PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Dainis Ozoliņš. Katram ir sava enerģētiskā vieta
 
©F64

Saruna ar fiziķi, folkloristu, enerģētisko vietu pētnieku Daini Ozoliņu ļāva saprast, kādēļ skolā nepieciešams eksakto un humanitāro mācību priekšmetu līdzsvars. Tāpat kā dzīvē – ir intelekts, un ir saprāts. Šajā sarunā – par cilvēka mijiedarbību ar enerģētiskajām vietām, to saistību ar cilvēka apziņas stāvokļiem. Citiem vārdiem sakot, ko tās izdara ar mums un mēs – ar šīm vietām. Runājām arī par to, kāpēc nevajag atmaskot mūslaiku svētvietu veidotājus un kur atrodas īstie Pokaiņi.

- Nevarēju iedomāties, ka brošūra par rīkstniecību, ko pēc jūsu ieteikuma izlasīju, var būt tik aizraujoša. Autoru - trīs zinātnisko līdzstrādnieku Valdmaņa, Dolača un Kalniņa - padomju laikā veiktie eksperimenti laboratorijās un dabā pierāda, ka rīkstīti, svārstiņu vai citu instrumentu spēj iedarbināt katrs, taču tas nebūt neapliecina, ka cilvēks ir rīkstnieks, kuram var uzticēties. Par saistību starp āderēm un vēzi ir dzirdēts, bet par prāta darbību virs āderēm - tas bija interesanti.

- Jā, cilvēka idiomotoriskās, neapzinātās kustības, ko viņš izdara, kamēr rīkstīte ir metastabilā stāvoklī, pat ar ļoti niecīgām muskuļu kustībām to pagriež. Ādernieki lieto žāklītes, nūjiņas, viciņas, leņķi, saliektas stieplītes, svārstiņus un vēl dažādus instrumentus. Tie visi izmanto cilvēka idiomotorisko muskuļu kustību, kuru ar apziņu neuztveram, bet, zemapziņai to uztverot, kaut kādas «enerģētiskā lauka» izmaiņas apkārtējā vidē dod impulsu muskuļiem. Man ādernieki apgalvo, ka rīkstītes griežas pašas un svārsti svārstās paši, tomēr, ja tos iestiprina statīvā, tad nekas negriežas. Īstam rīkstniekam jādabū sajūta, ka rīkstīte tiešām griežas pati. Es varu āderi noteikt bez nekā.

- Kā jūs to darāt?

- Pastaigājoties.

- Un kā tad jūtaties?

- Es vienkārši zinu.

- Esmu redzējusi cilvēkus, kuriem rīkstīte vai svārstiņš nekustas.

- Manas vecāsmammas brālis raka akas, pats noteica, kur jārok, pats taisīja grodus, pelnīja ar to maizi. Viņš izmantoja to, ko gandrīz neesmu redzējis - zizli jeb kārkla viciņu. Esam trīs brāļi, un atceros, ka mani brāļi staigā pa pagalmu ar viciņu, šiem viciņa griežas. Es arī tā gribu, bet man nekas nenotiek. Studiju gados biju pārgājienā pa kalnu upēm, un viens meitēns saka: Daini, kāpēc tu telti vienmēr cel āderu krustpunktā? Es atbildu, ka nezinu, kur ir āderes. Viņa pagrābj mani pie rokas, iedod rīkstīti, nekas nenotiek. Un iemācījos taču noteikt āderes. Arī ar svārstu, pēc tam ar rokām.

- Tas nozīmē, ka esat sapratis savas sajūtas un to, ko tās nozīmē?

- Varbūt. Es domāju, ka visiem vajadzētu kaut kā reaģēt. Cilvēkam ir jāieslēdz kaut kas organismā, lai sajustu. Jautājums, kādu mehānismu ieslēdz. Kāds jūt gaismas uzliesmojumus, citam parādās garša vai siltuma, aukstuma sajūta. Visi nejūt vienādi. Tāpēc varētu domāt, ka tas ir viens no iemesliem, kādēļ āderu vietas dažādi ādernieki nosaka atšķirīgi.

- Ja ādere ir biofizikāla anomālija, tad kas ir enerģētiska vieta, ko mēdz uzskatīt arī par īpašu, svētu, uzlādētu, dziedniecisku?

