi.
Pabeigusi Ekseteras universitāti un ieguvusi bakalaura grādu literatūras un mākslas zinātnē, Roulinga pārcēlās uz dzīvi Londonā. Tur viņa visai bieži mainīja darbavietas, kuru starpā bija arī starptautiskā cilvēktiesību aizsardzības organizācija «Amnesty International». Organizācijā Roulinga darbojās kā zinātniskā līdzstrādniece un sekretāre – tulks. 1991. gadā 26 gadu vecumā Roulinga devās uz Portugāli, kur pasniedza angļu valodu. Tieši Portugālē Džoanna sākusi rakstīt savu pirmo romānu, tomēr savus divus pirmos mēģinājumus literatūras laukā pati izbrāķējusi un izmetusi atkritumu kastē. Kādā intervijā Roulinga atklāja, ka ideja par romāna varoni, tumšmatainu puiku ar brillēm, kurš atklājis savas burvja spējas, prātā esot ienākusi pavisam nejauši, kad 1990. gadā sēdējusi sastrēgumā vilcienā Mančestra–Londona.
Visus noslēpumus neatklāj
«Es tiešām nevaru pateikt, kā piedzima šī ideja. Zinu tikai to, ka sākās tā ar Hariju – zēnu un pēc tam galvā radās visi pārējie personāži un situācijas,» taisnojusies Roulinga. Neapšaubāmi rakstniece liekuļo un literatūras zinātāji prāto, ka ideja par tik populāru kļuvušo Potera sāgu nevar tā vienkārši uz līdzenas vietas rasties. Roulingas trumpis esot bijušas perfektās un padziļinātās britu un pasaules kultūras zināšanas. Tāpat kā maģiskajā grāmatu ciklā notiekošais un uzrakstītais nepavisam nav nejaušs. Pēc mātes nāves 1990. gada decembrī Roulinga savu personāžu pārvērta par bāreni, kurš skumst pēc saviem vecākiem. Harija Potera tēls ir arhetips – bārenis, kura izcelsmi apvij noslēpumainības aura. Atcerēsimies kaut vai grieķu mītu varoņus, kā Zevs vai Edips, līdz pat Lūkam Skaivokeram no 20. gadsimta kinosāgas «Zvaigžņu kari». Harijs dzīvo ar ļauniem un viņu nemīlošiem audžuvecākiem kā tāds 21. gadsimta «pelnrušķītes» vīrišķais iemiesojums. Lai lasītājs iežēlotos un iemīlētu varoni, viņam vajadzēja apbrīnot tā spējas un just ziņkāri par tā izcelsmes noslēpumu. Visas šīs pazīmes tad arī ir apkopotas Potera varonī. Līdzīgi ir arī ar pārējiem Harija uzticamajiem draugiem – Ronu Vīzliju, Hermioni Greindžeri un citiem tēliem. «Hermiones tēls ir mana kopija 11 gadu vecumā, ar ko sevišķi nelepojos,» reiz izteicās Roulinga, atzīstot, ka bērnībā bijusi tāda pati kaitinoša erudīte un pašlepna teicamniece.
Portugālē aizsāktais romāns tika uzrakstīts un pabeigts Edinburgā Skotijā. Neapšaubāmi Skotijas daba, leģendas un folklora tāpat kā citu tautu mitoloģiskie tēli organiski iekļāvās Roulingas jaunradītajā burvju skolas Cūkkārpas maģiskajā pasaulē. 1995. gadā topošā rakstniece romāna atsevišķas nodaļas nosūtīja dažām izdevniecībām Lielbritānijā, un tikai 1997. gadā pirmā Potera grāmata «Harijs Poters un Filosofu akmens» iegūla grāmatnīcu plauktos. Interesanti, ka romāna manuskriptu noraidīja veselas septiņas izdevniecības un tikai astotā – «Bloomsbury» to laida klajā ar 1000 eksemplāru lielu tirāžu. Izdevēji, lai nezaudētu galveno pusaudžu zēnu lasītāju auditoriju, kas nelabprāt lasītu sievietes sarakstītu tā saucamo «meiteņu» grāmatu, uz vāka izvietoja neitrālos «J. K. Rowling» iniciāļus. Tā kā rakstniecei nebija otrā vārda, iniciāli «K» viņa izvēlējās par godu savai vecmāmiņai Ketlīnai. 1998. gadā dienas gaismu ieraudzīja otrais romāns «Harijs Poters un Noslēpumu kambaris», bet nākamajā gadā jau «Harijs Poters un Azkabanas gūsteknis». Cikla ceturtā grāmata «Harijs Poters un Uguns biķeris» tika publicēta 2000. gadā ar tolaik rekordlielu tirāžu Lielbritānijā – viens miljons eksemplāru. Piektā un sestā cikla grāmata par Harija Potera piedzīvojumiem tika laistas klajā attiecīgi 2003. un 2005. gadā, bet noslēdzošā daļa «Harijs Poters un Nāves dāvesti» iznāca 2007. gadā. Interese par katru jauno romānu cikla grāmatu pieauga ģeometriskā progresijā. Potera sāga tika tulkota 67 pasaules valodās.
