Vienā diennaktī ikvienam cilvēkam ir dotas 24 stundas. Ir izdomāts tik daudz tehnisku palīglīdzekļu, kas ļauj ietaupīt milzum daudz laika ikdienas darbu veikšanai, bet tik daudzi sūdzas, ka nākas dzīvot nemitīgā laika trūkumā. «Cilvēks ir dabas sastāvdaļa, viņam jādzīvo saskaņā ar Saules un Mēness ritmu, un tikai tad viņam būs gan veselība, gan pietiks laika it visam,» uzskata jogas pasniedzēja Tamāra Bujanova.
Dienas režīmu viņa sākusi ievērot pirms ceturtdaļgadsimta - 1993. gadā - un, kā pati atzīst, līdz tam parasti gājusi gulēt ap pusnakti, nereti pat daudz vēlāk, bet no rīta vienmēr bijusi nogurusi, neapmierināta, dusmīga un nikna uz pasauli. Sapratusi, ka ir kaut kas jāmaina, un sākusi dzīvot dabiskā ritmā, ko var jebkurš, jābūt tikai gribasspēkam.
Rīta stundas zelts
«Cilvēka veselības, pašsajūtas un arī darbspēju pamatā ir dienas ritms, tas ir Saules ritms, pēc kura mēs dzīvojam - ja Saule lec, cilvēkam arī ir jāceļas augšā. Tie, kas interesējas par lielajiem cikliem, zina - šobrīd dzīvojam Kali jugas laikmetā, kad viss, kas ir pareizi, tiek uzskatīts par nepareizu. Pamatvērtības ir pārbīdījušās,» saka jogas pasniedzēja Tamāra Bujanova. Mūsu senči gāja gulēt pulksten deviņos, vēlākais - desmitos vakarā, tagad vairākums mūsdienu sabiedrības iet gulēt ap pusnakti, vakarā notiek tik daudz pasākumu, pat jogas nodarbības beidzas deviņos vakarā, un daudziem pat skaitās normāli iet gulēt tikai tad, kad citi jau mostas. Dienas ritmu var salīdzināt ar pulksteņa mehānismu, kurā ir lielie zobrati, ir mazie zobrati, un lielie zobrati griezīsies un ies savu ceļu arī tad, ja mazais zobratiņš - cilvēks - izdomās griezties uz otru pusi un, protams, tad tiks salauzts. «Lielie dabas likumi, lielie zobrati, strādā neatkarīgi no mūsu gribas un priekšstatiem, un cilvēks jau var izdomāt, ka ir gudrāks, tomēr jāatzīst - ir lietas, ko viņš nevar izmainīt. Un laiks ir augstākā izpausme, tam nav nekādas sakarības ar reliģiju, tas vienkārši ir lielais likums, kuram mēs visi esam pakļauti,» stāsta Tamāra Bujanova. «Un lielais dabas likums saka - no trijiem līdz sešiem rītā dominē Vata enerģija, citiem vārdiem sakot - tas ir laiks, kad viss mostas, kad viss kustas, pēc sešiem no rīta dominē Kapha - sākas pasīvais ritms, valda inertums. Saule «sāk mosties» ap trijiem no rīta, tas nekas, ka tā nav redzama, bet tās cikls jau ir sācies. Kad sāku mosties ap pieciem no rīta, viss mainījās. Mainījās pašsajūta, nekas nesāpēja, es biju apmierināta ar dzīvi. Dažas stundas miega līdz pusnaktij ir zelta vērtās stundas, jo tad atpūšas nervu sistēma. Kāpēc mūsu sabiedrībā ir tik daudz slimību, kas saistītas ar nerviem - veģetatīvās distonijas, depresijas, psihiskās slimības, emocionāli nestabili cilvēki, kas aizšķiļas kā sērkociņi par mazāko nieku? Tāpēc, ka nav atpūtusies nervu sistēma. Galvenā ideja - viss jādara īstajā laikā, lai ritmā plūstu. Jāpieceļas laikus, lai varētu sevī uzņemt to pozitīvo un spēka pilno enerģiju, kas agri no rīta ir uz Zemes. Pati sāku ar to, ka sāku iet laikā gulēt, un vakarā pati sev «iestāstīju», ka man jāpamostas septiņos, kas tolaik man bija ļoti agri. Pirmajās trīs naktīs modos ik pēc pāris stundām, pēc tam jau retāk un pamazām iegāju ritmā, tagad dienu sāku pirms pieciem no rīta.»
