PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Virtuālās valūtas izaicinājums. Arī astroloģijai
 
©depositphotos.com

To nevar aptaustīt, pasmaržot, sakrāt «cūciņā» vai iebāzt zeķē. Virtuālā nauda jeb kriptovalūta piesaka sevi aizvien skaļāk, mūsu ikdienu piesātinot ar baumām un sensācijām par kriptovalūtas darījumiem un jaunās naudas miljonāriem. Virtuālā valūta ir izaicinājums arī pētniecības astroloģijā, jo notikumi kriptonaudas pasaulē astroloģiski ir grūti izprotami, saka astrologs Jānis Bēniķis. Lai gan zvaigznes rāda, ka interneta dzīlēs dzimušai valūtai ir liels potenciāls, algu «bitkoinos» tik drīz vēl nesaņemsim.

Līdztekus ierastajai mēs aizvien vairāk laika pavadām virtuālajā realitātē, uz kurieni pārcēlusies arī nauda un aprēķini. Interneta dzīlēs pirms desmit gadiem piedzima arī pirmā kriptovalūta - «bitcoin». Vienaldzīgo nav - vieni digitālajai valūtai paredz spožu nākotni, otri - pilnīgu sabrukumu

Nauda no zila gaisa

Ja par «bitcoin» vismaz dzirdējuši gandrīz visi, tad citās jaunajās valūtās, kas pēdējos gados radušās kā sēnes pēc lietus, orientējas tikai tie, kas digitālajai videi jūtas piederīgāki nekā reālajai pasaulei. Kopā ar virtuālo naudu mūsu dzīvē ir ienākusi jauna valoda - «rakšana» mūsdienās vairs nenozīmē grāvja vai dārza rakšanu, bet gan procesus, kas saistīti ar jaunās naudas pavairošanu. Eksistē blokķēdes, «maininga fermas», «maininga oāzes», «nonce reģioni» un daudz kas cits.

«Bitcoin» uzvaras gājiens sākās 2008. gada 31. oktobrī, kad kāds japāņu programmētājs ar pseidonīmu Satosi Nakamoto nāca klajā ar algoritmu, ar kura palīdzību lietotāju datoros uzturot blokķēdi automātiski tika uzskaitīta vai uzrakta valūta. Jauno naudu nav izdevusi neviena banka, un līdz ar to neviens negarantē tās vērtību. To var nosaukt arī par publisku halucināciju, kas eksistē tikai programmētāju prātos, datorā un savu funkciju pilda tikai tik ilgi, kamēr eksistē sabiedriska vienošanās. Tātad tā ir norēķinu forma, kas savā ziņā radusies no zila gaisa.

«Ierastās astroloģiskās prognozēšanas metodes uz «bitcoin» attiecināt nevar, jo tas ir pārāk jauns valūtas veids un nepakļaujas tradicionālajai izpratnei par valūtas tirgiem,» skaidro astrologs Jānis Bēniķis. Lai pētītu virtuālo naudu, astrologs nevar izmantot Sauli un Mēnesi kā zelta un sudraba ekvivalentus. Tāpat nedarbojas arī tā sauktie pieprasījuma indikatori. Jānis Bēniķis saka, ka 2008. gada 31. oktobris ir datums, kas astroloģiski īpaši neizceļas. Un tomēr… Šo dienu pavada samērā liels veiksmes potenciāls. «Marsam, kas simbolizē agresiju, potenciāls ir augsts, jo planēta atrodas Skorpiona zīmē, kas saistīta ar bankām, veidojot harmonisku aspektu ar Urānu, kā arī izejošu harmonisku aspektu ar Jupiteru. Ja kāds grib agresīvi ieiet tirgū un aktīvi rīkoties, rādītājs ir labs. Turklāt šajā laikā tuvojas arī Urāna - Saturna opozīcija, kas simbolizē cīņu starp veco un jauno, īpaši tehnoloģiju jomā. Arī «bitcoin» to vien dara kā met izaicinājumus tradicionālajiem finanšu spēles noteikumiem,» stāsta astrologs, kurš jau krietnu laiku seko notikumiem kriptovalūtu jomā. Pēc viņa domām, «bitcoin» veiksmi noteica nevis tā dzimšanas brīdis, bet gan laiks, kad idejas autors nolēma «bitcoin» publicēt. «Diemžēl mums nav zināms ne idejas autora, ne realizētāja vārds. Līdz ar to šī tēma ir pakļauta spekulācijām.

