Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Horoskopi

PRAKTISKĀ ASTROLOĢIJA. Veselība, liekais svars un ideālās proporcijas

© Ekrānšāviņš no avīzes

Cilvēki kā personības ir dažādi un unikāli katrs savā ziņā, taču viņiem ir arī daudz kopēja – tas attiecas arī uz fiziskajām īpatnībām. Jau senatnē Hipokrāts bija ievērojis, ka konkrētas ķermeņa veidola pazīmes ir saistītas ar noteiktām slimībām. Taču līdz zinātniskam ķermeņa tipu iedalījumam jeb somatotipiem un to saikni ar raksturu, temperamentu un slimībām nonāca vien 20. gadsimtā. Lai gan laiks ir gājis uz priekšu, taču šajā jomā vēl joprojām ir daudz mīklu, atzīst Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja Līga Ozoliņa-Molla.

Pirmais, kas veica personību dalījumu pēc fiziskajām un psihiskajām īpatnībām, bija vācu psihofiziologs Ernsts Krečmers. Viņš noteica trīs tipus: pikniskais, atlētiskais jeb normastēniskais un astēniskais, raksturojot tos šādi: pirmajiem augums ir īss, tukls, dominē apaļas ģeometriskās ķermeņa formas, otriem ir muskuļota miesas būve, plati pleci, relatīvi šaurs viduklis, bet trešajiem - garš augums, tievas, garas ekstremitātes, garš kakls, augsta piere.

Somatotips dzīves laikā nevar mainīties. Mēs gan varam ietekmēt zemādas tauku slāni, gan varam muskuļu masu uzaudzēt. Taču tik un tā būs redzams, kas ir kas, uzsver Latvijas universitāte Bioloģijas fakultātes cilvēka un dzīvnieku fizioloģijas katedras vadītāja, profesore Līga Ozoliņa-Molla / F64

Taču pirmais somatotipa jēdzienu 1940. gadā sāka lietot amerikāņu psihologs Viljams Šeldons, kura klasifikācija joprojām ir visatzītākā mūsdienās. Viņš fotografēja cilvēkus un noteica dažādus ķermeņa proporciju mērījumus, nonākot tāpat kā Krečmers pie trim pamattipiem: ENDOMORFS, kura ķermeņa tipam raksturīgas ir noapaļotas ķermeņa formas, vēdera daļas apkārtmērs ir lielāks nekā krūškurvja apkārtmērs, īss kakls, izteikti apaļa galva. EKTOMORFS - ar vāji izteiktu muskulatūru, šauru un smalku skeletu, plānu zemādas tauku slāni, pleci izskatās nokārušies uz leju, augšējās un apakšējās ekstremitātes relatīvi ļoti garas, salīdzinot ar rumpja daļu. MEZOMORFAM ir izteikts veidols, jo ir labi attīstīta muskulatūra un skelets, plati pleci, relatīvi šauri gurni, ķermeņa vēdera daļas apkārtmērs mazāks nekā krūškurvja apkārtmērs, ādā ir bagātīgs saistaudu tīklojums, tāpēc tā ir bieza un stingra.

Somatotips un tā parametri

Zinātnē somatotipa noteikšanai visbiežāk izmanto 20. gadsimta 60. gados amerikāņu antropoloģes Barbaras Hītas Rollas un Jaunzēlandē dzimušā Lindseja Kārtera izveidoto metodi, kas balstās uz desmit antropometriskiem mērījumiem, ņemot vērā gan auguma garumu, gan svaru, gan augšdelmu apkārtmēru, kad muskulis ir sasprindzināts, un tā locītavu kaula (biepikondilārā) platumu, gan arī apakšstilba muskuļa apkārtmēru un kaula platumu. Tāpat tiek mērīta ādas kroka kopā ar tauku slāni dažādās ķermeņa vietās, tādējādi nosakot relatīvo tauku masu. Šo parametru apkopojums ļauj diezgan precīzi noteikt ne tikai tipu, bet arī starptipu, jo var būt arī tā, ka no visiem trijiem ir kādas pazīmes, un Šeldons ir izveidojis skalu, kurā var redzēt šos pārejas posmus jeb starptipus.

Atvieglotā variantā somatotipa noteikšanā var izmantot tikai ķermeņa auguma garumu un apakšdelma vai tikai kakla apkārtmēru. Taču tādā gadījumā iegūtais koeficients nav tik precīzs, jo ne vienmēr mūsu augums ir proporcionāls, atsevišķas tā daļas mēdz būt izteiktākas vai mazāk izteiktas. Bet Kārtera un Hītas mērījumu sistēma ar vairākiem parametriem tomēr tiek uzskatīta par visprecīzāko, uzsver Līga Ozoliņa-Molla.

Bioloģe kā somatotipa noteikšanas piemēru izmanto mūsu dižo dzejnieku Raini. Viņa rāda daudziem pazīstamo bildi, kur viņš redzams jūrā, tērpies peldkostīmā. Lūk, raksturojums: atbilst ektomorfajam somatotipam ar šādiem antropometriskajiem parametriem: auguma garums 185 cm (neparasti garš tam laikam); plecu platums - 38 cm; roku garums - 84,9 cm; apaļa (brahikrāna) apveida galva, kuru veidoja vidējs garuma izmērs - 186 mm un liels platums - 157 mm, izteikta piere.

Nereti tiekot vaicāts, vai somatotips dzīves laikā nevar mainīties. «Nu nevar. Mēs varam gan ietekmēt zemādas tauku slāni, gan varam muskuļu masu uzaudzēt. Taču tik un tā būs redzams, kas ir kas. Ja vienlaikus uz treniņiem sāks iet astēniķis, pikniķis un atlētiskais tips, pie vienādas fiziskās slodzes būs atšķirīgs muskuļu masas pieaugums. Varbūt bērnībā var nedaudz koriģēt ķermeņa tipa pazīmes, bet mainīt to pilnībā nevar. Jo to visu ietekmē ne tikai kaulu uzbūve, bet arī, piemēram, krūškurvja platums: vienam tas var būt cilindriskāks, citam paplatināts,» teic zinātniece, uzsverot, ka tā tomēr ir ģenētika, ko nosaka mūsu senču gēni.

depositphotos.com

Turpinājumu lasi nākamajā lapā