Mainās ritms, mainās cilvēks
Daudzi sevi uzskata par «pūcēm» un apgalvo, ka vienkārši nevar aiziet gulēt agrāk par pusnakti un pat vēlāk, bet Tamāra Bujanova saka: «Arī es sevi uzskatīju par «pūci», tomēr man pieticis gribasspēka mainīt dienas ritmu, un līdz ar to lielā mērā mainījusies arī mana dzīve. Protams, liela nozīme ir arī tam, ka esmu pievērsusies jogai, tomēr arī dienas režīms ir ļoti svarīgs. Es uzskatu, ka laiks, kad cilvēks iet gulēt un kad viņš mostas, ir tikai ieradums un darbus, ko veicam vakarā, varētu darīt no rīta. Vienmēr saku - pirms sāku nodarboties ar jogu, es biju veca, histēriska sieviete, un es jogu sāku praktizēt 33 gadu vecumā. Nepārspīlēju un nekoķetēju - es tāda biju, es biju vienkārši pretīga, un tagad pat nevaru saprast, kā es tā varēju uzvesties. Atceros sevi - pēc pamošanās man nebija enerģijas, man neko negribējās, bija jādzer kafija, jo vajadzēja stimulu... Par vingrošanu vispār nebija ko domāt, pat rokas negribējās lieki cilāt. «Šajā dzīvē» ap deviņiem jau esmu daudz ko izdarījusi, pat novadījusi jogas nodarbību. Ja es varēju mainīt dienas ritmu, tad citi arī to var. Pavērojiet cilvēkus, kuri ceļas pirms sešiem no rīta, viņi vienmēr ir smaidīgi un pozitīvi. Tie, kas guļ līdz septiņiem, astoņiem, deviņiem, ir daudz depresīvāki, pesimistiskāki un neveselīgāki. No rīta viss ir skaidrāks, viss ātri pielec. Dienas režīms ir veids, kā sevi sabalansēt, izdarīt vairāk noteiktā laika periodā. Tā ir ilūzija, ka, strādājot līdz desmitiem, vienpadsmitiem vakarā, mēs varēsim izdarīt vairāk. Jā, iespējams, vienreiz, otrreiz, trešo reizi, bet ne ilgstoši, jo enerģija ies mazumā.»
Mūsu uzdevumi
«Cīruļu» un «pūču» teorija ir saistīta ar cilvēka iepriekšējām dzīvēm, uzskata Tamāra Bujanova. Ja cilvēks ir dzimis agri no rīta, viņam arī būs viegli ievērot pareizu dienas režīmu, turklāt šie cilvēki tieši no rītiem ir visaktīvākie, savukārt tie, kas dzimuši pa dienu, visaktīvākie būs dienas laikā, kas arī nav slikti. Tie, kas dzimuši vakarā un dažās stundās pēc pusnakts, būs visaktīvākie tieši šajā laikā, un viņiem būs vajadzīgs liels gribasspēks, lai ievērotu pareizu dienas režīmu. Saskaņā ar vēdām - «cīruļi» un «pūces» patiesībā norāda uz bagāžu, ko cilvēks nes sev līdzi no iepriekšējām dzīvēm, pārējais ir tikai ieradums un pakļaušanās mūsdienu dzīvesveida dominantei. «Tie jau ir karmiski jautājumi. Lai izlauztos no tā, ir jābūt lielam gribasspēkam, ir ļoti jāstrādā ar sevi. Es arī veltīju pūles, lai tiktu pāri tam, ko uzskatīju par neizdarāmu, visiem ir jāpiepūlas, bet dažiem jāpiepūlas vēl vairāk. Var uzdot jautājumu - kāpēc cilvēks ir dzimis no rīta, dienā vai naktī? Tas ir starta punkts. Līdzīgi tam, ka viens piedzimst dzērāja ģimenē, cits - situētā ģimenē. Kuram būs lielākas iespējas kaut ko dzīvē sasniegt? Protams, ka tam, kura vecāki jau no bērnības sniedz zināšanas. Dzērāja ģimenē dzimušajam arī ir iespējas, tikai viņam pašam būs jātiek galā ar visu. Tas nozīmē - šajā dzīvē katram mums ir lielie uzdevumi, kas jāizdara, bet mazie uzdevumi kā dienas ritms ir pašā pamatā.»