Ir valūta vai nav valūta?

Viens no pirmajiem, kas ar sajūsmu pieņēma jauno valūtu, bija programmētājs Hals Finnejs. Jaunais cilvēks lejupielādēja «bitcoin» programmatūru un pirmajā darījumā no Nakamoto saņēma 10 «bitkoinus». Balstoties uz «bitcoin» atvērto pirmkodu, citas ciparnaudas sāka parādīties 2011. gadā. Populārākā bija «litecoin». 2013. gadā «bitkoinus» sāka pieņemt pazīstamas mājaslapas. Pirmo «bitcoin» bankomātu uzstādīja 2013. gada oktobrī Vankūverā Britu Kolumbijā Kanādā. Pirmais reālais darījums ar «bitcoin» tika fiksēts 2010. gada 22. maijā, kad kāds picu tirgotājs par 10 000 iedomu naudiņām pārdeva divas picas. Tagad viens «bitkoins» maksā ap 16 tūkstošiem dolāru.

«2010. gada maijs bija astroloģiski zīmīgs,» secina Jānis Bēniķis. Šajā laikā bija vērojama tranzitējošā Urāna kvadratūra pret «bitcoin» dzimšanas kartes natālo Plūtonu un vienlaikus Jupitera kvadratūra pret Plūtonu. «Šie aspekti ļauj «bitcoin» iziet apritē un atbrīvo enerģiju. Plūtons nozīmē svešus resursus un bankas, bet Urāns sprādzienu. Ņemot vērā, ka aspekts ir saspringts, nākotnē tas var radīt problēmas,» stāsta astrologs.

Japānā kriptovalūta iekļāvās oficiālajā norēķinu sistēmā, bet Eiropas Savienībā jauno darījumu formu, kas aizvien uzstājīgāk sevi pieteica ikdienā, viļāja kā karstu kartupeli, nezinot, ko ar to iesākt. Skaidra regulējuma nav līdz pat šai dienai. Neraugoties uz vairāku iestāžu sašutumu, Latvijas normatīvajos aktos nav kriptovalūtu regulējuma. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka kriptovalūta pēc būtības ir atzīstama par preci, ko var izmantot kā maiņas līdzekli. Tikmēr «airBaltic» kļuva par pirmo lidsabiedrību, kas sāka pieņemt «bitcoin», tādējādi sadusmojot Latvijas Banku un pašmāju finansistus.

Jāteic, ka mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi jau atkal bija ātrāki par mums un tehnoloģisko izaicinājumu pieņēma ar lielāku sajūsmu. Igaunijā ar kriptovalūtu datorā iespējams veikt vairāk reālu apmaiņas darījumu nekā Latvijā. Jānis Bēniķis piemetina, ka lielākās bankas plāno emitēt kriptovalūtu. Vadošajās pozīcijās izvirzījušās Krievijas un Igaunijas bankas. «Darba algu kriptonaudā masveidā izmaksāt nesāks, jo kurss ir pārāk svārstīgs, tāpēc neprognozējams. Cilvēks grib zināt, cik piena pakas var nopirkt par vienu eiro. Ja valūtas svārstības mēneša laikā sasniedz 25%, tās praktiskais izmantojums ir ierobežots,» saka astrologs.

Pastiprinātu uzmanību kriptovalūtas kursam šobrīd pievērš Krievijas astrologi, prognozējot, ka 2018. gada vasarā «bitcoin» kļūs par globālās finanšu sistēmas sastāvdaļu, bet šī gada novembrī pieaugs kriptosabiedrības neapmierinātība ar valdību ierobežojumiem. Protesti turpināsies līdz 2019. gada februārim, kad sākšoties apjomīgas finanšu tirgus manipulācijas.

Mazliet heroīna?