«Ilgi pati nevarēju saprast, kāpēc tieši es atšķirībā no citiem atzītiem un ietekmīgiem rakstniekiem izpelnījos tik neticami lielu veiksmi un panākumus. Tā ir veiksme vai pārbaudījums? Vai tas ir avanss, kuru man nāksies atstrādāt un nopelnīt citās dzīvēs? Bet pēc tam nāca apskaidrība, kura bija tik precīza un saprotama, ka varu atklāt to arī jums. Proti, atšķirībā no daudziem citiem autoriem es nekalkulēju veiksmes formulu, vēl jo vairāk savu romānu komerciālos panākumus. Es nekad neplānoju savus romānus, apbruņojusies ar «zelta recepšu» krājumu, psiholoģijas mācību grāmatām, lai izskaitļotu teikumu, ainas vai sižetu iedarbību uz lasītāju prātiem. Vēl vairāk, strādājot un rakstot es vispār nedomāju ar galvu. Ja rakstot mana sirds smējās, es zināju, ka smiesies arī mans lasītājs, ja mana sirds raudāja, tad raudās arī viņi. Ziniet, tieši tā izrādījās mana panākumu atslēga. Tā kļuva par veiksmi, ka Harijs Poters kļuva par tik daudzu bērnu un pieaugušo mīluli visā pasaulē,» izsakās pati autore.
Nekas jau nebeidzas
Ar Harija Potera romānu ciklu nenoslēdzās Roulingas spožā literātes karjera. Rakstniece rīkojās ļoti pārdomāti un gudri, nevēloties ekspluatēt tikai savu izcilās pasaku rakstnieces jauniešiem un pieaugušajiem slavu. Ar savu īsto vārdu viņa 2012. gadā laida klajā traģikomisku stāstu «Nejaušā vakance». Stāsta centrā ir kādas izdomātas Anglijas rietumu mazpilsētas Pegfordas iedzīvotāju dzīve pēc tam, kad gluži negaidīti no dzīves aiziet vietējās pašvaldības vadītājs. Berija Fērbrotera pēkšņā nāve aizsāk notikumu lavīnu, kura atsedz atbaidošo degradācijas pakāpi, kas slēpusies aiz šķietami idilliskās mazpilsētas spožās fasādes. Cīņa par «nejaušo vakanci», nelaiķa atbrīvoto amata krēslu, ir tikai viens no slāņiem literārajā darbā. Netrūkst sāpīga paaudžu konflikta starp neveiksmīgiem vecākiem un ciniskiem tīņiem, ir gan virkne nelaimīgu mīlestību un brūkošu laulību, gan dziļu apātiju veicinošais kultūras dzīves vakuums mazpilsētā. Roulingas talants meistarīgi savērpt sižeta pavedienus stāstā izpaudās tikpat spilgti kā Potera grāmatās. Tas ir traģikomisks stāsts ar traģisku finālu un par to, cik ļoti cilvēki nemāk, neprot un negrib dzīvot pašu dzīvi. Pēc stāsta motīviem televīzijas kompānija BBC uzņēma trīs sēriju garu seriālu, kas pirmizrādi piedzīvoja šā gada pavasarī.
Uzskatot, ka slava bremzē radošo izaugsmi, Roulinga sāka rakstīt arī ar vīrieša pseidonīmu Roberts Golbraits. Ar šo vārdu klajā laisti jau divi detektīvromāni. Golbraita pirmā grāmata «The Cuckoo’s Calling» 2013. gadā kļuva par bestselleru, kad atklātībā nonāca ziņas, ka tā autore patiesībā ir Roulinga. Pēc gada sekoja nākamais sērijas romāns «The Silkworm». Trešais romāns «Career of Evil» tiks izdots šā gada 22. oktobrī. Golbraita sērijas trešajā grāmatā turpināsies stāsts par privātdetektīvu Kormoranu Straiku un viņa asistentu Robinu Ellakotu. Dažas stundas pēc Roulingas paziņojuma sociālajos tīklos gaidāmā grāmata jau bija kompānijas «Amazon» iepriekšpārdošanā vispieprasītāko grāmatu topā. Pati autore ir pavēstījusi, ka detektīvu sērija, kuras centrā ir detektīvs Kormorans Straiks, noslēgsies ar ceturto grāmatu nākamgad.