- Tā, kur cilvēks labi jūtas. Enerģētiskās vietās bieži var redzēt brīnišķu dabas ainavu - baltas kalnu virsotnes, ūdenskritumus, dižkokus. Enerģētiskās vietās daba ir izvietojusi īpašas zīmes - akmeņus, klintis, īpatnējus koku veidojumus, ūdenskritumus, kas pastiprina un koncentrē enerģiju šajās vietās. Tur var pamanīt dubultos kokus, kokus ar žāklēm, kas ir nosacīta patoloģija.

Enerģētiskie lauki ir acīm neredzami un ar mūsu piecām sajūtām neuztverami. Tomēr kaut kas mums vai daļai no mums liek sajust vai domāt, ka ir vietas, kurās pastāv kaut kāda atšķirīga «enerģētika», kurās sajūtam «spēku», kurās labi padodas meditācija. Par enerģētiskām uzskata vietas, kurās cilvēks tiek vedināts savienoties ar augstāko pasauli. Tur nonākot, cilvēks jūtas labi, un rodas sajūta, ka atrodas drošībā. Enerģētiskā vietā cilvēku pārņem neizprotamu ilgu sajūta - kā pārsteigums, kā svētums, kā meditatīvs miers.

Anomālais ir tas, kas atšķiras no pārējā. Tā ir, svētvieta atšķiras no «normālas» vietas. Tur āderes krustojas, sanāk vairāk kopā. Varētu teikt, ka enerģētiska vieta ir ļoti patoloģiska.

- Labsajūta ir individuāla. Viens kaut kur jūtas labi, otrs - draņķīgi.

- Tas vienmēr ir individuāli. Bet ir vietas, kur lielāks cilvēku skaits jūtas labi. Un par enerģētiskām dēvētās teritorijās daudzi cilvēki ir kaut ko jutuši. Es skaidroju tā: cilvēkam jānonāk rezonansē ar to vietu, jāharmonizē ar to. Jāsajūt. Tāpat kā radioaparāts jānoskaņo uz attiecīgo staciju, arī cilvēkam jānoskaņojas.

Ritmu uztveršana ir dzīvības enerģija. Mazie ritmi - skaņa, gaisma, kā arī nedzirdamā skaņa un neredzamā gaisma stipri ietekmē cilvēka spēju uztvert dzīvības enerģiju. Ar vingrinājumu palīdzību var iegūt saskaņu ar dabas ritmiem un palielināt savu dzīvības enerģijas krājumu. Apkārtējos ritmus var izmantot savā labā, padarot tos par saviem palīgiem, iemācoties harmonizēties jeb saskaņoties ar šiem ritmiem atbilstoši savai un šo ritmu enerģētikai.

- Tik vienkārši. Cilvēki jūtas labi, un viss. Ne trešā acs atveras, ne papildu maņa atklājas.

- Ticat vai ne, bet viena no pazīmēm ir tukšas šņabja pudeles. Cilvēki brauc tur dzert, jo jūtas labi. Nopietni! Man tā ir bijis - pēc reljefa skatos, ka varētu būt enerģētiska vieta. Aizbraucu. Jā, ir. Pudeles arī… Ne tik sen, decembrī, bijām Zilajākalnā, bet tur - dzeršana. Es saķēru galvu: ko jūs darāt?

- Hm, nevaru pateikt, kā jūtos uz āderēm vai svētvietā. Laikam - nekā īpaši. Esmu dzirdējusi, kā Pokaiņos gidi uzspiež vajadzīgo jušanu: šeit jājūt karstums, tur - aukstums. Bet cilvēki brīnās, jo viņiem ne silts, ne auksts.

- Minēšu piemēru no fizikas par uzspiestajām svārstībām. Ja cilvēks ar tām nerezonē, nekas nenotiek. Ja rezonē? Tad es smejot saku savu viedokli: ja ir draņķis, tad kļūst par lielāku draņķi, ja ir labs, tad kļūst vēl labāks. Ja ir slims, kļūst vēl slimāks. Ja vesels, tad kļūs veselāks.

