Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Izklaide

RECENZIJA: Aminata Eirovīzijā. Kāpēc ne, sliktāk jau nebūs!

© f64

Pēc pagājušā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa nacionālās atlases, kurā uzvarēja nekam nederīgie „Aarzemnieki” ar savu kūkas cepšanu, pēc tam uzskatāmi pierādot to, ka viņi ir nekam nederīgi arī Eiropas mērogā un pat savai turpmākajai pastāvēšanai, šķita, ka šim Eirovīzijas projektam Latvijas izpildījumā derētu mest mieru – ja nav kazai piena, tad nav, vai tad mums maz „fabriku”, kur sevi pierādīt jaunajiem talantiem. Šādas pārdomas joprojām nav mirušas, taču Latvijas Televīzija (LTV) ar savu veikto „Eirodziesmas restartu” izpildītāju konkursa „Supernova” veidolā nelielu optimisma dzirksti visā šajā „eirobalagāna” padarīšanā tomēr ir ieviesusi.

„Supernovas” fināls svētdien atstāja diezgan labu iespaidu – tiesa, to pieteikt vajadzēja kā „bezgalīga kaķa stiepšana aiz astes” vai tamlīdzīgi. Četri finālisti, bet tas viss vairāk nekā divu stundu garumā ar bezgalīgām reklāmas pauzēm un trim jau dienas vidū ierakstītiem priekšnesumiem? Ir skaidrs, ka LTV vajadzēja nodrošināt iespējami garāku ētera laiku, lai tajā varētu sabāzt reklāmas, bet tad varēja uz izšķirošo kārtu laist, piemēram, sešus finālistus! Lai gan – tas varbūt neko nebūtu līdzējis, jo reklāmas tad sarastos vēl vairāk. Apskatnieks svētdien LTV aizkulisēs padzirdēja kādu joku, kas varbūt arī nebija joks: reiz pat starp Valsts prezidenta uzrunu 31. decembra vakarā un tam sekojošo svētku salūtu esot minēts, ka derētu šajā komerciālajā „šķirbā” paspēt ietūcīt vēl divas reklāmas... Tāpat žūrija varēja mierīgi šoreiz arī neteikt neko (neko lielu jau tāpat nepateica...), jo bezgalīgie atzinības vārdu plūdi nebija interesanti ne konkursantiem, ne klausītājiem, ne droši vien arī pašiem žūrētājiem, no kuriem fināla stadijā tāpat vairs nekas nebija atkarīgs.

Par tiem sešiem finālistiem gan arī laikam pārsteidzīgs minējums. Vai gan no pārpalikušajiem bija iespējams pievienot „Supernovas” fināla četriniekam vēl kādu? No profesionalitātes viedokļa varbūt „Framest”, lai gan viņi šajā konkursā izskatījās kā viesmākslinieki, kuri tajā nokļuvuši kaut kā garāmejot. Drīzāk no šiem četriem varētu aiz fināla borta atstāt vēl divus. Konkursa mērķis bija atrast jaunas zvaigznes un/vai potenciālu hitu, taču arī šo mērķu sasniegšanu gan klājies pavisam čābīgi. Lai kā arī šobrīd netiktu celta debesīs un slavināta MNTHA, šai dīvainajai meitenei, kas visu ”Supernovas” fināla laiku aizkulisēs nosēdēja absolūtā vienatnē un skatoties mobilajā tālrunī (interesanti, ko viņa darītu Eirovīzijas finālā Vīnē – preses konferenču laikā nolīstu kaut kur viesnīcas stūrītī?!), vēl ļoti tāls ceļš kaut vai līdz 1/16-zvaigznes statusam ejams. MNTHA šogad paveicās, jo citu interesantāku izpildītāju diemžēl nebija, citādi viņa diez vai tiktu pamanīta. Starp citu, bail pat iedomāties, kādi bija pārējie - konkursam taču pieteicās 123 izpildītāji un 98 dziesmu autori. Ja kāds redzēja atlases kārtas, tad var ļaut vaļu fantāzijai, ko varēja piedāvāt, piemēram, kāds jaunais censonis, ko varētu atstāt vietā Nr.122... Un kādas bija tās pārējās dziesmas.