Dzīvoja trūkumā uz sociālo pabalstu rēķina
2001. gadā Roulinga kļuva par ārsta anestezeologa Nila Marija sievu. Pārim 2003. gadā pasaulē nāca dēls Deivids, bet 2005. gadā – meitiņa Makenzija. Roulingai ir arī meita no iepriekšējām attiecībām Džesika, kura piedzima 1993. gadā. Roulingas pirmās laulības ar portugāļu televīzijas žurnālistu Horhi Arantesu ilga tikai 13 mēnešus. Džoannas Roulingas pirmais vīrs bijis visai vardarbīgs un cietsirdīgi izturējies pret topošo literāti. Kādā intervijā Roulinga atklāja, ka ģimenē pārdzīvotās vardarbības dēļ bieži esot domājusi par pašnāvību un cietusi no smagas depresijas. Turklāt tieši ļaunā vīra tēls vēlāk radis izpausmi Potera sāgas tumšāko tēlu Azkabanass cietuma uzraugu – atprātotāju, kuri izsūc cilvēku dzīvotgribu – veidolā. Meitas Džesikas nākšana pasaulē bija pirmais saules stars nomocītās sievietes dzīvē, un pasaka par mazo puisēnu – burvi ir radīta tieši viņai. Pēc laulības šķiršanas rakstniece pārcēlās pie savas jaunākās māsas Skotijā un lielākoties dzīvoja trūkumā, kā arī uz sociālo pabalstu rēķina. Viņai nācies staigāt pa pilsētas ielām ar raudošu bērniņu ratos un, kad tas beidzot norimis un iemidzis, mesties tuvējā Edinburgas kafejnīcā, lai turpinātu rakstīt topošo bestselleru.
«Man bija dievinātā meita Džesika, veca rakstāmmašīna un grandioza ideja. Pateicoties šiem stiprajiem pīlāriem, man izdevās izmainīt savu dzīvi,» kādā intervijā medijiem atklāja Roulinga. Šodien Ketlīna Roulinga ir atzīta literāte, aktīva sabiedriskā darbiniece un piemērs tam, kā no vienkārša cilvēka piecu gadu laikā kļūt par multimiljonāri. Turklāt lielāko daļu savu ienākumu Roulinga ziedo labdarībai, atbalstot fondus un iniciatīvas, kas cīnās ar nabadzību un slimībām visā pasaulē. Roulinga ir arī talantīga britu sieviete, kurai ar savu Potera sāgu izdevās reanimēt bērnu un jauniešu literatūras sfēru un tirgu ne tikai Lielbritānijā, bet arī visā pasaulē. Ko vien liecina fakts, ka tādi slaveni rakstnieki kā Stīvens Kings un Džons Ērvings vērsās pie rakstnieces ar lūgumu saglabāt literārā varoņa Harija Potera dzīvību poteriādes romānu sērijas noslēgumā.
Interesanti:
Džoanna Roulinga dzimusi 1965. gada 31. jūlijā Anglijā
Balvas:
Vairāku Eiropas literāro prēmiju laureāte, tostarp 2010. gadā saņēmusi Hansa Kristiāna Andersena balvu (Dānija). Vairākkārtēja Lielbritānijas literārās prēmijas un grāmatizdevēju asociācijas laureāte.
Džoannas Ketlīnas Roulingas slavenākie citāti
«Patiesība – tā ir skaista un briesmīga lieta, un tāpēc pret to ir jāizturas ar īpašu piesardzību.»
«Reiz uz ielas mani uzrunāja apmēram 20 gadus veca meitene. Viņa parādījās no nekurienes un noteica: «Jūs esat mana bērnība.» Tie bija labākie vārdi, ko man ir nācies dzīvē dzirdēt.»
«Gribētu palikt atmiņās kā cilvēks, kurš ir izdarījis pilnīgi visu ar to talantu, kas viņam ir ticis dots.»
«Domāju, ka vēlos pavadīt vēl vienu dienu ar Hariju. Es viņu uzaicinātu pusdienās un palūgtu piedošanu par visu, ko viņam esmu likusi pārdzīvot.»
«Mums nav vajadzīga maģija un burvji, lai pārveidotu savu pasauli. Mums ir vajadzīgs tikai tas spēks, kas mīt mūsos pašos.»
«Nav pareizi aizrauties ar sapņiem un aizmirst dzīvot.»
«Sāpes ir tikpat cilvēciska lieta kā elpošana. Liktenis ir vārds, kas tiek bieži lietots, atskatoties uz izvēli, kurai bijušas dramatiskas sekas.»
«Pagātne ir pārāk smaga nasta, lai to visur nēsātu līdzi. Reizēm tā ir jāaizmirst rītdienas dēļ.»
