Brokastis ir jāēd! Ir jau pierasts steigā izskriet no mājas ar tukšu vēderu un paķert kādu, visbiežāk – neveselīgu, uzkodu pa ceļam uz darbu vai mācību iestādi. Pirmais solis ceļā uz brokastošanas paradumu maiņu varētu būt rīta sviestmaizes no veselīgas rupjmaizes vai saldskābmaizes, protams, veselīgam jābūt arī tam, ko liekam uz maizītēm. Vēlams, lai brokastu maizītes būtu arī mazliet pārsteidzošas – te var palīdzēt neierasts produktu salikums, kuru ieraugot miegs kā ar roku atņemts.
KĀPĒC IETEICAMA RUDZU MAIZE
* Rudzu maizē ir B grupas vitamīni, PP un E vitamīns, dzelzs, kalcijs, kālijs, magnijs, cinks, mangāns un citas minerālvielas, kā arī daudz balastvielu.
* E vitamīna rudzu maizē tā ir vairāk nekā baltmaizē. Tas visvairāk sastopams grauda dīglī un apvalkos. E vitamīns ir antioksidants, kas vajadzīgs visiem cilvēkiem, bet sevišķi tiem, kuri dzīvo izplūdes gāzu piesārņotā vidē, smēķē, visu dienu sēž birojā pie datora un brauc ar mašīnu.
* Šķiedrvielu rudzu maizē ir 10%, bet parastā baltmaizē 3–4%. Šķiedrvielas neuzsūcas gremošanas traktā, bet tās mazina toksisko vielu iedarbību, uzlabo zarnu mikrofloru, uzlabo zarnu trakta darbību, līdz ar to mazāk paspēj izveidoties un uzsūkties kaitīgās vielas.
* 100 gramos rudzu maizes, kas cepta no rupja maluma miltiem, ir 8–11 g balastvielu. Lai gan šķiet, ka citos produktos balastvielu ir vairāk (piemēram, 100 gramos kliju ir 48 g, 100 g nevārītu, nemērcētu pupiņu – 17 g), tomēr jāņem vērā, cik reāli ir šādu produktu daudzumu apēst.
Tiem, kuri dienu pavadīs ārā, fiziski strādās vai sportos, jāpiedāvā sātīgākās maizītes, uz kurām nav grēks uzziest arī īstu, labu sviestu. Sviests ir kalorijām bagāts produkts, 100 gramos sviesta ir 720 kcal, 82 g tauku (t.sk. ap 52 g piesātināto tauku, 21 g mononepiesātināto tauku, 3 g polinepiesātināto tauku), 215 mg holesterīna, arī A vitamīns, D vitamīns, kalcijs un fosfors. Bet sviestu jau nelietojam tik lielos daudzumos. Savukārt tiem, kurus gaida sēdošs darbs, ieteicamākas būs maizītes ar vājpiena biezpienu, liesu gaļu un dārzeņiem. Biezpiens ir visu to labo vielu koncentrāts, kas sastopamas pienā, – vienā kilogramā biezpiena ir aptuveni tikpat daudz olbaltumvielu, cik septiņos litros piena, kā arī kalcijs, fosfors un zināms daudzums tauku, bet tauku procentu iespējams izvēlēties. Ja kārojas veselīgu saldumu, neaizmirsīsim par medu, ja prāts nesas uz pikantākām lietām – ņemsim talkā garšvielas un zaļumus. Un maltītei noteikti pievienosim arī kādu svaigu augli.