Ņemot vērā, ka kriptonaudas pārskaitījumi lieliski ļauj saglabāt anonimitāti, jauno rīku nekavējoties sāka izmantot kriminālās aprindas. 2011. gadā dziļtīmeklī tika izveidots «Zīda ceļš», uz kura satikās narkotiku tirgotāji un pircēji. «Zīda ceļš» neko netirgoja - tā bija tikai platforma, uz kuras satikties. Kad «bitkoini» tika pārskaitīti, pircējs pa parasto pastu saņēma sūtījumu, kurā bija «cerētā brīvība» - heroīns vai marihuāna. Apgrozījums uz «Zīda ceļa» sasniedza 1,2 miljardus dolāru. 2015. gadā «Zīda ceļa» radītāju notiesāja uz diviem mūža ieslodzījuma termiņiem bez tiesībām lūgt atbrīvošanu. Neraugoties uz to, krāpnieki seko jaunākajām tendencēm un rada aizvien rafinētākas shēmas. Kriptovalūta tiek izmantota nodokļu apiešanai, naudas atmazgāšanai un īstas naudas izkrāpšanai. Tā nebūt nav paradīze zemes virsū, kā domāja pirmie virtuālās pasaules analītiķi.

Pērtiķu pirkšana

Amerikāņu investors Vorens Bafets paziņoja, ka spekulatīvie darījumi ar kriptovalūtām beigsies ar milzu krahu, jo, piemēram, 97% «bitcoin» pieder tikai 4% virtuālā maciņa turētāju. Pēc viņa domām, kriptovalūtu burbulis jau ir tā uzpūties, ka drīz ar blīkšķi pārsprāgs. Viņa izteikumu pamatā ir fakts, ka kriptovalūtu tirgus audzis daudz straujāk nekā jebkurš cits finanšu tirgus pasaules vēsturē. Vēl viens iemesls - daudzi kriptovalūtu uzkrāj, nevis tērē, tāpēc kurss var sabrukt, jo kopējais resurss ir ierobežots. Kriptovalūtas gaida Lielās depresijas scenārijs miniatūrā.

Lai raksturotu gaidāmo «uzpūstās» naudas scenāriju, kriptovalūtas kritiķi izmanto nostāstu par pērtiķiem. Tas sākas ar to, ka džungļu ciematā ieradās kāds svešinieks un teica ļaudīm: «Es pērku pērtiķus! Par vienu eksemplāru maksāšu desmit dolārus.» Džungļi bija pilni ar pērtiķiem, un ļaudīm nesagādāja grūtības tos noķert. Svešinieks nekaulējoties samaksāja par katru desmit dolārus. Pagāja laiks un viņš teica: «Par vienu pērtiķi maksāšu divdesmit dolārus. Stiepiet šurp!» Pērtiķu populācija bija sarukusi, tos noķert vairs nebija tik viegli, bet ļaudis centās un nesa uzņēmējam dzīvniekus. Viņš atkal samaksāja, bet pēc laika, kad pērtiķu tikpat kā vairs nebija atlicis teica: «Par katru maksāšu piecdesmit dolāru.» Svešiniekam bija steidzami jādodas darīšanās, tāpēc viņš savā vietā atstāja palīgu, kas teica: «Palūkojieties, cik daudz pērtiķu jau ir krātiņos! Es jums pārdošu katru par trīsdesmit pieciem dolāriem, bet jūs tos pēc tam pārdosiet par piecdesmit.» Ļaudis nopriecājās un nopirka visus pērtiķus. Kopš tā laika abus svešiniekus neviens vairs nebija redzējis.

Turpretim jaunās naudas atbalstītāji saka, ka problēmas tiks atrisinātas un tuvākajās desmitgadēs kriptovalūtas iekļūs plašākā apritē. Kriptovalūtas pluss ir informācijas sadrumstalotība, uzskata Jānis Bēniķis. «Kamēr pasaulē būs kaut vai divi datori, kuros ir kriptovalūtas ieraksts, tā nepazudīs. Tehnoloģiskās katastrofas kriptovalūtu maz ietekmē, jo informācija ir izmētāta pa visas pasaules datoriem.» Savukārt Krievijas astroloģe un ezotēriķe Tamāra Globa saka, ka notiekošais kriptovalūtas pasaulē liecina, ka cilvēku apziņa pārgājusi citā līmenī, atbrīvojot plašākus intelektuālos un garīgos resursus.