Par Pokaiņiem man ir atšķirīgs viedoklis. Tur ir spēcīgas vietas, bet tur neved cilvēkus. Un īstie Pokaiņi ir citā vietā - kur Bērze satek ar Sesavu, Dobeles dienvidos. Tur zemē ir tukšums, meteorīta krāteris vai vecs vulkāns, tas ģeoloģiski ir konstatēts, un tā ir ļoti enerģētiska vieta.

- Vienkāršoti runājot, zeme vibrē, un arī cilvēkā kaut kas vibrē. Ja vibrācijas sakrīt, tad cilvēks jūtas labi, vai tā?

- Tas būtu ļoti primitīvs skaidrojums. Bet - jā. No zinātniskā viedokļa var teikt, ka Šūmaņa viļņu, ko rada zibens spērieni atmosfērā, frekvence ir līdzīga svārstību frekvencei cilvēka smadzenēs. Šūmaņa viļņi ir aprakstīti 1952. gadā. Tie atrodas starp zemi un atmosfēras slāņiem. Šiem viļņiem ir līdzīga svārstību frekvence kā smadzenēm. Profesors Šūmanis secināja, ka šie viļņi palīdz regulēt ķermeņa iekšējo ritmu, ko dēvējam par iekšējo pulksteni, miega periodus, hormonālos sekrētus, menstruālo ciklu utt. Cilvēka apziņas stāvokli raksturo smadzeņu elektromagnētiskās svārstības - beta, alfa, teta un delta ritms. Piemēram, cilvēks var sasniegt meditatīvu stāvokli, kas atbilst alfa ritmam, un tas ir stāvoklis pirms aizmigšanas. Tad viņš jūtas labi.

Izpētītais Zemes magnētiskā lauka zemo svārstību diapazons ir plašāks, tātad Zemes magnētiskā lauka un cilvēka smadzeņu elektromagnētisko svārstību diapazoni pārklājas. Ja cilvēka magnētiskā rezonatora pašsvārstību frekvence atbilst Zemes magnētiskā lauka svārstību frekvencei, tad cilvēks kā rezonators šo frekvenci «uztver». Uztvertā informācija tiek «ierakstīta» un saglabāta cilvēka zemapziņā.

- Precizējiet, kas rada tās svārstības zemē? Zibens?

- Šūmaņa viļņus rada zibens spēriens kaut kur uz Zemes, katru sekundi notiek viens spēriens. Veidojas stāvviļņi, un tajās vietās frekvence svārstās. Varbūt. To neviens nav konstatējis.

- Sanāk tā, ka cilvēks ir starpposms starp Zemi un atmosfēru.

- Ļoti interesanti, vai tiešām starojumu rada Zeme. Es neesmu par to pārliecināts.

- Kas tad?

- Domāju, ka to rada elektrostatiskais lauks. Zeme ir uzlādēta negatīvi, dažās vietās vairāk, citās mazāk. Šūmaņa viļņi lādiņus izbīda kā Hladnija figūras uz visām pusēm, trenkā lādētās daļiņas, un tās savukārt veido enerģētiskās vietas vai āderes.

F64

- Zināms, ka stārķi veido ligzdas āderu krustpunktos, un tur zibens nesper, lai cik augstu ligzdas būtu.

- Varētu būt, ka tās ir vietas, kur lādiņi ir aizdzīti. Arī cilvēks konstatē tās vietas, kur lādiņu ir daudz un maz. Vienas nosauc par uguns āderēm un otras par ūdens āderēm.

- Tad no astroloģijas viedokļa varētu izskaidrot, kāpēc kādā vietā kāds jūtas labi, cits - slikti. Stihijas, enerģētika…

- Tieši tā. Cilvēkos arī mīt enerģija. Enerģija sastāv no pirmelementiem: Zemes enerģiju pārstāv rūķi, Ūdens - undīnes, Gaisa - silfi, Uguns - salamandras. Zeme ir saistīta ar matēriju, fizisko ķermeni, Gaiss - ar domāšanu, intelektu, Ūdens - ar jūtām, emocijām, Uguns - ar garīgumu.

Atkarībā no tā, kurās zīmēs cilvēka astroloģiskajā kartē atrodas planētas, viņš var noteikt savu enerģētisko vietu. Par ūdens un uguns āderēm runā vairāk. Par gaisa āderēm Andris Špats ir teicis, ka tās var ieskandēt dziesmām. Kāda ir saistība ar zemes āderēm? Ludmila Kartunova runā par zemes lūzumiem, par radonu, kas izplūst no zemes.