Klusēt vismaz divas stundas
Tamāra Bujanova atzīst, ka viņai ir savs rīta rituāls - pranajama jeb elpošanas vingrinājumi, asanas, meditācijas, bet arī tiem, kas nenodarbojas ar jogu, viņa iesaka veikt kādus fiziskus vingrinājumus, jo, sākot dienu, ķermenis ir jāiekustina. «Atvērt logu, ieelpot svaigu gaisu, vienkārši būt brīdi ar sevi un ja ne fiziski, tad vismaz morāli sagatavoties dienai. Varbūt padomāt par augstākām vērtībām, jo pārsvarā mēs domājam par zemākajām vērtībām. Rīta stundās dabā vēl ir miers, zeme ir pilna optimisma, tas ir laiks, kad cilvēks var uzņemt pozitīvo enerģiju, un tad arī cilvēkam ir gan veselība ilgstošā laika periodā, gan optimisms, gan pozitīvisms. Pavērojiet dzīvē - tie, kas saka, es esmu pūce, es tā nevaru, arī dzīvē ir pesimisti, vienmēr ar kaut ko neapmierināti... Agrās rīta stundas ir iespēja pabūt ar sevi. Vairākums no mums ir zaudējuši šo iespēju. Kurš sevi var ilgstoši izturēt? Klusumā un tikai ar sevi. Parasti vairākums ieslēdz kaut ko fonā - radio, televizoru, labākajā gadījumā - mūziku. Īstenībā daudzi pat baidās palikt ar sevi. Saskaņā ar jogu cilvēkam dienā vajadzētu klusēt apmēram divas stundas, lai saglabātu enerģiju, jo runāšana ir enerģijas tērēšana. Ir jābūt laikam, lai pabūtu ar sevi, un tas nav luksuss. Atrodoties klusumā un tikai ar sevi, cilvēks sāk mācīties koncentrēties, nāk arvien tuvāk savai būtībai, sāk vairāk sevi izprast, jo mēs esam vairāk vērsti uz āru, domājam, ko cilvēki par mums teiks, lai gan patiesībā vajadzētu būt svarīgi - ko es pats par sevi teikšu. Iedomājieties - diendienā gadu gadiem septiņos noskan modinātājpulksteņa zvans, visa ģimene lec augšā, mēģina sadalīt tualeti, dušu, visi jau no rīta stresaini, dusmīgi, nervozi, uzvilkti... Lai dienā harmoniski «ieplūstu», ir vajadzīgs laiks, lai varētu mierīgi sākt jauku, pozitīvu dienu, lai tev būtu ko dot citiem. Par to var runāt un rakstīt, bet, kamēr cilvēks pats to nav izbaudījis, tikmēr tam visam ir tikai tukša skaņa,» atgādina Tamāra Bujanova. Jogas pasniedzēja uzskata - ja cilvēks spētu kaut trīs mēnešus iet gulēt, vēlākais, pirms desmitiem vakarā un celties pirms pieciem no rīta, tad viņš vairs negribētu atgriezties pie vecajiem ieradumiem. «Kad es mainīju dienas ritmu, sāku ievērot, ka man ir vairāk enerģijas, dzīvesprieka un dzīves spēka un negribas atgriezties pie tā, ka no rīta piecelies, velcies, jo esi jau noguris...» atzīst Tamāra Bujanova. «No sešiem līdz deviņiem vakarā Saule pavisam zaudē spēku, bet spēkā sāk pieņemties Mēness. Pavērojiet, kas notiek birojos ap pieciem dienā - tad cilvēkiem atkal sāk gribēties kafiju... Deviņos vakarā jau ir pilnā spēkā Mēness, ap to laiku cilvēki parasti sāk žāvāties, būtu laiks iet gulēt, bet cilvēks sev saka - ir taču pārāk agrs, lai ietu gulēt, un rezultātā sēž pie televizora. Visa mūsu dzīves sistēma uzbūvēta nepareizi - mēs tiekam atrauti tālāk un tālāk no dievišķās enerģijas, no dabas.»
