HOROSKOPS: Tava zodiaka zīme un eglītes rotāšana

Auns: – Nerotāšu es to egli. Uzskatu, ka vispār egle te nav vajadzīga. Tā, kurš te uzdrīkstas strīdēties ar mani?! Un kas teica, ka Strēlnieks glītāk par mani rotājot egli?! Ātri stiepiet šurp vēl vienu kasti ar tām stikla bumbām! Tūlīt jūs visi redzēsiet, ka es šito lietiņu daru labāk! Jā, un, ja kas, arī parketu vaskoju labāk!

Vērsis (uzmanīgi aplūko rotājumu): – Hmm, jā, kāda lieliska mantiņa! Nē, šī ir kaut kāda nesaprotama, pārāk moderna, pārāk neērta. Skat, reku, āķītis notrūcis. (Paver somu, kur pilns ar dažādām ilgi krātām un «vajadzīgām» lietām: auklas galiņš, tukšas šķiltavas, saspraudes, arī nelielas knīpstandziņas.) Ha, ja šo veidojumu apgriež otrādi, sanāktu lielisks sālstrauciņš...

Dvīņi (rotā eglīti, vienlaikus šaudoties apkārt, klājot galdu, slaukot putekļus, runājot pa tālruni un darot vēl simt lietu): – Oho, piparkūka! Bet vai jūs zināt, ka piparkūkas... – (Pārējie korī.) Zinām! Būtu daudz labāk, ja jūs eglīti rotātu klusējot. – (Dvīņi šokā.) Kā – klusējot?! (Paužot aizvainojumu.) Jūs vispār zināt, kā patiesībā viss notika? Gribat, mēs pastāstīsim? – (Visi korī.) Nēēē!!! – Nu tad stāstīsim īso variantu, uz nieka pusstundu....

Vēzis (aizdomīgi): – Hmm, bet tas tiešām nekaitēs veselībai? Zināt, augstu jāstiepjas, zemu jāliecas... Nez vai tikmēr kartupeļi nepārvārīsies. Vīram tādi negaršos. Varbūt jāpajautā, ko draudzene vēlas pie karbonādes – rīsus vai kartupeļus? Hallo? Ko tu labāk gribēsi... Jā, zinu, ka jau zvanīju, bet man jāprecizē. Nē, nē, septīto reizi vairs nezvanīšu.

Lauva (guļ uz dīvāna, laiski izstiepies, virpina matu sprogu un piebiksta kaimiņienei, vienlaikus no spilvena apakšas izvelkot jauku zelta gredzenu ar dārgakmeni.): – – Lūdzu, tikai priekš jums, «mon cher»! Drīkst uz «tu»? Tev patīk? Protams, kā gan citādi! Maksāja jau arī solīdu naudiņu... Bet tas nekas, sīkums. Vīnu vēlies? Esmu taču jauks, vai ne? Es patiešām esmu tāds? Klau, te tāda lieta... Vajadzētu eglīti atnest...

Jaunava (rūpīgi no skapja izņem kartona kasti ar eglīšu lampiņu virteni): – Tā, tātad lampiņas. Vads nav pārtrūcis, mitrums klāt nav ticis. Labi. Viena, divas, trīs... Jā, ir visas. (No kastes apakšas sadabū kārtīgi salocītu instrukciju. Rūpīgi izstudē. Vēlreiz kritiski aplūko virteni. Paņem krēslu, ilgi to pielāgo, lai būtu ērti un pareizā leņķī.) Viss darbojas. Labi. Tātad liekam no šejienes... Uz šejieni... Hmm, nekas, iztikt var.

Svari (aizelsušies pieskrien, apkrāvušies kastēm, virtenēm un rotājumiem dažādās krāsās. Nomet uz galda. Bažīgi aplūko, pacilājot te vienu, te otru): – Varbūt šogad eglīti rotāt nevis sarkanīgos, bet zilganos toņos? Bet tad nepiestāv svečturi... Varbūt labāk ņemt šos sniegavīriņus? Vai labāk vajadzēja ņemt tās jaukās porcelāna zvaigznītes... (Aizsapņojas ar rotājumu rokā, tad sāk to «pielaikot» eglei.) Varbūt šeit? Nē, labāk te... Pirmais variants tomēr bija labāks... Būs jāpajautā vēl kādam.

Skorpions (cienīgi ierodas un aplūko kastītes ar rotājumiem un egli): – Šeit jāpakarina, ja? Bet varbūt labāk otrā pusē? Ā, šito mantiņu es labi atceros... Pirms septiņpadsmit gadiem tās dēļ brālis man rokā iekoda... Nu, tad es arī viņam par to burtnīcu saplēsu un tējā sāli sabēru... Ko – es? Nē, pats bija vainīgs. Klausieties, ko es saku – zeltītās zvaigznītes mēs liksim tur.

Strēlnieks: – Ko vajag? Egli izrotāt? Priekš draugiem – nav problēmu! (Ātri un ar vērienu izrotā egli.) Nu, tagad jāķeras pie svinēšanas! Šurp dzērienus un ēdienus! Starp citu, tu tur, pelēkajā žaketē... Tev pelēkā krāsa galīgi nepiestāv. Nekas, nekas, velc nost, kreklā būs labāk! Takš neņem galvā, viss kārtībā. Nāc, es labāk tev kūkas gabaliņu iedošu.

Mežāzis: – Protams, es zinu, kā jāizrotā eglīte. Esmu to darījis daudzus gadus. Pārbaudītas metodes nekad nepieviļ. Protams, varu izpalīdzēt. Ja nu vēl kāds paldies kādreiz pateiktu, nav jau runa par atalgojumu, lai gan arī tas nebūtu slikti. Vismaz kartīti uzrakstiet.

Ūdensvīrs: – Čau visiem! Ohoho, egle! Ko, atkal tāda pati? Es redzēju nesen vienā internetveikalā – tur bija tāda, no īpašas jaunā veida plastmasas, gluži kā īsta, un siltuma ietekmē sāk spīdēt... Nē? Nu labi. Jāizrotā, sakāt. Iekarināsim šitos neona nieciņus? Nu, lūdzu! Ar tālvadības pulti var regulēt krāsu intensitāti.

Zivis (sēž pie galda, palaikam iedzer mēriņu, lēnu garu izklaidīgi paijā egles rotājumu – sniegavīriņu): – Un kur pazūd laiks? Es taču vakar jau visu gribēju izdarīt. Ak, un tu, mazais vīriņ, tevi grib eglē pakarināt? Nebaidies, nekur neviens tevi nekarinās. Nolikšu blakus uz galdiņa (ierauj mēriņu), nosaukšu par Vikentiju (ierauj mēriņu) un nevienam, dzirdi, nevienam (izjusts šņuksts) nekad neļaušu darīt tev pāri!