Ir maz iespēju, ka cilvēkam horoskopā kādā no stihijām neatrodas neviena planēta. Piemēram, ja ceturtā daļa no planētām atrodas Zemes stihijas zīmēs, tad cilvēks labi jutīsies tur, kur dominē Zemes enerģija.

- Un tie, kas rezonē ar Gaisa stihiju, kļūst par pilotiem.

- Varētu domāt, ka tā tas ir, jo ir cilvēki, kuriem bail kāpt lidmašīnā.

- Atzīšos, ka man nepatīk šauras alas.

- Jā, man arī. Kad vadu ekskursijas, parādu, kur var iet, bet pats visur nelienu.

- Ko jūs sakāt par līnijām un ģeometriskām figūrām, kuras cilvēkiem gribas veidot, lai kaut ko izskaidrotu? Seismiski aktīvas joslas, piramīdu izvietojums, secīga akmeņu novietošana, Svētā Maikla līnija Britānijā un tā tālāk.

- Tā ir zinātne. Zinātnē vispirms izdomā hipotēzi un mēģina to pierādīt. Vai arī ir novērojums, ko mēģina pierādīt. Piemēram, enerģētiskās vietas savstarpēji saistītas ar āderēm kā telefonlīnijām, un pa tām cilvēki senatnē varēja sazināties. Nevaru apgalvot, vai tā ir bijis.

- Par Zilokalnu arī ir hipotēze, ka tajā novietotie akmeņi fiksējuši zvaigznāju stāvokli pirms vairākiem tūkstošiem gadu. Esat teicis, ka Zilaiskalns ir sena kulta vieta, kurā atrodamas liecības par cilvēka sakrālo darbību.

- Lai kāds pierāda pretējo. Man nav hipotēzes, kas tur novietojis akmeņus tieši tā, lai atgādina zvaigznāju stāvokli pirms 3500 gadiem. Varbūt tā ir sagadīšanās, bet pierādiet pretējo. Un akmeņi neizskatās pārbīdīti.

- Par svētvietām atzītās vietās ir iespējams konstatēt, ka tās tiešām rada labsajūtu. Bet ir arī cilvēku pašpasludinātas vietas, kurām viņiem gribējies piedēvēt mistisku nokrāsu vai veidot leģendu. Kā to atmaskot?

- Nevajag. Enerģētisko vietu tīkls pastāv neatkarīgi no cilvēka. Bet tieši cilvēks enerģētiskai vietai piešķir svētvietas nozīmīgumu, piešķirot tām «apgarotību». Cilvēks veido saikni starp To Sauli un Šo Pasauli. Cilvēks nodrošina enerģijas apmaiņu starp fenomenu (uzveramā) pasauli un transcendento (neuztveramo) pasauli. Cilvēks svētvietā atjauno simbolisko pārrāvumu starp transcendento un fenomenu pasauli. Es teiktu, ka cilvēks ar savu darbību, piemēram, noliekot akmeņus, iekopj un veido vietu. Un rada enerģētiku.

- Varbūt cilvēks pats spēj sevi suģestēt, ja zina, kur kaut kas ir jāsajūt?

- Jāsaka tāpat kā astroloģijā, ka ticamība ir 70-80 procentu. Tā man Kauliņjuris saka. Juri mēs ar kolēģi novedām no ceļa.

- Ak tad jūs bijāt «vainīgs», ka Juris Kauliņš kļuva par atzītu astrologu un izveidoja savu horoskopu programmu, ko izmanto daudzi Latvijas astrologi?

- Viņš bija nopietns astronoms un tad kļuva par astrologu. Turklāt viņš kā malēnietis pamatīgi ķērās pie šī darba.

- Kā jūs rezonējat ar enerģijām dažādās Latvijas vietās?

- Es kā Karlsons pagriežu pogu un izslēdzu. Kad vedu cilvēkus, es izslēdzu sajūtas. Kad sāk sirds dauzīties, tad eju prom.

- Jums ir tādas zināšanas, varat izbēgt no sliktā un uzņemt nemitīgi labo.