Tikai jāuzvar slinkums
Tas ir tik vienkārši - izmēģināt jaunu dienas ritmu, vajag tikai pārkāpt pāri savam slinkumam. «Cilvēks jau piedzimst ar slinkumu, un jautājums - kurš veiksmīgāks un kurš ne - ir jautājums par to, kurš veiksmīgāk tiek galā ar slinkumu. Ievērojot dienas režīmu, uzreiz kļūst vieglāk dzīvot, protams, es to neapsolu pirmajā mēnesī, un daudzi arī netiek pāri pārkārtošanās periodam, saka - es nedēļu pamēģināju, bet man tāpat no rīta nāk miegs, bet vakarā nevaru aizmigt. Tā nu tas ir - viens kaut ko sasniedz dzīvē, otrs nesasniedz un meklē tam attaisnojumus. Ir jāskatās uz sevi un jāuzdod jautājums - ko esmu darījis, lai būtu citādi,» saka Tamāra Bujanova. «Jau ilgus gadus es praktizēju Ajengāra jogu, un Ajengārs ir teicis - vislielākā brīvība ir disciplīnā. To es kādreiz nevarēju saprast, bet tad, kad sevi reāli ieliku rāmjos, radās reāla iekšējā brīvība.»
*
Uzziņai!
Saskaņā ar vēdām cilvēkam jāmostas līdz Saules lēktam. Ja šo likumu ievēro, cilvēks ir enerģijas pārpilns visas dienas garumā.
15 minūšu laikā pēc pamošanās ir jāieiet vēsā dušā, tas «iztīra» prāta smalko ķermeni, depresiju ļoti labi var izārstēt tikai ar vēsu dušu pirms sešiem no rīta.
No pulksten trijiem līdz četriem no rīta ir vislabākais laiks garīgām praksēm, meditācijām, lūgšanām, bet šādai praksei cilvēkam ir jābūt sagatavotam un jāievēro noteikts dzīvesveids, citādi var rasties nopietnas veselības problēmas.
Rekomendējamais miega ilgums ir sešas stundas, bet mūsdienu cilvēkam optimāls miega ilgums ir septiņas stundas. Ja cilvēkam ir emocionāli saspringts un nervozs darbs, ir pieļaujams gulēt līdz astoņām stundām dienā, bet gulēt vairāk par desmit stundām ir kaitīgi psihiskajai un fiziskajai veselībai.
Miega laikā organisms tiek piepildīts ar psihisko enerģiju, turklāt tas notiek tikai laika posmā no pulksten 21 līdz 3, kad dominē Mēness enerģija. Tāpēc darbs naktī ir ļoti nelabvēlīgs.
Cilvēks, kas mostas no četriem līdz pieciem rītā, ir optimisma pilns, dzīvespriecīgs, viegli pārvar dzīves grūtības, viņam ir līdera potenciāls, un viņš var sasniegt lielus materiālus labumus. Šiem cilvēkiem dienas laikā bieži ir tā sauktā laimes sajūta.
Cilvēks, kas mostas no pieciem līdz sešiem rītā, arī var sasniegt zināmus panākumus, bet ne izcilus, lai gan dzīvē nebūs nopietnu problēmu.