Uzticēties jaunajai pasaules naudai vai nē, ir katra paša ziņā, tomēr ir skaidrs, ka digitālās norēķinu sistēmas uznāciens uz finanšu skatuves ir radījis jaunus spēles noteikumus, ar kuriem agrāk vai vēlāk būs jārēķinās.

*

ZIŅAS

Hakeru uzbrukums kriptovalūtu biržai

27.01.2018.

Tokijas kriptovalūtu birža «Coincheck» ir cietusi hakeru uzbrukumā, kas tai nodarījis zaudējumus 58 miljardu jenu (429,2 miljonu eiro) apmērā. Birža savā vietnē paziņoja, ka ir apturējusi kriptovalūtas NEM pārdošanu un izņemšanu, un vēlāk piebilda, ka ir ierobežojusi darījumus arī ar lielāko daļu citu kriptovalūtu. Biržas prezidents Koičiro Vada preses konferencē atvainojās par notikušo un sacīja, ka kompānija varētu meklēt finansiālu atbalstu.

*

«Bitcoin» Latvijas valsts pārvaldē?

22.12.2017.

Rīdzinieku dibinātā «bitcoin» blokķēdes transakciju kompānija «BitFury» popularizē blokķēžu risinājumu izmantošanu valsts pārvaldē, un šādi risinājumi var būt veiksmīgi arī Latvijas publiskajā sektorā, intervijā aģentūrai LETA teica «BitFury» informācijas tehnoloģiju direktors Aleksejs Petrovs.

Kompānija jau sadarbojas ar Gruzijas un Ukrainas valdībām elektroniskās pārvaldes sfērā, jo tā uzskata, ka blokķēdes risinājumi var ievērojami atvieglot valsts pārvaldi.

*

Izspiedējvīrusu izplatīšanas banda

20.12.2017.

Rumānijas varas iestādes aizturējušas piecus cilvēkus, kurus tur aizdomās par dalību bandā, kas ar izspiedējvīrusiem bija inficējusi desmitiem tūkstošu datoru Eiropā, ASV un Kanādā. Policija veica kratīšanu sešās adresēs un konfiscēja ievērojamu daudzumu cieto disku, klēpjdatoru, ārējās krātuves un kriptovalūtas ierīču un dokumentu.

Bandas locekļi tiek apsūdzēti par tā sauktajā tumšajā tīklā iegūtas modernas programmatūras izmantošanu, lai inficētu vismaz 30 000 datoru Eiropā, ASV un Kanādā. Banda izmantojusi izspiedējvīrusus «CTB Locker» un «Cerber», kas izplatīti kā pielikums e-pastos, kuri izveidoti tā, lai izskatītos, ka tiek sūtīti no tādiem uzticamiem avotiem kā «Microsoft», «Facebook» un «Google Chrome». Viņi pat izskaidrojuši, kā lejuplādēt programmatūru, kā dabūt «bitcoin» un tad pārskaitīt tos noziedzniekiem.

*

Latvijas studenti izveido simulācijas spēli

14.12.2017.

«Android» un «iOS» lietotņu veikalos pieejama mobilajiem telefoniem domāta kriptovalūtu tirdzniecības simulācijas spēle «Bitcoin Flip Trading Simulator», aģentūru LETA informēja viena no spēles autorēm Laura Pinne.

Spēles autori ir divi Latvijas studenti - Laura Pinne un Rolands Birzgalis. Simulatorā iespējams tirgoties ar vairākām kriptovalūtām, sekojot to cenu izmaiņām reāllaikā, tādējādi, pirms sākt pa īstam tirgoties ar šīm valūtām, ikviens var uzzināt, vai šāda nodarbe ir viņam piemērota.

Lietotnes lejupielāde ir bez maksas, un arī tirdzniecība tajā notiek ar spēļu naudu.

Lietotnē var tirgoties ar «bitcoin», «ethereum», «litecoin», «dash» un «ripple» kriptovalūtām, bet spēles veidotāji sola drīzumā tām pievienot arī citas.

Pēc LETA materiāliem apkopojusi Guna Kārkliņa