Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Izklaide

Juris Dimiters: Dievs visvairāk smejas par tiem, kuri kaut ko plāno

© F64

«Citreiz divdesmit gadu paiet stulbi, citreiz piesātināti. Man viss bijis ačgārni – kad citiem bija stagnācija, tas man bija visraženākais un radoši bagātākais laiks, un otrādi – kad citiem apkārtējā dzīve sit augstāko vilni, tad man ir stagnācija,» tā saka scenogrāfs, gleznotājs un plakātu veidotājs Juris Dimiters.

No 27. marta līdz 26. aprīlim Mūkusalas Mākslas salonā būs skatāma viņa darbu izstāde Lietu teātris, kas ir apjomīgākā mākslinieka darbu skate pēdējo 20 gadu laikā Latvijā. Tās atklāšana rīt, 26. martā, pulksten 18.

Izstādē līdzās populārajiem plakātiem būs skatāmas agrīnās, kā arī mākslinieka pēdējos gados tapušās gleznas, tādējādi skatītājiem ļaujot vispusīgi apjaust mākslinieka daiļradi. Vaicājot Jurim Dimiteram, kas ir viņa iecienītākais materiāls, ko daiļrunīgi izmantot darbos, viņš atbild: «Kad analītiski apskatu visus savos darbos apspēlētos priekšmetus, tad jāteic, ka pārsvarā dominē tādas vienkāršas ikdienas lietas – sākot ar sērkociņiem un beidzot ar cūkām. Mans nopelns ir šīs lietas sakārtot kādās neparastākās kombinācijās.» Mākslinieka darbu – plakātu un gleznu – varoņi lielākoties ir antropomorfizēti augļi un priekšmeti, kas, ielikti savstarpējo attiecību saspēlēs, kļuvuši par viņa radīta teātra aktieriem. Laika gaitā kluso dabu personāži nemitīgi transformējušies un migrējuši gan dažādu darba grupu, gan mediju ietvaros, katrā darbā iemiesojot jaunas lomas. Tomēr vienmēr tie ir aktīvi komentējuši kādu no trīs tēmām – varu, sociumu un ikdienu. Tāpēc arī šī izstāde, lai gan strukturēta vairākās tematiskās sadaļās, izcels tieši šīs trīs jau minētās populārākās darbu tēmas. Pats Juris Dimiters gaidāmo izstādi raksturo, izvēloties vārdus «dzīves teātris un retrospekcija». «Šodien uz gleznām var skatīties kā uz refleksijām, jo vēsturiski man aiz katra darba slēpjas notikumiem piesātināts un kolorīts dzīves posms,» viņš saka. Tomēr tad, kad mākslinieks nostata pretī savus agrīnos darbus ar tagadējiem, viņš neslēpj, ka viņa kā mākslinieka uzdevums saglabājies tas pats. «Misija uzrunāt, likt domāt un pārsteigt manī ir permanenta,» viņš saka. «Cik rezultatīvi tas viss ir bijis, tas jau ir laikabiedru un skatītāju ziņā.»

Līdz ar izstādi tiks atklāts Jura Dimitera plakātiem veltīts apkopojošs izdevums ar Jāņa Borga ievadtekstu. Mākslinieks pastāsta, ka tā būs izzinoša bilžu grāmata, kurā apkopoti un nodrukāti visi viņa plakāti – sākot no piecu gadu vecumā zīmētiem un beidzot ar pēdējiem veikumiem.

Nereti sabiedrības vidū starp cilvēkiem, kas nav saistīti ar radošo darbību, mākslinieku dzīve tiek romantizēta un apdziedāta. Juris Dimiters, kas ir to cilvēku lokā, kura profesija šķiet iedvesmojoša arī citiem, izsaka savu viedokli. «Romantiska tā ir tādēļ, ka var ilgāk nekā pārējie pagulēt, pasapņot. Bet tad dzīves realitāte uzbrūk ar dubultu sparu!» viņš teic un turpina: «Īstenībā mūs velti romantizē. Realitāte rāda, ka reglamentēta dzīve, kādā savu mūžu pavada pie televizoriem un datoriem sēdošo moderno vergu vairākums, ir vieglāk panesama.»

Lai gan pavasaris vēl spēlē ar mums paslēpes, gadalaiku maiņa ir notikusi, un, vaicājot māksliniekam, vai, iestājoties pavasarim, rodas jauns darba spars un idejas turpmākajai radošajai darbībai, Juris Dimiters atbild: «Maniem darbiem nav sezonāls raksturs. Un vispār, tā kā visi mani pēdējās desmitgades plakāti nav zīmēti ar roku, tad kāda var būt atšķirība pavasarim no rudens, tupot pie datora?» Savukārt, runājot par turpmākajiem plāniem, mākslinieks ir lakonisks. «Man šķiet, ka Dievs visvairāk smejas par tiem, kuri kaut ko plāno.