Cilvēks, kas mostas no sešiem līdz septiņiem rītā, diemžēl, kā mēdz teikt, «savu vilcienu jau ir nokavējis». Šie cilvēki ir «nokavējuši» spēju būt labā tonusā, viņiem bieži ir pazeminātas darbspējas, viņiem ir tendence daudz ko nokavēt.
Cilvēkam, kas mostas no septiņiem līdz deviņiem rītā, ir pazemināts tonuss, viņiem ir nosliece uz hroniskām slimībām, depresiju, psihisku vājumu, lielākoties nav ticības sev un saviem spēkiem, jo tieši tā tiek iegūta no Saules enerģijas saullēkta pirmajās stundās. Iespējama atkarība no kafijas.
Cilvēks, kas mostas no deviņiem līdz desmitiem dienā, jau tiek uzskatīts par «dzīvu mironi», viņš ir predisponēts nelaimes gadījumiem. Saskaņā ar vēdām šādi cilvēki bieži mirst jauni.
Cilvēks, kas mostas pēc 11, blakus iepriekšminētajam ir ļoti egoistisks un nespēj adekvāti pieņemt realitāti.
Faktu kaste
depositphotos.com
Līdz pulksten 6 prāts strādā trīs reizes ātrāk
No pulksten 6 līdz 7 vislabāk strādā atmiņa
No pulksten 7 līdz 8 vislabākais laiks fiziskām nodarbībām
No pulksten 8 līdz 9 vislabāk strādā loģika
No pulksten 9 līdz 10 vislabākais laiks darbam ar dokumentiem un statistiku
No pulksten 11 intelekta spējas samazinās
No pulksten 12 sākas laiks fiziskam un psihiskam darbam
Pēc 18 vislabāk sākt gatavoties miegam. Darbs vēlās stundās grauj organisma psihisko veselību
Uzziņai!
Cilvēka organisma darbību nosaka Saule, un saskaņā ar tās ritmu jādzīvo arī cilvēkam. Pusnaktī Saule atrodas savā zemākajā punktā, tas nozīmē, ka cilvēka organismam jābūt maksimālā atpūtā. Saskaņā ar vēdām cilvēkam vecumā no 16 līdz 45 gadiem pietiek ar vidēji sešām stundām miega. Vislabākais laiks miegam ir trīs stundas pirms un trīs stundas pēc pusnakts - no deviņiem vakarā līdz trijiem naktī. Lai vai kādi būtu apstākļi - cilvēkam jau jāguļ ir ap desmitiem vakarā. Trīs stundas līdz pusnaktij atpūšas un atjaunojas cilvēka psihiskā enerģija, trīs stundas pēc pusnakts - emocionālā enerģija. Ja cilvēks tajā laikā neguļ, tas nozīmē, ka viņš pats nevērīgi izturas pret savu psihisko un emocionālo veselību, turklāt gulēšana jebkurā citā laikā neatsver nomodā būšanu šajā laikā.
Ja cilvēks neguļ trīs, vismaz divas stundas pirms un pēc pusnakts, neatpūšas viņa prāts un saprāts, un ja šajā laikā neguļ ilgstoši, samazinās cilvēka prāta un intelektuālās spējas. Sekas - hronisks psihisks nogurums. Uz saprāta samazināšanos norāda kaitīgu ieradumu pastiprināšanās, gribasspēka samazināšanās, kā arī palielinās nepieciešamība pēc seksa, ēdiena, miega un konfliktiem.
Ja cilvēks neguļ stundu pirms un pēc pusnakts, viņam samazinās dzīvības enerģija, kas cirkulē organismā. Sekas - nervu un muskuļu sistēmas traucējumi, pesimisms, smagums ķermenī.
Ja cilvēks neguļ no vieniem līdz trijiem naktī, cieš viņa emocionālais spēks. Sekas - pārmērīga aizkaitināmība, agresija, antagonisms, viegla emocionāla ievainojamība, imunitātes samazināšanās, hronisku slimību attīstīšanās.