- Nezinu, vai tas izdodas. Es eju un vedu cilvēkus uz vietām, kuras man patīk.

- Visā Latvijā enerģētiskās vietas ir kaut kur īpaši koncentrētas?

- Es nezinu visas, bet ir koncentrētas pa līnijām, pa riņķiem. Latgalē ir daudz - ap Rāznas ezeru, arī pie Aglonas. Aglonas bazilika jau ir uzcelta svētvietā. Avotiņš gan neesot dziedniecisks.

- Bet kā noteikt, ka dziedniecisks? Kas to veido?

- Avots arī ir var būt svētvieta. Ūdenī veidojas klasteri, tie ir bumbiņas, kur centrā atrodas jons. Ūdens molekulas ir polāras un aplīp apkārt jonam kā mušas. Tādējādi veidojas bumbiņa. Tai ir struktūra. Bumbiņas saķeras un veido struktūru, un tā ir vai nu cilvēkam derīga, vai nederīga.

- Vai par Stounhedžu būtu vērts lauzīt galvu - kas tur bija, kāda ir enerģētika?

- Tādu vietu pasaulē ir daudz. Es Stounhedžā biju, bet tur sēta riņķī. Tā ir iedarbīga vieta, tikai nezin cik reižu pārtaisīta. Tajos akmeņos ir kāda īpaša enerģija, ne velti tie vilkti turp no liela attāluma. Bretaņas pussalā ir Karnaka megalīti, kas darbojas kā starotājs. Vairāku kilometru garumā saliktas piecas rindas akmeņu ik pa pāris metriem. Akmeņi ir milzīgi, koka lielumā. Un nav skaidrs, kas tas ir. Vācijā, Epšteinā, ir akmens stabi piecstāvu mājas augstumā. Tā bijusi sena zvaigžņu lūkotava, lai noteiktu vasaras saulgriežus. Vācieši to uzskata par enerģētiskāko vietu Eiropā. Mums ir Pokaiņi un Zilaiskalns. Cik tās ir cilvēku radītas, cik - dabas, ej nu sazinu.

- Latvijā varam runāt par Zilokalnu kā enerģētiskāko vietu?

- Pie Pokaiņiem ir Īles kalns, Spāriņu pilskalns, Naudītes pilskalns. Tur ir Krīvu kalns, Zebrus ezers, netālu atrodas divi pilskalni, un Elku kalns, ļoti spēcīga enerģētiskā vieta, kur kādreiz bija svētbirzs. Tas rajons ir enerģētisks. Tur vēl ir Āža kalns. Stāsta, ka Zebrus ezeram pāri ir akmeņu brasls, pa kuru varot pāriet uz Elku kalnu. Nezinu, neesmu mēģinājis atrast.

- Kura ir jūsu mīļākā vieta Latvijā?

- Man Vidzeme patīk. Gaujas klintis. Latvijā ir daudz vietu, grūti pateikt, kura vislabākā.

- Un tomēr - kāpēc cilvēki grib tur pabūt?

- Viss atkarīgs no cilvēka. Var būt visdažādākās intereses. Vienam gribas būt tur, kur bijis, otram - atpūsties, kādam - saņemt labu enerģiju, jo pilsētā ir piesārņots gaiss. Vai aizbraukt pameditēt. Katrs sev ir vislabākais skolotājs. Sevi neapmānīsi.

FOTO

Interjers: kafejnīca - lasītava «Pastnieks zvana divreiz»

Dainis Ozoliņš atzīst, ka ir kāda vieta, ko viņš nevienam nerāda un kas, pēc viņa domām, ir visenerģētiskākā vieta Latvijā.

CV

Dainis Ozoliņš par sevi:

«Par savu izglītību man ir grūti runāt. Man ir dažas augstskolas un akadēmiskie grādi. Daži «ezotēriķi» domā, ka es esmu mistiķis vai ezotēriķis. Daži mani uzskata par antroposofu.

Viena no manām izglītībām ir fiziķis, un esmu strādājis zinātnisko darbu, un man ir zinātniskās publikācijas.

Mans galvenais dzīves pieredzes apguves ceļš ir bijusi pašmācība, pārdomas un grāmatas.»

 
Turpinājumu lasi nākošajā lapā