Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Jakovam Rafalsonam jeb pašmāju populārā seriāla «UgunsGrēks» Vadima lomas atveidotājam aizvadītais vasaras atvaļinājums izvērties piedzīvojumiem bagāts. Vispirms viņš ar sievu Gaļinu pabijis trīsdesmitdienu braucienā pa Itāliju, Čehiju un Poliju, bet pēc tam, draugu uzaicināts, devies ceļojumā uz Norvēģiju.
Pa ceļam paliek bez riteņa
«Draugi piedāvāja, un es ar lielāko prieku piekritu braucienam uz Norvēģiju. Tas bija negaidīti, jo nekad nebiju bijis šajā ziemeļu zemē. Bija liels prieks,» stāstu uzsāk Rafalsons. «Vispirms no Rīgas ostas ar «Tallink» kruīza prāmi «Isabelle» devāmies jūrasceļā uz Stokholmu. Nonākuši galapunktā, mēs, piecu cilvēku kompānija, ar busiņu, kurā bija viss sadzīvei nepieciešamais, devāmies uz Norvēģiju. Ceļā nobraucām 800 kilometru. Tas ir ļoti daudz. Kad jau bijām Norvēģijā, mūsu autobusam nokrita ritenis. Turpat uz šosejas stopējām automašīnas. Brīnumainā kārtā apstājās kāds puisis no Rīgas un mums palīdzēja. Pazaudējām apmēram pusotru stundu, bet devāmies tālāk. Mūs arī apturēja robežsardze. Viņi izņēma no busa un pārskatīja visas līdzpaņemtās lietas un produktus, bet pases gan nevajadzēja uzrādīt. Tā kā viss bija kārtībā, varējām turpināt ceļu,» atminas aktieris.
Braucējus galapunktā sagaidījis brīnišķīgs latviešu puisis Raivo, kurš Norvēģijā jau mīt desmit gadu: «Viņa sievai nupat piedzimis bērniņš. Raivo kā gids izvadā pa Norvēģiju atbraukušās latviešu grupas.»
Rafalsons atzīst, ka skaisti ir redzēt un apceļot citas valstis. Taču mīļo Rīgu un Latviju viņš nevēlētos mainīt pret dzīvi citā Eiropas valstī, nosaka aktieris.
Ar kuteri dodas pēc lielā loma
Norvēģijas daba, viņaprāt, ir skarbs skaistums. «Laiks bija tik auksts, ka likās, ir oktobris. Bet tās bija tikai jūlija beigas,» viņš stāsta.
Latvietim Raivo pieder vairākas laivas un liels kuteris. «Ar kuteri izbraucām Atlantijas okeānā. Apbruņojušies ar spiningiem un makšķerēm, gribējām noķert arī kādu zivi. Raivo mūs visu laiku informēja, kāds ir dziļums – bija gan 300, gan 400 metru. Ķēriens bija labs, jo nozvejojām mencu, skumbriju, jūras līdaku un elektriskos zušus, kā arī saidu. Savukārt ar Norvēģijas lasi mūs uzcienāja Raivo. Mani vispār pārsteidza Raivo sirsnība un labestība. Nevajadzēja neko tēlot, un varējām mierīgi atpūsties,» tā ceļotājs.
Rafalsons dižojas, ka pats noķēris apmēram pusotru metru garu mencu, kura mitusi 70 metru dziļumā. Bijis fiziski smagi to izcelt. Kad izbraukuši krastā, draugi to palīdzējuši notīrīt. Interesanti, ka Norvēģijā ir citādākas zivis nekā Latvijas ūdeņos. Turklāt tās arī vieglāk notīrīt, jo neesot zvīņu. «Esmu kaislīgs makšķernieks, un mēs bieži ar draugiem dodamies uz Lielupi makšķerēt. Diemžēl tik bieži, cik vēlētos, nevaru atļauties, jo sezonas laikā ir liela noslogotība teātrī,» viņš piebilst.
Mazgā traukus, kamēr draugi tīra zivis
«Brauciena laikā ēdām tikai zivis. Vārījām zivju zupu, kas izdevās īpaši garda. Jāatzīst, ka neprotu gatavot, tādēļ teicu: «Draugi, es mazgāšu traukus!» Arī mājās, kad esmu viens, vienīgais – protu sacept kartupeļus un olu,» vaļsirdīgi atzīstas aktieris.
Lielās pilsētas Latvijas ceļotāji neesot redzējuši, bet tāds arī nav bijis mērķis. «Norvēģi cits no cita dzīvo tālu, jo māja no mājas atrodas vairāku kilometru attālumā. Mēs arī gandrīz neredzējām ļaudis. Pa ceļu brauc mašīnas, daži velosipēdisti, bet cilvēku nav. Redzējām, kā lieli suņi vizina cilvēkus. Suns piesiets pie velosipēda, un, braucot no kalna lejā, suns skrien blakus, kad cilvēks brauc pret kalnu, tad suns ir riteņa priekšā un vada saimnieku. Neko tādu nebiju iepriekš redzējis,» stāsta aktieris.
Rafalsons nav aizrāvies ar iepirkšanos. Mājup no Norvēģijas aktieris kā ciemakukuli pārvedis saldētu mencu, ar ko cienāt draugus un kolēģus.
