Izcilā latviešu aktrise Rēzija Kalniņa tikai mazu brīdi paviesojās dzimtenē. Aizvadītās nedēļas nogalē Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, izskanēja Rēzijas veidotais koncertuzvedums «Tur, kur gars ar garu jūtās satiekas», kas veltīts Rainim un Aspazijai. Ar aizkustinājuma asarām acīs meitas režisēto uzvedumu un znota, diriģenta Aināra Rubiķa sniegumu noskatījās arī Rēzijas mamma, izcilā latviešu aktrise Helga Dancberga.
Gaida zvanu un uztraucas
Rēzija Kalniņa beidzamos gadus lielākoties dzīvo ārpus Latvijas, kur gan strādā, gan pavada laiku kopā ar dzīvesbiedru Aināru Rubiķi. Rēzijas mammai Helgai Dancbergai šī atšķirtība ir smags pārbaudījums. «Es jau vienmēr uztraucos, kādi būs pārlidojumi no vienas valsts uz otru. Rēzija ar Aināru ļoti daudz lido. Un es Rēzijai vienmēr atgādinu, lai piezvana man, kad nokļūst galapunktā. Es taču tik ļoti uztraucos,» atklāj Rēzijas mamma un piebilst, ka meitu pēdējā laikā izdodas satikt ļoti maz. «Tagad arī Rēzija pēc uzveduma ar Aināru aizlidoja prom uz Vāciju,» grūtsirdīgi nopūšas Dancberga un atklāj, ka tagad atkal ar nepacietību gaidīs tālruņa zvanu, kad meita piezvanīs un pastāstīs, kā viņas ģimenei klājas.
Laimīga par meitas un znota panākumiem
Viņa ļoti priecājas, ka meita pieņēmusi savā dzīvē izaicinājumu un darbojas kā režisore. «Lai arī pati neesmu bijusi pie meitas Novosibirskā, bet esmu redzējusi Rēzijas režisēto operas izrāžu videoierakstus. Tādēļ esmu tik priecīga, ka meita ir uzvedusi Jūrmalā koncertuzvedumu. Ziniet, pēdējā laikā neko tik skaistu nebiju redzējusi. Tas ir brīnums pēc visiem lētajiem šoviem. Protams, cilvēkiem vajag arī jokus un smieklus, bet Rēzijai ir izdevies sarīkot latviešiem dvēseles svētkus. Man pašai visu laiku asaras bija acīs. Tā ir liela laime, ka Latvijā arī tiek uzvests kaut kas tik patiess,» meitas veikumu slavē mamma. Kamēr Rēzija savu iestudējumu vēroja, stāvot kājās, mamma koncertuzvedumu noskatījās, sēžot skatītāju zāle. «Tad arī varēju labāk apskatīt Aināru. Tā viņa izpildītā mūzika nāk no augšas, no Dieva,» par znotu sajūsminās Dancberga.
Rēzijas mamma nemēdz jaukties un iesaistīties meitas darbā: «Es jau no mazotnes savus bērnus audzināju par patstāvīgiem cilvēkiem. Kad vēl Rēzija spēlēja izrādēs, es viņai kādreiz pateicu priekšā kādu aktierisku sīkumiņu, bet tā viņa vienmēr pati, pati, pati. Biju ļoti priecīga, ka kādreiz meitai kaut ko ieteicu un viņa bija manī ieklausījusies un ņēmusi to vērā. Atminos gadījumu, kad Rēzija mācījās teātra fakultātē un reiz ciemojās mūsmājās kopā ar draudzeni arī topošo aktrisi Agnesi Zeltiņu. Ja Agnese ļoti nopietni klausījās, ko stāstu, tad Rēzija darīja savas lietas un nemaz manī neklausījās. Pasūdzējos Rēzijas dvīņubrālim Kristam, kurš mani mierināja, ka Rēzija tāpat dzird to, ko viņa grib dzirdēt.»