„ElectroFolk” – apsteigt abus līderus viņiem cerību praktiski nebija, lai arī spēlēja ļoti profesionāli, turklāt finālā viņi nedaudz pārspīlēja ar savu agresīvo izpildījumu, kam bija maz līdzības ar enerģiju un atraktivitāti. Eirovīzijas finālā viņi arī diez vai būtu īpaši izcēlušies: iespējams, ka daudziem gan liekas, ka tas būtu kas īpaši ekstravagants, taču šāda veida grupas šajā konkursā parādās ik pa laikam un ļoti reti spēj sevi pierādīt uz pārējo fona. Lai gan – grupas glītā vokāliste Iveta Baumane ar savu festivāla „Erots” cienīgo tērpu varbūt tik tiešām varētu kaut ko paveikt Latvijas iekļūšanai fināla labā. Ak, pareizi, nē – Eirovīzijā taču tagad topā ir Austrijas „bārdainajai desiņai” līdzīgi eksemplāri, tātad Iveta tur galīgi neiederētos...

Tātad kā cienīgi delegāti uz Eirovīzijas finālu Vīnē paliek tikai Aminata un Markus Riva. Jau pirms fināla sociālajos tīklos tika sacelta liela brēka par to šausmīgo netaisnību, ka latvju puika Miķelis Ļaksa tagad sev par labu saorganizēs visu plašo sociālo tīklu saimi – gan šajā, gan tajā pusē Zilupei. Šāda klaigāšana gan šķiet visai dīvaina, jo nekas neatļauts tas nav, lai organizē sev fanu pulku kaut vai Ugandā. Drošības labad gan paskatīsimies statistiku: internetbalsojumā par Aminatu – 8319 balsis, telefonbalsojumā – 14 107 balsis; Markus Rivas cipari – attiecīgi 5818 un 9932. Tātad nemaz jau tik plaša tā plašā Krievzeme laikam nav, vai arī viņiem mūsu Miķelis nemaz tik mīļš nav, lai gan visticamāk – viņiem tur ir dziļi nospļauties par kaut kādas tur Latvijas kaut kādu tur Eirovīziju, kas sarunas karstumā tiek dēvēta par „Supernovu”. Un patiesībā mums par viņiem ar visu viņu Eirovīziju arī tāpat. Tātad diez vai ir vērts pīkstēt par to, ka finālā Markus būtu no kaimiņiem sagrabinājis vairāk balsu nekā pārējie konkursanti – tas pats vien būtu.

No šova viedokļa Markus Riva bija acīmredzami labāks – nauda šim pasākumam nebija žēlota. No dziesmas „lipīguma” viedokļa Aminatas un Markusa izredzes varētu vērtēt kā 50%:50%, jo abām ir kaut kas atmiņā paliekošs. Abas nav no tām, kuras paliek atmiņā ar pirmo noti, taču abas ir ar, kā minimums, vidējā hita potenciālu. Šķiet, Markus tomēr nespēja dziesmu „iekustināt” pietiekami ātri, tas ir, viņa kompozīcijas kulminācija sākās nedaudz vēlāk par pieļaujamo. Aminatai – vietējai Eirovīzijai arī it kā par vēlu, taču viņas nenoliedzamās balss dotības starptautiskā līmenī varētu šo mīnusu padarīt arī kā nebijušu. Šo laiku Eiropai tik tīkamais un nu jau ierastais eksotiskais izskats, teicamais vokāls un komunikabilitāte (pirms kāda laika viņai tādu sarunas spēju nebija) – Aminatai nav slikti priekšnoteikumi iekļūšanai Eirovīzijas finālā. Visticamāk gan, ka viņa tur neiekļūs, taču tam nebūs nekāda sakara ar pašu meiteni vai dziesmu, bet gan ar Eirovīzijas balsotāju mistisko gaumi, ko prognozēt ir grūtāk nekā Rīgas „Dinamo” spēļu iznākumus vai āra gaisa temperatūru Zosēnos. Taču šoreiz vismaz nebūs kauns par Latvijas pārstāvi šajā konkursā – pēc pagājušā gada šausmām, tas nudien nav maz. Arī par „Supernovas” norisi beigu galā nav kauns, lai gan vēl pirms kādas nedēļas šo rindu autors bija diametrāli pretējās domās.